Kamēr pilnas sporta zāles ar puišiem, kas nekad nav uzvilkuši formu, neiesauksim meitenes
Austošā Saule Latvijai30.11.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ir pietiekami daudz attiecīgā vecuma vīriešu, kas var dienēt VAD, ņemot vērā esošo bruņoto spēku kapacitāti. 2028. gadā nav plānots iesaukt pat pusi no 18–19 gadus veciem vīriešiem, turklāt VAD var pieteikties vecumā līdz 27 gadiem. Līdz ar to sieviešu iesaukšana neveicina NBS personālsastāva palielināšanu.
Ikviens pilsonis pēc VAD kļūst par rezerves karavīru, un, ņemot vērā bērnu dzemdēšanu, ļoti liela daļa sievietēm vismaz gadu vai pat vairākus gadus pēc kārtas nepieciešamības gadījumā nevarēs tikt mobilizētas kā rezerves karavīri. Līdz ar to, iesaucot sievietes Valsts aizsardzības dienestā, rezerves karavīru skaits būtu daudz lielāks tikai “uz papīra”, nekā tas būtu faktiski.
Argumenti pret obligātu dienestu sievietēm nenozīmē diskrimināciju, jo viņām ir iespēja brīvprātīgi tajā iestāties, kā tas ir arī šobrīd – sievietes dien ne tikai VAD, bet arī profesionālajā dienestā un Zemessardzē, pierādot sevi kā spējīgus un motivētus karavīrus. Turklāt nepieciešamās pamatiemaņas šobrīd gan puiši, gan meitenes apgūst Valsts aizsardzības mācībā izglītības iestādēs.
Nav saprotama “Progresīvo” dedzīgā vēlme ieviest obligātu VAD sievietēm – ja jau vienlīdzība nozīmē vienādus kritērijus vienādām lomām, kādēļ vienotus fizisko testu standartus armijā “Progresīvie” tā arī nav ieviesuši?
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
