Iesaki rakstu:

ŠobrÄ«d valdÄ«ba tuvojas savam pirmajam eksāmenam - budžeta pieņemšanai, kad varÄ“s redzÄ“t, kuras nozares valdÄ«bai un valdošajiem tiešÄm ir prioritāte un kuras tādas ir tikai vārdos. Izskatās, ka veselÄ«bas nozarÄ“ pielikums 55 miljonu eiro apmÄ“rā ne tuvu nav tāds, kā gaidÄ«ja medicÄ«nas profesionāļi un pacienti.

Kur gan pazudis Apvienotā saraksta plānotais Memorands Nr.2? AS premjera kandidāts pieprasÄ«ja premjera partijai Jaunā vienotÄ«ba un premjera amata kandidātam K.Kariņam memorandu, kur bÅ«tu jāatspoguļo nākamās koalÄ«cijas uzdevumi turpmākajiem gadiem un finansiālais ietvars, kur prasÄ«tu budžeta rāmi, lai neturpinātos ballÄ«te, kur šobrÄ«d sasistās pudeles jāvāc AS, bet prasÄ«tu samazināt Latvijas atpalicÄ«bu no pārÄ“jām Baltijas valstÄ«m.

Taču nepagāja pat mÄ“nesis no valdÄ«bas apstiprināšanas, un dzÄ«res turpinās – Latvija tikko ir aizņēmusies vÄ“l 750 miljonus eiro, kur kopÄ“jais valsts parāds jau pārsniedz 50% no IKP. Tad kur pazuduši AS solÄ«jumi sekot lÄ«dz visiem tÄ“riņiem, nepieļaut nepārdomātu aizņemšanos un tÄ“rÄ“t tik, cik nopelna? Kalns turpina dzemdÄ“t peles….

Arvien vairāk pazÅ«d Apvienotā saraksta (AS) E.SmiltÄ“na stingrais plecs un dzelžainā sazobe ar Finanšu ministriju un premjeru. Un kam gan tas vairs bÅ«tu aktuāli, ja pašam algas pieaugums par 74% un nu par sÅ«ri grÅ«to darbu Saeimā var saņemt nepilnus 8000 eiro ar papildu dienesta auto, reprezentācijas izdevumiem u.c..

ArÄ« deputātam “parastajam” alga ir pieaugusi lÄ«dz 4000 eiro. Bet profesionālai ārstniecÄ«bas personai alga 2023. gadā pieaugs par veseliem 50 eiro “uz rokas” ārstiem un nedaudz vairāk medicÄ«nas māsām. ŠÄds dāsnums pat nesasniedz plānoto minimālo likmi ārstiem 2455 eiro, 1473 eiro medicÄ«nas māsām un 982 eiro māsu palÄ«giem. VeselÄ«bas aprÅ«pÄ“ atalgojumam “kalns dzemdÄ“ja peli”, kur algas pieaugums nav salÄ«dzināms pat ar inflācijas koeficientu.

Kaut Latvijas VeselÄ«bas un sociālo aprÅ«pes darbinieku arodbiedrÄ«ba (LVSADA) tās vadÄ«tāja V. Kera personā vÄ“l rudenÄ« draudÄ“ja ar vÄ“rienÄ«gu streiku, tagad klusi smaida un bildÄ“jas kopā ar veselÄ«bas ministri L.MenÄ£elsoni. ArÄ« šeit vÄ“lamais minimums sasniegts – LVSADA atgādinājusi par sevi, izkliegusi saukļus, kaut kas pie algas pielikts, bÅ«s, par ko turpināt paklaigāt, ar vārdu sakot - darÄ«ts.

Lai arÄ« LVSADA draudi par protesta akcijām un streikiem ir regulāri, tie nav bijuši Ä«paši nozÄ«mÄ«gi, jo šÄ« arodbiedrÄ«ba bez slÄ“pšanās ir sadarbojusies ar partiju Saskaņa un, lai sapulces izskatÄ«tos daudzskaitlÄ«gas, piesaistÄ«ja dažādas RÄ«gas domes uzņēmumu arodbiedrÄ«bas.

Daudz nopietnāka un vÄ“rā ņemama ir Latvijas Ä¢imenes ārstu asociācija, kur tās ilggadÄ“jā vadÄ«tāja S. Veide tiek cienÄ«ta un uzklausÄ«ta kolÄ“Ä£u vidÅ« un tiešÄm spÄ“j rādÄ«t pretestÄ«bu VeselÄ«bas ministrijas (VM) neprofesionālajiem lÄ“mumiem. BÅ«s interesanti redzÄ“t notikumu attÄ«stÄ«bu, kur medicÄ«nas personālam tikai no aprīļa un ne solÄ«tajā apjomā bÅ«s “gaidÄ«tais” algas pielikuma krikucÄ«tis.

VÄ“l nesen veselÄ«bas ministre solÄ«ja pilnas slodzes algu modeli, kur mazāk jāstrādā, bet saņems vairāk. Vai šÄ« ir tā jau augstāk minÄ“tā likme algai? MedicÄ«nas sabiedrÄ«bā šis veselÄ«bas ministres solÄ«tais algas modelis izraisÄ«jis milzÄ«gu nesapratni – ja maksās tikai par stundām, t.i. slodzi, tad ko darÄ«t, ja slimnÄ«cai nav pietiekama apjoma Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD) apmaksāto pakalpojuma pasÅ«tÄ«juma kvotu?

Ja NVD pasÅ«tÄ«jumu izpilda jau dienas pirmajā pusÄ“, tad atlikušo dienas daļu bÅ«s jāsēž un jāšÅ«po kājas kā padomju laikā, kad bija jāatsēž darba stundas, pat neko nedarot (ja neskaita domino un nardu spÄ“les). Citā darbā citā slimnÄ«cā veselÄ«bas ministre taču neļaušot strādāt, tikai vienā, kur brangi maksās…

Vai tas jau ir slÄ“pts L. MenÄ£elsones mÄ“Ä£inājums spiest slimnÄ«cas atlikušajā laikā piedāvāt medicÄ«nas komercpakalpojumu, lai tauta sāk pierast, ka valsts apmaksātas medicÄ«nas vairs nebÅ«s (ja nu vienÄ«gi pāris stundas dienā)?

Tas, ka slimnÄ«cām reÄ£ionos katastrofāli trÅ«kst medicÄ«nas personāla un profesionāļi, piestrādājot vairākās darbavietās, dodas uz citām slimnÄ«cām Latvijā, lai tur bÅ«tu nodrošināta veselÄ«bas aprÅ«pe atbilstoši deklarÄ“tai ārstniecÄ«bai, - tas laikam veselÄ«bas ministri maz uztrauc, jo var taču jebkuru problÄ“mu uzdot risināt slimnÄ«cas padomei, kaut tā ir uzraugošÄ, nevis vadošÄ struktÅ«ra slimnÄ«cā (ir jau pārbaudÄ«ts ar LOK).

VarbÅ«t arÄ« te L.MenÄ£elsones kaulainā pri(h)vatizācijas roka jau uzsākusi pri(h)vatizācijas shÄ“mu – ārstu reÄ£ionālajās slimnÄ«cās nepietiks (visi strādā jeb atsēž slodzes RÄ«gā ar aizliegumu papildus strādāt), deklarÄ“tā slimnÄ«cas ārstniecÄ«ba netiks izpildÄ«ta, tāpÄ“c NVD apmaksāta pasÅ«tÄ«juma tur vairs nebÅ«s.

Klasisks reiderisma teorÄ“tiskais bankrots, kur var šÄdu “nerentablu” uzņēmumu/ slimnÄ«cu viegli komercializÄ“t ar draugiem. Galu galā medicÄ«niskās ierÄ«ces un remonti daudz kur reÄ£ionos slimnÄ«cās par Covid19 naudām dāsni sapirktas jaunu jaunās.

Tai pat laikā konkrÄ“to medicÄ«nisko manipulāciju tarifu netaisnÄ«gā apmaksa turpina saglabāties – daudzas Ä·irurÄ£iskās operācijas vÄ“l joprojām ir neadekvātās kosmosa cenās, kuras apmaksā NVD (uz pārÄ“jo tarifu rÄ“Ä·ina, kas ir ubaga ziedojuma apmÄ“rā). To praktizÄ“tāji varÄ“s slÄ“gt labus lÄ«gumus ar pri(h)vatizÄ“tajām slimnÄ«cām reÄ£ionos, jo ārstÄ“t tur taču vajag. 

MediÄ·u konfliktam RÄ«gas Austrumu KlÄ«niskās universitātes slimnÄ«cā kā viens no punktiem ir atalgojums, un slimnÄ«cas vadÄ«ba pārmet VM ilgi nepārskatÄ«tos netaisnÄ«gos tarifus un strauji pieaugušos komunālos maksājumus, ko nepieciešams kompensÄ“t.

Protams, ka tarifu pārskatÄ«šana, mediÄ·u algu pieaugums, rÅ«pes par cilvÄ“kresursiem, kvalitatÄ«va veselÄ«bas aprÅ«pe u.c. ir definÄ“ti valdÄ«bas deklarācijā un nu jau detalizÄ“ti valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plānā, kurš gan netiek rakstÄ«ts pirmo reizi. Katrā deklarācijā galamÄ“rÄ·is ir tarifu pārskatÄ«šana, kvalitātes sistÄ“mas un klÄ«nisko vadlÄ«niju ieviešana, kā arÄ« virkne citu labo darbu, kas 4 gadu laikā jāpaveic (tautas valodā to sauc copy/paste).

DÄ«vaini, kādēļ plāns un termiņi ir, ziņojumi par izpildi ir, bet taustāmu rezultātu nav gan no bijušÄ premjera M.Kučinska valdÄ«bas, gan vecās K.Kariņa valdÄ«bas. Tagad atkal viss tiek sākts no gala, it kā iepriekš vispār nekā nebÅ«tu bijis. ValdÄ«bas teātra trupa jaukti vecā ar jauniem aktieriem, luga un ainas tās pašas, sižets stabili ierasts, nomainās tikai afišas un biļešu cenas.

Ir pieklusis RÄ«gas Austrumu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas mediÄ·u protests, un izskatās, ka ministre L.MenÄ£elsone jau priecājas par savu pirmo Pirra panākumu, taču tas viss ir tikai ārÄ“ji. Tāpat kā BÄ“rnu KlÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas dienas stacionāru “atvÄ“ra” divreiz, vienreiz ar ministru D.Pavļutu un nesen otrreiz ar lentÄ«tes griešanu un nu jau jauno ministri L.MenÄ£elsoni.

BÅ«tu gan interesanti zināt, cik bÄ“rnu tur bÅ«tu jau ārstÄ“jušies, ja slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tājam V. Ä€bolam svarÄ«gākas par bÄ“rniem, kuri tur jau varÄ“ja ārstÄ“ties, nebÅ«tu bildes kopā ar L. MenÄ£elsoni un A.Ašeradenu.