Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Edvards Kušners Latvijas Bankā strādā jau apmēram 20 gadus, proti, ir darbinieks ar ilgu darba stāžu šai iestādē. Ņemot vērā atalgojuma apmēru – pēdējos gados, kad viņš vēl sniedza valsts amatpersonas deklarācijas, vidēji bruto virs 8000 EUR mēnesī, - pirmsšķietami arī neaizstājams un  neaizvietojams, un tas, ņemot vērā viņa izglītību, kā arī viņa akadēmiskos un profesionālos augstākās izglītības grādus – biologs un jurists[1] – nav pašsaprotami.

Edvards Kušners darbu Latvijas Bankā sāka 2003. gadā Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieka amatā. No 2013. gada līdz 2018. gadam ir bijis Latvijas Bankas padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidenta padomnieks.

Viņa reputāciju līdz pat 2018. gadam nespēja aizēnot pat masu informācijas līdzekļu atklātais 1,2 miljonu eiro darījums, kuru 2005. gada decembrī Edvards Kušners veica, būdams ne tikai Latvijas Bankas augsta amatpersona, bet arī ofšorkompānijas, proti, iespējamas čaulas kompānijas Carew Estates LLC rīkotājdirektors, parakstot līgumu par 822 000 latu kredītu, ko atbilstoši līgumā teiktajam Carew Estates LLC piešķīra privāta persona, papildus tam vēl ofšoram par labu ieķīlājot Rīgas Grebenščikova Vecticībnieku draudzes uzdāvināto nekustamo īpašumu. Šo darījumu sakarā ir atrodama arī informācija par E. Kušnera varbūtējo interešu saskari ar Trasta komercbankas lielākā akcionāra Igora Buimistera interesēm[2].

Pat neskatoties uz politiskā atbalsta zaudēšanu, kad Saeimas vairākums 2018. gada 24. maijā nolēma neapstiprināt E. Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā[3], viņš pretēji valsts pārvaldes tradīcijām, politiskajai loģikai un korporatīvās atbildības praksei un paražām ir spējis pārliecināt  Latvijas Bankas atlikušo vadību par savu neaizvietojamību. Jau nākamajā dienā pēc tam, kad Latvijas Bankas padomes loceklim E. Kušneram bija pēdējā darba diena padomes locekļa amatā, viņš turpināja darbu Latvijas Bankā, bet nu jau padomnieka amatā.

Cik noprotams no Latvijas Bankas publiskajiem paziņojumiem, E. Kušners turpmākos darba uzdevumus veica atbilstoši Latvijas Bankas prezidenta vietnieces Zojas Razmusas norādījumiem. Neskatoties uz to, ka sākotnēji darba līgums bija paredzēts vien uz sešiem mēnešiem, tostarp, lai nodrošinātu ”pēctecību“ darba pienākumu nodošanā nākamajam Latvijas Bankas padomes loceklim[4], jau 2018. gada 14. novembrī tiek publicēta ziņa, ka E. Kušners noslēdzis pastāvīgu darba līgumu ar Latvijas Banku[5].

Viņa darba pienākumos arī turpmāk ietilpa Latvijas Bankas sadarbības nodrošināšana ar Saeimu, Ministru kabinetu, ministrijām un citām valsts institūcijām, darbs ar politikas dokumentiem un tiesību aktu projektiem, tostarp tiem, kas saistīti ar Latvijas Bankas darbību, Latvijas Bankas viedokļa pārstāvība par Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem, kā arī citi uzdevumi.

Latvijas Banka nav informējusi, vai uz šo amatu ir rīkots konkurss, un nav arī sniegtas ziņas par šim darbam noteikto mēneša un gada atalgojumu. Secināms, ka Saeimas jeb vēlētāju pārstāvju neuzticības balsojums Edvardam Kušneram tika pēc būtības ignorēts un faktiski apiets ar iekšējiem Latvijas Bankas amatpersonu lēmumiem.

Arī pēc Latvijas Bankas apvienošanas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un jaunā Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās Edvardam Kušneram ir atrasta vieta Latvijas Bankas struktūrā – šobrīd viņš ir Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs. Arī šajā gadījumā Latvijas Banka nav sniegusi publiskas ziņas par to, vai uz šo amatu ir rīkots konkurss, un nav arī sniegtas ziņas par šim darbam noteikto mēneša un gada atalgojumu, kā arī darba pienākumiem.

Jo vairāk, nav skaidrots, kāpēc šim amatam ir izvēlēts tieši Edvards Kušners, kuram, kā jau minēts iepriekš, ir vien biologa un jurista grāds un nav ne zināšanu, ne arī kompetences ekonomikā un inženierzinātnēs. Turklāt šis cilvēks ar Saeimas neuzticības balsojumu darbu Latvija Bankā ir zaudējis savu reputācijas risku un paša kompetences trūkuma dēļ.

Jo vairāk tas izbrīna, saskatot Edvarda Kušnera publiskajā komunikācijā daudzkārt pieļautās kļūdas, tostarp izsakoties par ekonomiku, enerģētiku,  tautsaimniecību un brīvo tirgu.

Var jau būt, ka E. Kušnera kungs visos gadījumos domājis ko citu un ir vien ne tā saprasts. Tomēr šīs sadarbības un komunikācijas kļūdas, kas tiek realizētas Latvijas Bankas vārdā un vietā, vai arī atsaucoties uz viņa amatu šajā iestādē, ne vien maldina auditoriju, bet arī būtiski grauj Latvijas Bankas reputāciju. Tā, piemēram, ja Latvijas Bankas paziņojumus un vēstījumus vairs nevarēs uzskatīt par ticamiem un tie būs vienmēr jāpārbauda, tas būs liels zaudējums kvalitatīvai diskusijai.

Šai sakarā ir noskaidrojami iemesli – kāpēc arī pēc 2018. gada Saeimas balsojuma Edvards Kušners darbu Latvijas Bankā ir saglabājis, kurš ir pieņēmis attiecīgos lēmumus un cik tas izmaksāja Latvijas nodokļu maksātājiem – gan tieši kā viņa atalgojums Latvijas Bankā, gan arī netieši kā viņa nodarītie zaudējumi tautsaimniecībai un investīciju videi.

Atgādināms, ka savu nepārvēlēšanu Latvijas Bankas Padomes locekļa amatā Edvards Kušners pēc balsojuma žurnālistiem komentēja šādi: “Tā ir bīstama spēle, ko parlaments uzsācis, jo tā var tikt apdraudēta Latvijas Bankas neatkarība un politiskā neitralitāte.” Viņš neuztraucoties par savu nākotni, jo esot jau saņēmis darba piedāvājumus, taču bažas esot par Latvijas Banku, kuras rīcībā ir ievērojami finanšu līdzekļi.[6]

Tā, piemēram, 2022. gadā Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērsa uzmanību, ka Latvijas Banka Edvarda Kušnera personā nodarbojas ar valdības maldināšanu, noniecina Latvijas meža nozari un grauj Latvijas Bankas reputāciju[7].

Savukārt 2023. gada 14. martā Edvards Kušners savā rakstā “Enerģētikas zaļais mezgls”, ko parakstīja kā Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs, norādīja, ka 2022. gada aprīļa sākumā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar ierēdņiem un “Latvenergo” pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai “pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā”, kur šī delegācija saņēma piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftasgāzi (LNG[8]) 10 teravatstundu (TWh) apjomā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem, kuras cena atbilstu ASV biržas “Henry Hub” (HH) cenai, izsakot vāji slēptus pārmetumus tā brīža ministram šai sakarā, kā arī paužot savu (vai Latvijas Bankas) viedokli, ka “naiva paļaušanās uz “tirgus spēkiem” nozīmē vien augstas cenas un neprognozējamu attīstību. Kopīga, vai vismaz labi koordinēta, Baltijas valstu energopolitika ir drošākais ceļš uz ticamu energodrošību un t.s. energoneatkarību”.[9]

Piebilstams, ka ministrs, kurš bija šajā delegācijā un kuram šī Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja netiešā kritika tika izteikta, ir publiski norādījis[10], ka “..tas man bija nepatīkams pārsteigums. Grūti izskaidrot, kāpēc tieši tagad Latvijas Bankas pārstāvis nāk ar šādu informāciju. Jāsaka, nepatiesu informāciju, [..] Es varētu aicināt Latvijas Banku, arī Kušnera kungu pievērsties saviem pamata pienākumiem, nevis filozofēt un komentēt kaut kādus pagātnes notikumus, kuros viņš pats nav piedalījies”.

Šai sakarā būtu patiesi lieliski, ja kāds pamēģinātu no Latvijas Bankas saņemt atbildes uz šādiem neērtiem jautājumiem:

Kad Latvijas Bankā tika izveidota padomnieka darba vieta, kurā 2018. gada maijā pēc Padomes pienākuma pilnvaru beigšanās darbu uzsāka Edvards Kušners?

Kas pieņēma lēmumu izveidot šādu darba vietu?

Kas apstiprināja šī amata aprakstu?

Kāda bija šī amata atlīdzība?

Vai uz šo darba vietu tika rīkots konkurss?

Kas un kāda procedūrā nosaka Saeimas iecelto Latvijas Bankas padomnieku ikdienas darba pienākumus un lomu vai funkciju sadali?

Vai tā ir ierasta prakse Latvijas Bankā, ka Saeimas no amata atceltais padomnieks tiek iecelts citā amatā “pēctecībai” darba pienākumu nodošanai nākamajam Latvijas Bankas padomes loceklim?

Konkrēti kādus amata pienākumus E.Kušners veica pēc Latvijas Bankas prezidenta p.i. Zojas Razmusas norādījumiem? 

Kā konkrēti E.Kušners nodrošināja saikni un sekmīgu sadarbību starp Latvijas Banku un Saeimu, valdību, ministrijām un valsts institūcijām?

Vai Latvijas Bankā nebija neviena cita darbinieka, kurš spētu pildīt “sekmīgu sadarbību starp Latvijas Banku un Saeimu, valdību, ministrijām un valsts institūcijām”? Kāpēc šīs funkcijas pildīšanai par piemērotu tika atzīts vienīgi E.Kušners?

Kāda iemesla dēļ E.Kušnera terminētais darba līgums uz sešiem mēnešiem pēc viņa nepārapstiprināšanas Latvijas Bankas Padomes locekļa amatā 2018.gadā pārtapa  darba līgumā uz nenoteiktu laiku? Vai tā ir tā pati darba vieta (tas pats amata apraksts, atalgojums), ja nē, lūgums sniegt attiecībā uz šo 2.-5. jautājumos prasīto informāciju.

Kas konkrēti ietilpst E.Kušnera darba pienākumos kā Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam?

Kas pieņēma lēmumu šādu Latvijas Bankas struktūrvienību – ilgtspējas virzienu (?) – izveidot, cik darba vietas šajā struktūrvienībā ir?

Kas apstiprināja šīs struktūrvienības nolikumu (tam pielīdzināmu dokumentu) un tās vadītāja amata aprakstu?

Kāda bija Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam piedāvātā amata atlīdzība?

Vai uz Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājam darba vietu tika rīkots konkurss?

Kādus vēl amatus E.Kušners ieņēma Latvijas Bankā pēc 2018. gada 1. maija? Ja tādi ir, lūdzam sniegt attiecībā uz šo 2.-5. jautājumos prasīto informāciju.

Vai Latvijas Banka pēc K.Klausa publiski paustās informācijas ir izvērtējusi Edvarda Kušnera kompetences līmeni un atbilstību Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja amatam?

Ja Latvijas Banka ir izvērtējusi K.Klausa rakstā “Latvijas Banka nodarbojas ar maldināšanu” minētos faktus, kādi ir Latvijas Bankas secinājumi?

Ja Latvijas Banka nav izvērtējusi K.Klausa rakstā “Latvijas Banka nodarbojas ar maldināšanu” minētos faktus, kādēļ tas nav darīts?

Vai Latvijas Banka pēc J. Vitenberga 2023. gada 17. martā publiski paustās informācijas rakstā un raidījumā “Viedokļu vētra par Latvijas iespējām iegādāties lētāku gāzi no ASV” ir izvērtējusi Edvarda Kušnera kompetences līmeni un atbilstību Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītāja amatam?

Vai Latvijas Bankas amatpersonas E.Kušnera apgalvojums, ka Latvijas delegācija ASV neizmantoja iespēju nopirkt sašķidrināto dabasgāzi par būtiski lētāku cenu nekā Eiropas tirgū pieejamā, ir pamatots ar konkrētiem pierādījumiem?

Vai E.Kušneram arī tagad ir specifiski, pēc Latvijas Bankas prezidenta M.Kazāka norādījumiem veicami uzdevumi? Ja ir, tad konkrēti kādi?

Vai E.Kušnera kā augsta ranga Latvijas Bankas amatpersonas paustā pirmšķietami maldinošā/nepatiesā informācija Latvijas Bankas Padomes ieskatā ir atbilstoša Latvijas Bankas reputācijai?


[1] https://www.makroekonomika.lv/economists/27181

[2] https://nra.lv/latvija/241787-kusnera-veikta-darijuma-pedas-aizved-lidz-trasta-komercbankai.htm

[3] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/edvards-kusners-turpinas-darbu-latvijas-banka-padomnieka-amata.a280277/

[4] https://www.la.lv/kusners-turpinas-darbu-latvijas-bankas-padomnieka-amata

[5] https://www.la.lv/latvijas-banka-noslegusi-pastavigu-darba-ligumu-ar-saeimas-izsvilpto-kusneru

[6] https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/kusnera-pilnvaru-laiks-latvijas-banka-driz-beigsies-14198103

[7] https://pietiek.com/raksti/latvijas_banka_nodarbojas_ar_maldinasanu/

[8] piezīme: LNG ir sašķidrināta dabas gāze, nevis naftas gāze jeb LPG

[9]  https://www.makroekonomika.lv/energetikas-zalais-mezgls

[10] https://zinas.tv3.lv/ekonomika/viedoklu-vetra-par-latvijas-iespejam-iegadaties-letaku-gazi-no-asv/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...