Kādas vēl noziedzīgas shēmas Rīgas Centrālcietumā notiek Lībiņas-Egneres paspārnē?
Pietiek lasītāja09.07.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesenajā Pietiek publikācijā [1] tika skarts jautājums par Eiropas Savienības un valsts līdzekļu izšķērdēšanu Rīgas Centrālcietumā, kā arī tika norādīts uz turpmākiem materiāliem, kuri atklās naudas apgūšanas metodes. Visupirms jānorāda, ka naudas apgūšanas "shēmas" tiešām ir vecas un labi apgūtas. Pietiek vairāk nekā pirms 10 gadiem tika publicēts raksts, kas atklāja šīs pašas "vecās shēmas", kuras gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes toreizējam priekšniekam V. Puķītei maksāja amatu [2].
Pēc ieslodzītā bēgšanas no Rīgas Centrālcietuma 2023. gadā cietuma iekšpusē tika veikti plaši remontdarbi. Cietuma administrācija iesniegusi dokumentus, kas liecina, ka darbus veicis kāds ārējs uzņēmums, kam par to samaksāta ievērojama summa no valsts budžeta. Tomēr reālā situācija ir pavisam cita. Kā izrādās, šos darbus faktiski veikuši paši cietuma iemītnieki – ieslodzītie.
Galvenie darbi, kurus cietuma priekšnieks uzskatījis par steidzami veicamiem nolūkā stiprināt drošību un novērst atkārtotas bēgšanas iespējamību ir: divu ābeļu nozāģēšana; papildu dzeloņstieples uzstādīšana un papildu vārtu ierīkošana cietuma teritorijā starp cietuma korpusiem (tiesa gan, dažviet ir uzstādīti "tukšie" vārti, t.i. bez paša nožogojuma, kuriem var iziet cauri).
Avoti cietuma iekšienē atklāj, ka administrācija piespiež ieslodzītos veikt dažādus celtniecības un remontdarbus, solot par to labākus apstākļus vai īsākus soda termiņus. Tikmēr dokumentos tiek uzrādīts, ka darbus veikusi kāda ārēja firma, kurai par darbu izmaksāta liela naudas summa. Ieslodzīto darbs - cietuma administrācijas peļņa.
No pievienotā video skaidri redzams, ka dzeloņstieples uzstādīšana uzdota ieslodzītajiem [3] gluži kā kādā Latīņamerikas cietumā, kur ieslodzītie paši nodrošina savu drošību. Vienīgi šajā gadījumā par ieslodzīto darbu, kuru uz papīra veica kāds nopietns, ar drošības sertifikātiem apveltīts uzņēmums, naudu saņēma cietuma administrācija, iespējams, padaloties ar vēl kādu. Jāpiebilst, ka 2023. gadā Rīgas Centrālcietumā tika veikti vērienīgi demontāžas un būvniecības darbi.
Šī shēma ir identiska tai, kuru Tieslietu ministrijas audits atklāja 2013. gadā [2]. Tomēr to, vai tieslietu ministre šajā gadījumā uzdos veikt auditu, ir šaubīgs jautājums, jo nevar taču būt tā, ka cietumā pēc nopietna audita turpinās pirms 10 gadiem atklātās shēmas...
Diezgan zīmīgs ir Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieka A. Savko komentārs par šo situāciju, kurš arī ir šaubu pamatā, ka Tieslietu ministrija varētu veikt jebkādu pārbaudi: " Man liekas po**j visiem būs kas tur liek tās dzeloņdrātis vai ko..."
A. Savko sarunā ar ieslodzīto arī atklāj narkotiku atbalstīšanas un izplatīšanas mehānismus cietumā un ar iepirkumiem saistītus jautājumus. Turklāt A. Savko norāda, ka par attiecīgu (ah*jeno) informāciju ir iespējams atrisināt jautājumu, lai kādam notiesātajam netiktu pastiprināts soda izciešanas režīms. [4]
Nākamajā sarunā A. Savko, cenšoties aizstāvēt cietuma priekšnieku R. Runci, norāda, ka zog naudu "departaments", nevis R. Runcis. Ar "departamentu" tiek domāta Ieslodzījuma vietu pārvalde (vēsturiskais Pārvaldes nosaukums). A. Savko arī piemin kādu nesenu gadījumu kad uz ieslodzīto tika sastādīts nepamatots ziņojums, apstiprinot Pietiek nesen publicēto informāciju par ieslodzīto iegāšanām.
A. Savko sarunā atklāj interesantu pārstāvniecību, norādot, ka, ja piedzērušos ieslodzīto nepasauks uz analīzēm, tad tas esot A. Savko cilvēks. Savukārt, ja piedzērušos ieslodzīto pasauks uz alkohola koncentrācijas noteikšanu, tad tas neesot A. Savko cilvēks. Šādas, lūk, privilēģijas dažiem ieslodzītajiem.
Bet tas nebūt nav viss, jo, kā norāda A. Savko, cietumā no Drošības daļas amatpersonām bija iespējams "īrēt" kameru, t.i. samaksājot noteiktu summu, varēja kamerā atrasties viens.
Pēc A. Savko vārdiem cietuma Drošības daļas amatpersonas turīgākajiem ieslodzītajiem piemeta narkotikas un par kriminālprocesa neuzsākšanu pieprasīja naudu. [5] Interesanti vai šie acīmredzamie noziegumi, par kuriem A. Savko ir bijis informēts, ir jebkad nonākuši tiesībsargājošajās iestādēs? Un vai šādas situācijas vairs nenotiek?
Šis pats Andris Savko organizēja gan naudas, gan liecību izspiešanu no A. Babenko (tā saucamajā "Bunkus slepkavības lietā" viens no apsūdzētajiem), ievietojot pie A. Babenko kamerās Nr. 319. un Nr. 336 divus no Dānijas izdotos ieslodzītos, uz kuru ciešu saikni ar Bunkus slepkavību norādījis apsūdzētais Viktors Krivošejs.
A. Savko ir izveidojis vairākas tā sauktās "pres-hātas", kurās tiek "iegūtas" izmeklēšanai vajadzīgās liecības (piemēram, kameras Nr. 322 un Nr. 324). Līdz ar ko zināma pēctecība ir novērojama.
Sarunas beigās A. Savko, komentējot jau vairākkārt pieminētā bēdīgi slavenā Uzraudzības daļas darbinieka V. Reča īpatnējo attieksmi pret amata pienākumu pildīšanu, piemēram, piemetot ieslodzītajiem aizliegtos priekšmetus, nododot citiem ieslodzītajiem paša savervēto aģentu, veidojot viltus profilus un rakstot ieslodzīto radiniekiem, veicot citas atklātas nelietības, norāda, ka tāpēc V. Rečs ir norīkots cietuma 5. korpusā, kur var tā rīkoties, jo citā korpusā sen dabūtu pa galvu. [5]
Ja šādi V. Reča uzvedību un rīcību novērtē cietuma Drošības daļas priekšnieks, tad nerodas šaubas par iepriekšējās Pietiek publikācijās norādītajām V. Reča nelietībām. Paliek gan atklāts jautājums, vai Drošības daļas priekšnieks kādam, izņemot ieslodzīto, ir darījis zināmus minētos apstākļus.
[1] https://pietiek.com/raksti/slepeni_veikti_sarunu_ieraksti_atklaj_rigas_centralcietuma_notiekoso/
[2] https://www.pietiek.com/raksti/pukites_saimniekosanas_laika_cietumos_atklati_vel_jauni_parkapumi/
[3] https://www.youtube.com/watch?v=zKuJ1g4O9iU
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
