Iesaki rakstu: 
Š.g. 17. augustā plkst. 15;00 iepazinos ar ziņām Latvijas masu medijos (lsm.lv un Facebook Jēkabpils Radio1 lapā) par policijas amatpersonām piemērotajiem disciplinārsodiem Rusiņa lietā. Rakstā bija minēts, ka sodītas piecas Valsts policijas amatpersonas par savu dienesta pienākumu nepildīšanu vai nolaidīgu pienākumu pildīšanu, kā rezultātā ir iestājušās smagas sekas, t.i. sievietes nāve.
Šajā gadījumā viena Valsts policijas amatpersona sodīta ar pazemināšanu amatā, bet pārējām Valsts policijas amatpersonām izteikti brīdinājumi, rājieni un aizrādījumi. Manā ieskatā šie sodi pēc policijas darbinieku pārbaudēm ir neadekvāti mazi, un uzskatu, ka par amatpersonas dienesta pienākumu nepildīšanu vai nolaidīgu darbu, kā rezultātā iestājas smagas sekas, ir piemērojams bargāks sods vai kriminālatbildība.
Apkopojot savus uzskatus, uzrakstīju Facebook Jēkabpils Radio1 lapā komentāru zem raksta “Sievietes slepkavība Jēkabpilī” ar aicinājumu cilvēkiem neklusēt un doties protestēt, izvēloties sev pieņemamu protesta veidu (diskutējot, informējot citus sabiedrības locekļus, utt.), ievērojot vispār pieņemtās sabiedrības normas un Latvijas republikas likumdošanu.
Plkst. 16:00 ierados pie Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa Jēkabpilī, Brīvības ielā 122 un novietoju izgatavotos plakātus, netraucējot nevienam. Nekavējoties pie manis no policijas iecirkņa izskrēja četri policijas darbinieki, nestādoties priekšā, aicināja mani pārtraukt manas nelikumīgās darbības (Valsts policijas darbinieku subjektīvā ieskatā) un doties līdzi uz policijas iecirkni.
Paralēli notikumiem ieinteresēta sieviete (man nezināma persona) pienāca man klāt un jautāja par notiekošo, un es viņai sniedzu objektīvu informāciju un iepazīstināju ar plakāta saturu, kā arī atbildēju uz viņas jautājumu. Pēc mirkļa policijas darbinieki mani nogāza uz zemes, pielietojot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un saslēdzot roku dzelžos.
Tiku nogādāts policijas iecirknī paskaidrojumu sniegšanai un aizturēts uz četrām stundām policijas izolatorā. Pie paskaidrojumu sniegšanas policijas amatpersona L. Austriņš negribīgi man ļāva sazināties ar advokāti Annu Nori, ar kuras palīdzību pēc sniegtās konsultācijas atguvu savas optiskās brilles, kas man ir nepieciešamas, jo esmu redzes invalīds.
Policijas darbinieki ļoti labi apzinājās par manu invaliditāti, jo bija pie mantu izņemšanas atraduši manā naudas makā invalīda apliecību un optiskās brilles, kuru izņemšanu arī bija fiksējuši attiecīgajā protokolā, bet pēc vairākiem maniem lūgumiem atteica man izsniegt brilles, lai varētu sevi aizstāvēt (iepazīties ar lietas materiāliem) pie paskaidrojumu sniegšanas.
Paskaidrojumu sniegšanā notikumu vietā un policijas telpās vairākkārtīgi uzsvēru un informēju policijas darbiniekus, ka notikušais nav protesta akcija, bet gan manis viena paša objektīvi publiski pausts viedoklis.
Valsts policijas uzskatā tiesiskais pamats manai saukšanai pie administratīvās atbildības – Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 1. panta ceturtā daļa: pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem, transparentiem vai citiem atribūtiem pauž kādas idejas un viedokļus (piemēram, par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem politiska, ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem), bet kuru gaitā netiek teiktas runas vai uzrunas.
Uzskatu, ka minētā LR Administratīvā likuma pārkāpumā neesmu sodāms, jo neteicu ne runas, ne aicinājumus man pievienoties, bet biju informējis apkārtējo sabiedrību (arī garām ejošo sievieti) par publiski pieejamu informāciju. Un paudis savu brīvu viedokli.
Protesta akcija nav notikusi plkst. 17;00, kas bija lasāms manā komentārā Facebook. Minētajā laikā pēc Valsts policijas amatpersonas teiktā nebija ieradusies neviena persona. De facto tiku aizturēts plkst. 16;10, un atbrīvots no administratīvā apcietinājuma plkst. 19;47, rezultātā fiziski nevarēju piedalīties minētajā protesta akcijā, bet gan biju vienatnē plkst. 16;00 paudis savu viedokli, atsaucoties uz LR Satversmes 100. pantu, kas dod man iespēju sev pieņemamā veidā paust brīvu viedokli, nevienu neaizskarot, ievērojot visas sabiedriskās kārtības pieņemamās normas un LR likumdošanu.
Rezultātā esmu sodīts par neatļautu protesta akciju rīkošanu ar izteiktu BRĪDINĀJUMU un nepakļaušanos policijas darbiniekiem ar piemērotu naudas sodu 100 eiro. Minētie sodi ir apstrīdēšanas stadijā. Uzticos Valsts policijas augstākstāvošām amatpersonām un administratīvajai tiesai uz viņu objektivitāti, izvērtējot visus notikušā apstākļus.
Kas ir vārda brīvība, ja ne, paužot savu viedokli un neklusējot par sabiedrībai nozīmīgiem procesiem? Mans nodoms nav aicināt apkārtējo sabiedrību uz masu protestiem vai nekārtībām. Mans nodoms ir aicināt sabiedrību neklusēt un izteikt savu viedokli sev pieņemamā veidā – ievērojot vispār pieņemtās sabiedrības normas, lai ierēdņi mūsos ieklausās un sāk rīkoties vai pamet darbu valsts pārvaldē. Mana viedokļa paušanas mērķis ir dzīvot labākā valstī.
Prieks, ka Jēkabpils Valsts policijas darbinieki ir kibernoziegumu speciālisti, veicot apzinīgi savus pienākumus, pētot Facebook ierakstus par objektīvi vērstu kritiku pret sevi un tērējot valsts resursus. Lai gan tajā pašā laikā varētu cīnīties ar naida runu interneta vidē. Vai arī ietu uz mežu un meklētu Rusiņu, lai sabiedrībai būtu drošāka apkārtējā vide.
P.S. Video materiālu no Valsts policijas darbinieku Body kameras nevaru pievienot, jo esmu ar savu parakstu apstiprinājis ierobežotas pieejamības informācijas neizpaušanu.
Seko mums 
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
