Kad gaidāms papildinātais “Viltvārdis”, kad “Valstsgribis”, kad Indriķa Latvieša grāmatas
Lato Lapsa23.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikam pats esmu vainīgs, ka pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku man jautā: kad īsti gaidāms grāmatas „Viltvārdis” otrais, papildinātais izdevums, kad – „Viltvārža” turpinājums un kā tas īsti sauksies, bet kad klajā nāks manā kā izdevēja aizgādībā nonākušās Indriķa Latvieša „Baiļu” sērijas grāmatas un pirmām kārtām jau romāns „Nāve”, kas ticis solīts un solīts jau ilgi. Mēģināšu visu izstāstīt – cik nu mūsu laikos vispār kaut ko var prognozēt.
Tātad – vislabākās ziņas ir tās, ka Indriķa Latvieša romāns „Nāve”, kas ir jau ceturtais megapopulārajā „Baiļu” sērijā, grāmatnīcās nonāks vēl oktobrī, visticamākais, tā pašās pēdējās dienās.
Man nez kāpēc šķiet, ka Kariņa valdība šai sakarā pieļāva lielu kļūdu, neaizklapējot ciet arī grāmatnīcas, taču patiesībā jau tas neko īpašu nedotu, - man kā izdevējam bija sagatavots arī plāns „B” gadījumam, ja grāmatnīcas būtu ciet. Interneta laikmetam, ziniet, ir milzīgi plusi.
Savukārt vēl labākas ziņas ir tās, ka šī būs tikai pirmā romāna „Nāve” daļa. Autora (vai autoru) iecere izrādījās tik grandioza, ka vienā grāmatā neietilpa. Cik es zinu, autors (autori) jau ir ķērušies pie „Nāves” otrās daļas rakstīšanas, tā ka tās nonākšana pie lasītājiem ir dažu mēnešu jautājums.
Un ir vēl citas labas ziņas Indriķa Latvieša daiļrades cienītājiem. Neko daudz nedrīkstu teikt, bet varbūt vēl šogad pie lasītājiem nonāks vēl viena viņa grāmata, kas ietrunējušo Latvijas valsts varu varētu satricināt vēl pamatīgāk nekā romāns „Nāve”.
Protams, es labi saprotu un zinu, ka ir ļoti daudz cilvēku, kurus pirmām kārtām interesē, kad vienreiz klajā nāks manis solītās un solītās, un atkal solītās grāmatas par Egilu Levitu.
Te nu man jāatvainojas – savās prognozēs tiešām esmu bijis pārlieku optimistisks. Sekojot ziņām par kratīšanām un kriminālprocesiem, jūs lieliski redzat, cik milzīga ir pretdarbība un kādi resursi tiek likti lietā, lai grāmatu iznākšanu nepieļautu vai vismaz aizkavētu.
Protams, visa šī pretdarbība dod arī milzīgu ieguldījumu topošo grāmatu saturā, bet arī šīs jaunās informācijas apstrādāšana prasa laiku. Līdz ar to mana prognoze ir šāda:
1) apmēram tajā laikā, kad Egils Levits atzīmēs trīs gadus valsts prezidenta amatā, klajā nāks grāmatas „Viltvārdis” otrais, papildinātais izdevums – vismaz par trešdaļu biezāks, ar nopietnu jaunu faktu apjomu, jā, arī ar pilnīgi jaunu grāmatas vāka risinājumu, ko ir puslīdz apņēmies veidot viens no, ja tā varētu teikt, aktuālākajiem Latvijas mūsdienu māksliniekiem. Uzminiet nu paši – kurš tas varētu būt;
2) savukārt, ja ar mums un jums, un, galvenais, grāmatas galveno „varoni” viss būs labi, 2023. gada pavasarī – tātad pāris mēnešus pirms Egila Levita (ne)pārvēlēšanas termiņa klajā nāks „Viltvārža” turpinājums. Kā tas sauksies – „Valstsgribis”, „Valstsgrābis”, „Valstsgrābslis” vai vēl kaut kā – to mēs redzēsim. Visam savs laiks.
Ak, jā, un vēl man jautā – bet kad normāli cilvēki, kurus neinteresē visa šī politika, beidzot var cerēt sagaidīt jaunu Lato Lapsas ceļojumu grāmatu. Atbildu – nākamgad. Un tā būs par Āfriku. Par vismelnāko Āfriku. Par to, kuru Džozefs Konrads pamatoti nodēvēja par Tumsas sirdi.
Atliek tikai tāds sīkums kā visu sasolīto izpildīt. Darīšu, ko varēšu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
