Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bailes un nezināšana, manuprāt, ir galvenie iemesli, kas jautājumu par iespējamo bēgļu uzņemšanu Latvijā šobrīd pacēluši tik emocionāli sakāpinātā līmenī. Sākusies kā pamatota un vajadzīga diskusija par to, cik bēgļu Latvija spētu uzņemt un integrēt, patlaban diskusija publiskajā telpā kļuvusi par emocionālu ‘kliegšanu’, kurā dominē strupceļā vedošs, kategorisks sauklis „Nekādu bēgļu!”. Ņemot vērā, ka tajā iesaistās aizvien vairāk kristiešu, vēlos piedāvāt pārdomām piecus īsus argumentus, kāpēc Latvijai būtu jāuzņem šie 250 bēgļi.

1. Pats Kristus mums prasa ar žēlsirdību izturēties pret grūtībās nonākušu svešinieku, aicina to uzņemt, paēdināt, pabarot. Jēzus Kristus Mateja Evaņģēlija 25. nodaļā saka: „Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši.” Ko mēs – kristieši – varēsim atbildēt uz Pestītāja jautājumu, kā esam izturējušies pret Sīrijas un Irākas pilsoņkaru bēgļiem, kuriem bija vajadzīga palīdzība?

Pāvests Francisks savā vēstījumā 2014. gada Pasaules migrantu un bēgļu dienai uzsver, ka ikviens cilvēks, arī bēglis, ir Dieva bērns, kurā iespiests Kristus attēls. „Esam aicināti ieraudzīt un palīdzēt arī citiem saskatīt imigrantos un bēgļos ne tikai problēmu, ko jāatrisina, bet arī brāli un māsu, kurus jāpieņem, jāciena un jāmīl. Dievs noliek viņus mūsu ceļā, lai mēs sniegtu savu ieguldījumu taisnīgākas sabiedrības un atvērtākas kristiešu kopienas veidošanā, dzīvojot saskaņā ar Evaņģēliju,” uzsvēra pāvests.

2. Eiropas Savienības (ES) dienvidu valstis ir skārusi ļoti nopietna bēgļu krīze, kurai risinājumu var sniegt tikai visas ES līmeņa rīcība. Ne Itālija, ne vēl jo vairāk ekonomiskās krīzes nomocītā Grieķija vienas pašas vairs nespēj uzņemt desmitiem tūkstošiem imigrantu un patvēruma meklētāju, kuri tajās ierodas no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Nepieciešama tūlītēja visas ES palīdzība. Vairāk nekā desmit gadus strādājot ar ES jautājumiem, esmu praksē pārliecinājies, ka solidaritāte ir ES darbības pamatā.

Mēs šodien par pašsaprotamu uzskatām ES dāsno finansējumu Latvijas ekonomikas un infrastruktūras attīstībai un pilnībā paļaujamies uz ES politisko un NATO militāro atbalstu. Tāpēc laikā, kad Itālijas kara lidmašīnas solidaritātes vārdā sargā Latvijas gaisa telpu, pateikt, ka mēs negribam solidarizēties ar itāļiem šajā viņiem būtiskajā jautājumā, būtu, maigi sakot, vismaz nekorekti. Vairāk vai mazāk bēgļus uzņemt ir gatavas pilnīgi visas ES dalībvalstis, izņemot Ungāriju, kuru pašu pēdējā gada laikā pārpludinājuši 80 tūkstoši bēgļu.

3. Runa ir tikai par 250 iespējamiem bēgļiem, kuri Latvijā tiktu uzņemti divu gadu laikā ES pārvietošanas programmas ietvaros no Itālijas un Grieķijas, kā arī no bēgļu nometnēm t.s. trešajās valstīs ārpus ES. Runa ir tikai par 250 cilvēkiem, nevis par 2500 vai 250 tūkstošiem bēgļu. Turklāt šī ir vienreizēja bēgļu sadales programma, nevis kādas vispārējas, ilgstošas politikas sākums. Jau kopš Eiropas Komisijas sākotnējā piedāvājuma publiskošanas Latvija kopā ar citām Austrumeiropas dalībvalstīm ES līmenī ir sekmīgi iebildusi pret jebkādas ilgstošas, obligātas bēgļu sadales politikas izveidi, un tāda politika ir jāturpina.

Protams, šāda bēgļu pārvešana uz citām valstīm ir tikai īstermiņa risinājums, un ilgtermiņā nepieciešama gan cīņa ar cilvēku kontrabandu bēgļu izcelsmes valstīs, gan to iemeslu novēršana, kas liek cilvēkiem doties uz Eiropu. Pat, ja, piemēram, pēc diviem gadiem Eiropas Komisija atkal nāktu klajā ar citu bēgļu sadales priekšlikumu, tam atkal no jauna būtu jāsaņem ES dalībvalstu, tostarp arī Latvijas piekrišana. Iespējams, ka arī es tad teiktu, ka diemžēl Latvija nevar uzņemt vairāk par 250 patvēruma meklētājiem, ja šos cilvēkus nebūs izdevies iekļaut mūsu sabiedrībā. Tomēr vismaz patlaban arguments, ka Latvija ES programmas ietvaros nu nekādi nespētu uzņemt pat 250 cilvēku, jo tie, redz, sagraušot latviešu nāciju, neiztur nekādu kritiku.

4. Bēgļu uzņemšana ir vienkāršas, elementāras cilvēcības jautājums, ņemot vērā, ka liela to daļa bija spiesti pamest savas dzimtās mājas, lai glābtos no kara. Jā, Itālijā un Grieķijā iebraukušo vidū ir visai daudz ieceļotāju no Āfrikas, kuri uz Eiropu dodas, lai meklētu labāku iespēju nopelnīt. Tomēr ļoti liela daļa no patvēruma meklētājiem ir cilvēki, kuri glābjas no prātam neaptveramās vardarbības Sīrijas un Irākas pilsoņkaros, cilvēki, kuri šajos karos zaudējuši mājas un ģimenes locekļus.

5. Visbeidzot, pēdējais arguments, kas vismaz man ir viens no būtiskākajiem, lai izšķirtos par atbalstu šo 250 bēgļu uzņemšanai – tā varētu būt iespēja Latvijai kaut nedaudz palīdzēt Sīrijas un Irākas kristiešiem. Jo diemžēl Latvija līdz šim, pretēji Francija, Beļģijai, Polijai un Lietuvai, nav brīvprātīgi izlēmusi uzņemt šajās valstīs vajātos kristiešus. Tomēr, ņemot vērā, ka daļu no bēgļiem mūsu valsts amatpersonām būs iespēja personīgi intervēt un izvēlēties bēgļu nometnēs, man ir cerība, ka šo atlasīto cilvēku vidū būs vismaz daži asīrieši kristieši no Sīrijas un Irākas un tā arī Latvija būs sniegusi savu mazo artavu šo mūsu ticības brāļu glābšanā.

Jo tieši asīriešu kristieši ir visvairāk cietusī reliģiskā grupa Sīrijas un Irākas sunnītu un šiītu  musulmaņu pretstāvē, un tieši kristieši, kuri tur dzīvojuši tūkstošiem gadu, tiek nogalināti un izdzīti no mājām tikai un vienīgi viņu ticības dēļ. Lai iegūtu priekšstatu par Sīrijas un Irākas kristiešu šā brīža likteni, iesaku noskatīties internetā īsu dokumentālo filmu latviski „Apskaujot Krustu”:

http://www.netforgod.tv/s/permn.php?dt=14_12&lg=LV

Pārpublicēts no katolis.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...