Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti dīvainu laiku ļoti dīvainam aicinājumam izvēlējās Latvijas Romas katoļu baznīcas (RKB) arhibīskaps Zibgņevs Stankevičs un uzrakstīja tvītu par savu Uzvaras parka teritorijas turpmākā likteņa redzējumu. Stankeviča kungs ierosina pieminekļa vietā uzcelt starpkonfiesionālu lūgšanu namu, lai tajā kopā varētu lūgties visi Latvijas konfesiju pārstāvji.

Šo tvītu, protams, nevarēja ignorēt arī Latvijas baznīcu vajātāji, un garu tekstu par šo tēmu uzrakstīja Latvijas ateistu skaļrunis Toms Lūsis. Toma tekstā viss ir kā parasti – baznīca ir sekta; tūkstoši teoloģijas zinātņu profesoru un doktoru, kuri joprojām nevar saprast Svēto Rakstu patieso jēgu, ir naivi idioti; simti miljonu cilvēku pasaulē, kuri jūtas saistīti ar Dievu un saskata Dieva rīcību savās dzīvēs, ir meļi.

Šīs viedoklis ir balstīts uz nicinājumu pret baznīcu, un, ja Kristus nāktu pie mums atkal, tad dažādi lūšveidīgie viņu, visticamāk, sistu krustā arī šoreiz. Bet vai no pērtiķiem cēlies Toms un viņa naids pret reliģiju var attaisnot paša arhibīskapa diezgan pretrunīgo aicinājumu? Jo ideja radīt starpkonfesionālu lūgšanu namu Uzvaras parkā ne tuvu nav svēta patiesība, un aiz tās, visticamāk, slēpjas nodomi un idejas, kas ir ļoti tālu no reliģijas.

Lai saprastu, par kādiem nodomiem un idejām ir runa, šeit ir daži jautājumi, kurus vēlos uzdot Stankeviča kungam un kas būs skaidri ikvienam kritiski domāt spējīgam cilvēkam:

Vai jūsu idejai par starpkonfesionālu lūgšanu namu ir saistība ar to, ka katoļu baznīca atšķirībā no musulmaņiem un pareizticīgajiem (gan pasaulē, gan Latvijā) jau ļoti ilgu laiku ir panīkumā? Kā arī ar to, ka draudzes locekļu skaits katoļu baznīcās ar katru gadu samazinās arvien vairāk?

Ja saistība ir, tad vai jūsu ideja ir mēģinājums palielināt draudzes locekļu skaitu savā baznīcā ar latviešu pareizticīgo pārveidošanu par katoļiem? Un darīt to, gan izmantojot pašreizējo Latvijas Pareizticīgās Baznīcas ievainojamību, gan radot pašam sev “pareizticīgo dvēseļu patrona Latvijā” tēlu, kas ļoti skaidri redzams caur Jūsu tvīta rindiņām?

Vai ir pamatoti pieņemt, ka vietu Uzvaras parkā hipotētiskam lūgšanu namam esat izvēlējušies nevis tāpēc, ka tai ir kāda reliģiska vai garīga nozīme, bet gan tāpēc, ka šī vieta informācijas telpā ir “klikšķu ēsma” un ar to palīdzību ir vieglāk piesaistīt uzmanību, kas katoļu baznīcai šobrīd ir tik ļoti nepieciešama?

Vai tā ir sakritība, ka jūsu aicinājums nāk klajā vēlēšanu kampaņas aktīvākajā posmā?

Ja tā ir sakritība, kas liedza jums agrāk nākt klajā ar līdzīgu iniciatīvu? Jūs sakāt, ka lūgšanu nams varētu kalpot par iespējamu impulsu Latvijas garīgai atmodai - un vislabākais laiks, lai sāktu runāt par šo atmodu, ir dažas nedēļas pirms vēlēšanām? Pirms gada, diviem vai pieciem, pēc jūsu domām, plašu publisku diskusiju sociālajos tīklos  par garīgu atmodu uzsākt nevajadzēja?

Vai tā ir sakritība, ka jūsu tvīts nāk klajā tikai dažas dienas pirms prezidenta Levita oficiālā paziņojuma par viņa nodomu pārņemt daļu no Pareizticīgās baznīcas patriarha funkcijām Latvijā?

Ja tā nav sakritība, kāda loma RKB un jums personīgi jāieņem valsts prezidenta likumprojekta īstenošanā? Konkrētāk, vai jūs personīgi, citi RKB vadības locekļi vai darbinieki (gan garīdznieki, gan laicīgas personas) ir snieguši konsultācijas prezidenta administrācijai vai Tieslietu ministrijai jautājumā par valdības iejaukšanos vienas vai vairāku Latvijas baznīcu darbībā?

Ja tā ir sakritība un RKB nekādā veidā un formā nepiedalījās likuma izstrādē, vai jūs nebaidāties, ka šis likums pēc inerces var kļūt par iemeslu līdzīgu likumu izstrādei,  kuri skars citas konfesijas Latvijā? Citiem vārdiem sakot, izveidojot precedentu ar Latvijas Pareizticīgo baznīcu šodien, kas atturēs nākamos prezidentus vai tieslietu ministrus pēc 5 vai 10 gadiem ieviest tieši tādu pašu likumu attiecībā uz katoļu baznīcu?

Bet, ja, raugoties uz prezidenta neticamo apetīti pakļaut reliģisku organizāciju varas iestādēm, jūs nebaidāties par savas baznīcas likteni, tad kas tieši ir jūsu sirdsmiera pamatā?

Būdams mūsu valsts galvenais garīgo vadītājs, vai plānojat atgādināt prezidentam Levitam, ka viņa reliģiskās iniciatīvas līdzinās pagājušā gadsimta pirmajā pusē notikušajām kristīgās baznīcas vajāšanām, kā arī precizēt, cik tālu būs gatavs iet personīgi viņš baznīcas apkarošanas jautājumos? Galu galā arī boļševiki šaut priesterus nesāka uzreiz un sākumā mēģināja “vienoties” ar administratīvā spiediena palīdzību. Ja jūs neplānojat sarīkot šādu sarunu ar prezidentu, tad kādu iemeslu dēļ?

Jūs sabiedrību aicināt uz starpkonfesionālu lūgšanu ar tai skaitā pareizticīgajiem. Kā jūs pats ļoti labi zināt, saskaņā ar Pareizticīgo baznīcas kanoniem starpkonfesionālas lūgšanas ir absolūti nepieņemamas, balstoties uz to, kas Pareizticībā ir teikts par katoļu baznīcas dogmatisko pamatu. Ņemot to vērā, vai jūs tiešām domājat, ka mēģinājums mudināt pareizticīgos uz reliģiskiem noziegumiem ir piemērots ceļš, kā vienot mūsu sabiedrību?

Nobeigumā es vēlreiz atkārtoju, ka baznīcas kritiķi, kuri nekad nav turējuši rokās Bībeli, likumsakarīgi noliegs Dieva esamību pat tad, ja viņš personīgi nolaidīsies no debesīm un atbildēs uz visiem viņu jautājumiem. Galu galā mēs visi ļoti labi zinām, ka aiz mēģinājumiem noliegt Dievu bieži vien slēpjas nevis pārliecība par Dieva neesamību, bet kaut kas pilnīgi pretējs. Aiz šiem mēģinājumiem slēpjas vēlme attaisnot savu vienaldzību, egoismu un augstprātību, noliedzot Dievu vai kritizējot Baznīcu, un  tādējādi nodot sev tiesības ignorēt tās "padomus", ko reliģija mums iesaka ievērot.

Rezultātā lepnums ņem virsroku pār visādu lūšu sirdsapziņām, un viņi sāk ienīst gan baznīcu, gan Dievu, jo tie vienmēr stāv ceļā visatļautībai. Bet šeit ir arī vērts atzīmēt to, ka Stankeviča kungs, izsakot diezgan pretrunīgus paziņojumus uz diezgan pretrunīgu likumu fona, kas nāk no ārkārtīgi pretrunīgiem politiķiem, labprātīgi atraisa rokas baznīcu vajātājiem un padara savu sabiedrībā jau tā vājo stāvokli par vēl vājāku.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...