Iesaki rakstu: 
Katru gadu vairāk cilvēku iet bojā no zibens spērieniem, bišu un lapseņu dzēlieniem, suņu kodieniem, noslīkšanas vannā, zirgu spērieniem vai govju uzbrukumiem nekā no lāču uzbrukumiem. Tomēr joprojām cilvēki nebaidās no bitēm, zirgiem un iešanas vannā. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mednieki bļauj nevis par bitēm un vannām, bet gan par vilkiem, lūšiem un lāčiem.
Šoreiz tiks apskatīts trešais pret lielajiem plēsējiem vērstais raksts, kuru mēneša laikā uzcepusi apdauzītā medību funkcionāre Linda Dombrovska.
http://www.la.lv/eiropa-jau-40-000-lielo-pleseju/
Saplosītā Eiropa
Normāli cilvēki jau sen ir ievērojuši, ka medniekiem ir grūtības uzrakstīt pat vienu teikumu, lai kaut ko nesamelotu.
Dombrovska acīmredzot līdz pat šai baltai dieniņai neko nav dzirdējusi par to, ka Latvijā ir aptuveni
http://laukos.la.lv/sak-mainities-darijumu-struktura/
Kopumā Eiropas Savienībā ir novērojamas šādas ilgtermiņa izmaiņas: kopš 1961. gada lauku iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 17%, bet sējumu platības par 19% (1950-2010). Aplēses rāda, ka 2030. gadā neapstrādātas lauksaimniecības zemes veidos 170 000 km2. Citiem vārdiem sakot, šīs platības savā ziņā pārņems Māte Daba.
Tāpat medību ideologi nezina, ka gan pārnadži, gan vilki mierīgi atrod barību arī cilvēku pārveidotā ainavā. Un ka lielie plēsēji atšķirībā no pārnadžiem ir pašregulējošas sugas un ekosistēmas atslēgsugas.
https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/oik.01977
Tik daudz par to, kā Eiropā "samazinoties" dzīves telpa lielajiem plēsējiem.
Runājot par lielo plēsēju skaitu, dati ir šādi:
17 000 lāču uz 485 400 km2 (22 valstīs), un pamatkodolu veido trīs valstis - Rumānija, Zviedrija un Somija - kurās dzīvo 11 100 lāču (jeb 65% no kopskaita);
9 000 lūšu uz 813 000 km2 (23 valstīs), un pamatkodolu veido trīs valstis - Rumānija, Zviedrija un Somija, kurās dzīvo 5 500 lūšu (jeb 61% no kopskaita);
12 000 vilku uz 800 000 km2 (28 valstīs);
1 300 tiņu uz 250 000 km2 (visi dzīvo Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā).
Tātad pusi no šiem 40 000 plēsējiem veido lāči un tiņi, kuriem Latvijā mūsu dienās vēl nav dzimis neviens mazulis.
Lūši arī Latvijā nerada galvassāpes lopkopjiem, bet par Eiropas vilkiem un aitām jau tika izrunāts pirmajā rakstā.
http://pietiek.com/raksti/kad_aita_partop_par_medibu_ideologi_un_otradi
Salīdzinājumam Eiropas Savienībā ir 336.16 miljoni govju, cūku, aitu un kazu, no kurām 23.7 miljoni (jeb 7.0%) atrodas Rumānijā, Zviedrijā un Somijā.
Rumānijas aitu skaits (9.88 miljoni) pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies par 17%, bet kazu skaits (1.48 miljoni) - par 71%.
Kā Rumānijas, Zviedrijas un Somijas lāči un lūši apdraud 312 miljonus mājlopu, Latvijas medību funkcionāri nespēj izskaidrot.
Lai gan Briseles platforma notika nevis jūnija sākumā, kā to apgalvo Linda D., bet gan maija beigās, tas bija pietiekams iegansts lai Dombrovska uzliktu veco plati un mēģinātu radīt paniku, biedējot cilvēkus ar Rumānijas lāčiem.
Skaidrības labad jāatgādina, ka lāčus Rumānijā audzēja un nobaroja diktatora Čaušesku izklaidei, kurš bija maniakāls mednieks. Pavisam 25 diktatūras gados Čaušesku nošāva 400 lāčus, bet vienā dienā - 1983. gada 15. oktobrī pamanījās nošaut 24 nobarotus lāčus.
Tāpat svarīgi uzsvērt, ka 76% Rumānijas iedzīvotāju uzskata, ka lācis ir viņu nacionālais simbols, nevis izpriecas objekts bagātiem ārzemju trofeju medniekiem, kas par labi nobarota lāča nošaušanu gatavi samaksāt 15 - 20 000 dolāru.
Interesanti, ka Dombrovskai nav ne mazākās nojausmas, ka Igaunijā dzīvo 700 lāču un vienīgie incidenti ir notikuši medībās un ka nevienu cilvēku lāči kaimiņzemē nav nogalinājuši. Līdzīgi ir arī Slovākijā, kur dzīvo ~ 1 000 lāču. Vienīgi kvalificēts psihiatrs varētu izskaidrot šo dīvaino Dombrovskas apsēstību ar Rumānijas lāčiem, kas īsā laika sprīdī viņai lika sacerēt divus pilnīgi tendenciozus rakstus.
Latvijas idille
Lai gan mūsu dienās vēl nav dokumentēts neviens gadījums, kad lācenei Latvijā būtu piedzimuši lācēni, tas netraucē medību ideologiem jau tagad pieprasīt apšaut lāčus. Kas, protams, nav pārsteidzoši, zinot, kā asiņainā minoritāte, kas sevi dēvē par 'medniekiem', izturas pret citām aizsargājamajām sugām - vilkiem un lūšiem.
Katru gadu vilki tiek apšauti 50%-60% apmērā no populācijas jeb tiek apšauta puse no katras vilku ģimenes. Savukārt lūšus apšauj 30% apmērā no populācijas, un pēdējos trijos gados killeri nevar pat izpildīt sākotnējo kvotu, un dažu gadu laikā lūšu skaits ir nokrities no 900 līdz 500 ar tikko piedzimušiem mazuļiem vasarā. Pēc medību sezonas palikuši dzīvi ir apmēram 300 lūšu jeb viena ceturtā daļa no vides ietilpības, kas ir 1200 lūši ziemā.
Latvijas medību politikas neatņemama sastāvdaļa ir apšaut ienākošos Lietuvas vilkus un Igaunijas lūšus. Šādu aizsargājamu sugu masveida apšaušanu medību funkcionāri dēvē par 'cieņpilnu līdzāspastāvēšanu'. Ko lai teic - par Latvijas mednieku nozīmīgas daļas stulbumu vēl lielāks ir tikai viņu melīgums un liekulība.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
