Kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti
Igors Meija03.12.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
1. Aizņemas naudu, palielinot valdības parādu par 2 miljardiem gadā, un tērē to absurdos projektos (Rail Baltica, airBaltic, zaļais kurss, robežas mīnēšana, sliežu demontāža, pētījumi, noslepenoti militārie tēriņi, LMT un TET daļu pirkums, izmantojot Latvenergo parādsaistību palielināšanu, utt..)
2. Palielina nodokļus un tarifus, lai 1. punktā uzskaitītajām lietām būtu nauda, īpaši rūpējoties par pieaugošo procentu savlaicīgu nomaksu, nedomājot par šādas politikas sociālajām sekām.
3. Izredzēto kasta palielina sev atalgojumu, lido ar privātām lidmašīnām, apmeklē Vatikānu, shēmo un ar savu publisko uzvedību atklāti ņirgājas par pārējo sabiedrību.
4. Budžeta apmaksātajos LSM sevi slavē, nepieļaujot dziļākās diskusijas, lai sabiedrībai nerastos adekvāts priekšstats par reālo situāciju valstī.
5. Iznīcina mazo un vidējo biznesu ar nesamaksājamiem nodokļiem un tarifiem. Rada nesamērīgu tiesību un pienākumu apjomu starp valsts un privāto sektoru. Uzņēmējiem nodokļi jāmaksā arī tad, ja nav ienākumu, un uzrēķini tiek aplikti ar soda naudu.
6. Veicina iedzīvotāju depopulāciju, tai skaitā samazinot nepieciešamo lokālo infrastruktūru (skolas, transporta pakalpojumi utt.). Valsti pamet vidēji 30 cilvēki dienā. No 1999.gada līdz 2025.gadam slēgtas 469 skolas. Process turpinās.
7. Ņirgājas par esošajiem un topošajiem pensionāriem. Pirmajiem maksājot pret inflācijas pieaugumu ubagu pensijas. Par otriem - atstājot atklātu pensionēšanās vecumu.
Atšķirībā no igauņiem un lietuviešiem ļauj otrā līmeņa pensiju pārvaldītājiem, neuzņemoties nekādu atbildību, dedzināt uzkrāto naudu fondu tirgos.
8. Ar savu retoriku, pārstāvot valsti, kuru apdzīvo vienas Vācijas lielpilsētas iedzīvotāju skaits, rada potenciālu militāru apdraudējumu.
9. Maksātnespējīgiem pilsoņiem nodrošina kvalitatīvas dzīves ilguma samazinājumu. Lozungs medicīnas aprūpē - maksā vai gaidi! Naudas nav, labāk nesagaidi!
10. Degradē izglītības sistēmu ar visa veida iekļaušanas programmām un genderisma murgiem.
Vai visu uzskaitīju?
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
