Kā VID iznīcina mazo uzņēmējdarbību – viens īss spriedums no daudziem jo daudziem

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, LIEPĀJAS TIESU NAMS

Spriedums Latvijas tautas vārdā Liepājā 2020. gada 31. janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Kristīne Brokane, piedaloties atbildētājas - Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes - Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers. C/,

atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „MINKLAND” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i 2019. gada 19. augusta lēmuma Nr. 30.1-22.11/3741 „Par SIA „MINKLAND” iesnieguma izskatīšanas rezultātiem” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Nodokļu pārvaldes Saistību izpildes nodrošināšanas daļas vadītāja 2019. gada 18. jūnija lēmumu Nr. 30.1-8.59.2/219587 „Par SIA „MINKLAND” darbības izbeigšanu” (turpmāk - sākotnējais lēmums) (lietas 28. lapa), pamatojoties uz Komerclikuma 314.1 panta otrās daļas 3. punktu, nolemts izbeigt pieteicējas SIA „MINKLAND” darbību, kam pieteicēja nepiekrita, līdz ar to ar apstrīdēšanas iesniegumu vērsās augstākā iestādē (lietas 20.-21. lapa), kā rezultātā VID ģenerāldirektora p.i. 2019. gada 19. augustā pieņēma lēmumu Nr. 30.1-22.11/3741 „Par SIA „MINKLAND” iesnieguma izskatīšanas rezultātiem” (turpmāk - Lēmums), ar kuru sākotnējais lēmums atstāts negrozīts (lietas 9.-15. lapa).

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem apsvērumiem.

[1.1] Uz 2019. gada 20. februāri pieteicējai bija nokavētie nodokļu maksājumi 32 471,98 euro apmērā, un pēc brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu paziņošanas pieteicēja nav tos samaksājusi, tas ir, nav novērsusi konstatēto pārkāpumu. Līdz ar to 2019. gada 4. martā tika pieņemts lēmums par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu, pēc kā pieteicēja pārkāpumus nenovērsa, kā rezultātā pieņemts sākotnējais lēmums. Apstāklis, ka nokavēto nodokļu maksājumu apmērs ir samazinājies, nav pamats sākotnējā lēmuma atcelšanai, jo pārkāpums nav novērsts.

[1.2] Lai gan pieteicēja norāda, ka tai ir aktīvi atlikušo nokavēto nodokļu maksājumu segšanai, atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai pieteicējas pēdējā labprātīgi veiktā iemaksa valsts budžetā bija 2017. gada 22. martā. Pieteicējas solījumi, ka tā strādā pie krājumu realizācijas, lai nokārtotu nelielo nokavēto nodokļu maksājumu, satur uz nākotni vērstu nodomu, savukārt VID, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, ir jārīkojas paredzami un noteikti, tādējādi VID nevar paļauties uz pieteicējas apsolījumu.

[1.3] Veicot komercdarbību, ir jārēķinās ar riskiem. Dažādu risku rezultātā daudzi nodokļu maksātāji ir nonākuši grūtā materiālā stāvoklī, tomēr tas nevar būt par pamatu, lai pieteicēja tiktu atbrīvota no savu pienākumu veikšanas. Turklāt pieteicēja nav paziņojusi VID, ka uz laiku pārtrauc saimniecisko darbību. Persona, kas izvairās no nodokļu nomaksas, nodara ne tikai finansiālus zaudējumus budžetam, bet arī zaudējumus sabiedrībai, līdz ar to šādam pārkāpumam nav tikai formāls raksturs.

[2] 2019. gada 20. septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[2.1] Uz sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdi pieteicējai pret VID bija neizpildītas saistības 2021,09 euro apmērā, proti, pieteicēja bija samazinājusi nodokļu parādu par 93,8 %. Līdz ar to nav pamata piemērot Komerclikuma 314.1 panta otrās daļas 3. punktu. Pieteicēja saprot, ka tai ir pienākums noteiktā termiņā maksāt nodokļus, bet objektīvu apstākļu dēļ ne vienmēr tas izdodas. Pieteicēja noteiktajā termiņā nav veikusi Uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumu 361,99 euro, bet atlikusī daļa ir nokavējuma nauda. Lēmums šādos apstākļos nav samērīgs. Ja pieteicēja pēc gada vai diviem turpinātu saimniecisko darbību, sabiedrības labums būtu daudz lielāks gan iespējamo darbavietu, gan samaksāto nodokļu ziņā.

[2.2] Pieteicēja nav iesniegusi VID paziņojumu, ka uz laiku pārtrauc saimniecisko darbību, jo vēl ir jāveic darbības, lai realizētu kažokzvēru krājumus. Tomēr pieteicēja ir informējusi VID par apstākļiem, kādēļ pašlaik saimnieciskā darbība netiek veikta, proti, pieteicēja kopš 2018. gada sākuma faktiski ir apturējusi zvēru audzēšanu, ņemot vērā nestabilo situāciju kažokādu realizācijas tirgos, plānojot saimniecisko darbību turpināt, tiklīdz tirgus situācija stabilizēsies. No krājumos esošo kažokzvēru ādu realizācijas ieņēmumiem būtu iespējams segt gan nodokļu saistības, gan iegādāties kažokzvēru vaislas dzīvniekus.

[3] VID tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[4] Uz tiesas sēdi 2019. gada 16. decembrī pieteicējas pārstāvis nebija ieradies, neinformējot tiesu par neierašanās iemesliem, savukārt pirms tiesas sēdēs 2020. gada 13. janvārī tiesā saņemts pieteicējas lūgums izskatīt lietu bez tās pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka tiek uzturēti pieteikumā minētie argumenti. VID pārstāvis tiesas sēdēs pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, uzklausot atbildētājas pārstāvi, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[6] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām"’ 34.1 panta pirmo daļu VID ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja ir konstatēts vismaz viens no tiesību normā paredzētajiem pārkāpumiem.

Konkrētajā gadījumā VID 2019. gada 4. martā lēma apturēt pieteicējas saimniecisko darbību (lietas 46.-47. lapa), jo tika konstatēts likuma „Par nodokļiem un nodevām” 34.1. panta pirmās daļas 2. punktā norādītais pārkāpums, proti, nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas (pieteicējas nokavētie nodokļu maksājumi 2019. gada 1. martā sasniedza 32 611,57 euro).

Ievērojot, ka pieteicēja triju mēnešu laikā nokavētos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nesamaksāja, VID 2019. gada 18. jūnijā lēma pieteicējas saimniecisko darbību izbeigt (lietas 28. lapa), sākotnējo lēmumu pamatojot ar Komerclikuma 314.1 panta otrās daļas 3. punktu, kas noteic, ka sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, ja sabiedrības darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc tās darbības apturēšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

Pieteicējas ieskatā sākotnējais lēmums pieņemts nepamatoti un nesamērīgi, jo pieteicējas nokavētie nodokļu maksājumi tā pieņemšanas dienā bija samazinājušies līdz 2021,09 euro.

Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos pieteicējas saimnieciskās darbības izbeigšana ir pamatota un samērīga.

[7] Vērtējot Lēmuma pamatotību un samērīgumu, tiesa konstatē un secina turpmāk norādīto.

[7.1] 2018. gada 6. martā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Pirmās piedziņas daļas vadītājs pieņēma lēmumu Nr. 30.4-4.1.3/19341 „Par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu”, ar kuru nolemts no pieteicējas piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus 16 899,25 euro (lietas 33. lapa). Savukārt 2019. gada 15. februārī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas vadītājs pieņēma lēmumu Nr. 30.4-4.7.3/12105 „Par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu”, ar kuru nolemts no pieteicējas piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus 31 812,01 euro, vienlaikus konstatējot, ka 2018. gada 6. martā pieņemtais lēmums nav izpildīts daļā par 90,85 euro (lietas 35.-36. lapa).

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 2. punktu viens no nodokļu maksātāju vispārīgiem pienākumiem ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas.

Pieteicēja jau ilgstoši nav pildījusi šo savu pienākumu.

[7.2] 2019. gada 18. februārī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītājs apstiprināja aktu Nr. 30.4- 4.7.3/115 „Par piedziņas neiespējamību”, ar kuru konstatēts, ka pieteicējai ir nokavētie nodokļu maksājumi 32 440,95 euro, kuru piedziņa nav iespējama (lietas 37. lapa).

2019. gada 21. februārī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktors nosūtīja pieteicējai brīdinājumu Nr. 30.4-4.7.3/13786 „Par MINKLAND SIA saimnieciskās darbības apturēšanu”, brīdinot pieteicēju, ja tā līdz 2019. gada 28. februārim nokavēto nodokļu maksājumus nesamaksās, VID lems par pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšanu (lietas 39. lapa).

Reaģējot uz minēto, pieteicēja 2019. gada 28. februārī nosūtīja VID lūgumu (ar pievienotiem pierādījumiem) saimniecisko darbību neapturēt, jo pieteicēja ir veikusi darbības, lai saņemtu atpakaļ tās preci 30 660 euro vērtībā, kas tiks novirzīti nokavēto nodokļu maksājumu segšanai, pēc kā nokavēto nodokļu maksājumu summa paliks neliela (lietas 41., 42.-44. lapa), tomēr 2019. gada 4. martā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora p.i lēma pieteicējas saimniecisko darbību apturēt (lietas 46.-47. lapa).

[7.3] Lai arī pieteicēja uzskata, ka tā savu nodokļa parādu uz Lēmuma pieņemšanas brīdi bija ievērojami samazinājusi, jāņem vērā, ka parāda samazināšana nenotika, parādu faktiski samaksājot, bet gan vienojoties ar savu darījuma partneri par pirkuma līguma atcelšanu, tādējādi samazinot deklarēto nodokļa summu saistībā ar atcelto darījumu. Tai pat laikā nevar ignorēt laktu, ka nodokļa parādu, kas kopsummā ar nokavējuma naudu uz Lēmuma pieņemšanas brīdi pārsniedza 2000 euro, pieteicēja nebija samaksājusi ne Lēmuma pieņemšanas brīdī, ne arī tiesvedības gaitā.

Pieteicēja ir informējusi tiesu, ka 2019. gada 5. novembrī pieteicējai ir mainījusies valde, taču pieteicēja nav sniegusi informāciju par nodokļa parāda nomaksu Kā tiesas sēdē norādīja VID pārstāvis, pieteicēja nodokļa parādu nav nomaksājusi.

No lietas faktiskajiem apstākļiem secināms, ka reālu saimniecisko darbību pieteicēja šobrīd neveic, ko pati pieteicēja norādījusi savā pieteikumā, salīdzinoši nelielo nodokļa parādu pieteicēja ilgstoši arī pēc Lēmuma pieņemšanas nav nomaksājusi, līdz ar to tiesas ieskatā citu komercsabiedrību interesēs ir izslēgt šādu juridiski eksistējošu, bet faktisku saimniecisko darbību neveicošu komercsabiedrību no komerctiesiskās vides, lai nemaldinātu citus komersantus, ka pieteicēja ir aktīvs komersants.

[7.4] Tā kā konkrētajā gadījumā bija izpildījies priekšnoteikums pieteicējas darbības izbeigšanai, proti, pieteicēja triju mēnešu laikā pēc darbības apturēšanas nebija nomaksājusi visu nodokļa parādu valstij, VID bija pamats pieņemt Lēmumu, proti pieteicējas saimnieciskā darbības izbeigšana bija pamatota.

Tiesa nekonstatē, ka attiecīgajā situācijā, kad pieteicēja jau ilgstoši reālu saimniecisko darbību neveica, nodokļa parādu nebija samaksājusi, kā arī pēc Lēmuma pieņemšanas nav to samaksājusi, Lēmums būtu nesamērīgs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt SIA „MINKLAND” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i 2019. gada 19. augusta lēmuma Nr. 30.1- 22.11/3741 „Par SIA „MINKLAND” iesnieguma izskatīšanas rezultātiem” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2020. gada 31. janvārī.

Tiesnese K.Brokane

Novērtē šo rakstu: