KÄ uztvert fantÄzijas par esoÅ¡Äs "sistÄ“mas" izmainÄ«Å¡anu un jaunas valsts izveidi
JÄzeps BaÅ¡ko, juniors · 29.05.2022. · Komentāri (0)PandÄ“mijas sakarÄ man ir daudz "draugu" feisbukÄ. Kas ir ļoti forši. Un šodien savÄ "draugu" lentÄ izlasÄ«ju pÄris rindas, šur un tur iepriekš jau lasÄ«tas un dzirdÄ“tas fantÄzijas par esošÄs "sistÄ“mas" izmainÄ«šanu un jaunas valsts izveidi. Kas ir no tÄs pašas "labo ideju" kastes, kurÄ ir liekami aicinÄjumi neiet uz vÄ“lÄ“šanÄm.
Tas ir pozitÄ«vi, ka cilvÄ“ki domÄ, kÄ labot nebÅ«šanas valstÄ«, un arÄ« man dažos drÅ«mos un varbÅ«t dažos jaunÄ«bas brīžos ir bijušas lÄ«dzÄ«gas domas. Visos laikos bÅ«s pa kÄdai grupiņai cilvÄ“ku, kas lolos tÄdas fantÄzijas. Ä»oti retu reizi diemžēl šÄ«s fantÄzijas piepildÄ«sies, daudz kas tiks iznÄ«cinÄts, daudzi aizies bojÄ, daudzas gadu desmitiem slÄ«pÄ“tas kÄrtÄ«bas tiks Ä«sÄ laikÄ neatgriezeniski sagrautas, un visa vietÄ tiks radÄ«ta varbÅ«t Ä«slaicÄ«ga anarhija, un tad vÄ“l nežēlÄ«gÄka mežoņu pÄrvaldÄ«ta "sistÄ“ma". Un starp citÄm valstÄ«m mÄ«tošai tautai bez jauno "sistÄ“mu" nosargÄt spÄ“jÄ«gas armijas tas visdrÄ«zÄk nozÄ«mÄ“s drÄ«zu suverenitÄtes galu. Bet es te negribu daudz kavÄ“ties pie šÄ« maz iespÄ“jamÄ un daudziem droši vien labi zinÄmÄ scenÄrija. Es gribu tikai atzÄ«mÄ“t šÄdu fantÄziju neleÄ£itimitÄti.
Murdziņiem par "sistÄ“mas" sagraušanu un nomaiņu pamatÄ ir ļoti primitÄ«vs priekšstats par to, kas veido "sistÄ“mu", kam tÄ kalpo un kÄpÄ“c tÄ ir tÄda — neideÄla. GodÄ«gi sakot, šÄdi "sistÄ“mas" nomainÄ«tÄji ir tÄdi paši globÄlisti tehnokrÄti, kuri ir savÄ šaurpierÄ«bÄ izdomÄjuši, ka zina labÄk par visiem pÄrÄ“jiem, kÄ bÅ«s labÄk visiem pÄrÄ“jiem. Un ka viņiem ir kÄdas tiesÄ«bas pÄrÄ“jiem uzspiest šo pašu izdomÄto jauno kÄrtÄ«bu jebkÄdiem iespÄ“jamiem lÄ«dzekļiem. Un nevajag sev stÄstÄ«t, ka kÄds jaunÄs "sistÄ“mas" atribÅ«ts (piemÄ“ram, radikÄla decentralizÄcija) leÄ£itimÄ“ tÄs uzspiešanu.
Pati fantÄzija — iedomÄtais galamÄ“rÄ·is — stÄvoklis, kurÄ, pateicoties kaut kÄdai jaunai politiskai iekÄrtai, lielÄkajai daļai tautas bÅ«s sajÅ«ta, ka vara patiešÄm kalpo tautai un ka tÄdÄ“jÄdi "tautai ir teikšana" ir pavisam objektÄ«vi iespÄ“jams stÄvoklis. Kas nav iespÄ“jams, ir nonÄkšana no jebkÄdas esošas sistÄ“mas uzreiz pavisam citÄ, visu sabiedrÄ«bu radikÄli citÄdÄk politiski organizÄ“jošÄ stÄvoklÄ« ar tiesiskiem lÄ«dzekļiem. Runa nav tikai par kaut kÄdu esošÄs valsts likumu pÄrkÄpšanu (ja likums prasa rÄ«koties netaisnÄ«gi, tad likums ir jÄpÄrkÄpj — tas bÅ«tu sÄ«kums). Runa ir par daudzu cilvÄ“ku pievilšanu, sagraujot to, uz ko paļaujoties viņi ir iekÄrtojuši savas dzÄ«ves.
Ja jaunÄs sistÄ“mas pirmais solis ir sagandÄ“t tÅ«kstošiem cilvÄ“ku dzÄ«ves, izjaucot viņu plÄnus, piemÄ“ram, par iespÄ“ju sÅ«tÄ«t bÄ“rnus skolÄ, saņemt veselÄ«bas aprÅ«pi, pensiju, tad kÄpÄ“c lai cilvÄ“ki tai uzticÄ“tos, kÄpÄ“c lai cilvÄ“ki vÄ“lreiz sÄktu bÅ«vÄ“t tur savas dzÄ«ves no jauna, ja ar šo vienu precedentu ir ieviesta "tradÄ«cija" reizÄ“m "visu" pÄrskatÄ«t? Ja viena paaudze "sistÄ“mu" var nomainÄ«t, kÄdas ir šÄ«s paaudzes tiesÄ«bas prasÄ«t no nÄkamÄs, lai tÄ neievieš savu vÄ“l jaunÄku un vÄ“l "labÄku" piedÄvÄjumu?
KonservatÄ«visma leÄ£itimitÄte slÄ“pjas tajÄ, ka netiek iznÄ«cinÄts labais mantojums. MÄ“s neiznÄ«cinÄjÄm savu priekšteÄu atstÄto, tÄtad, ja nÄkamie tomÄ“r izvÄ“lÄ“sies revolÅ«cijas ceļu, viņi bÅ«s pirmie un nesÄ«s par nodarÄ«jumu visu atbildÄ«bu. Kad saprot šo "sistÄ“mas" nomaiņu cenu, tad arÄ« sÄk apjÄ“gt jebkÄdu esošajÄ sistÄ“mÄ pieņemtu likumu faktisko svaru un tad tiem pieiet ar citu atbildÄ«bas sajÅ«tu.
SistÄ“ma neieviešas vienÄ dienÄ, visiem reizÄ“ izlasot sistÄ“mas ieviešanas instrukciju likumos. Pirms jebkuras sistÄ“mas, kas nav totalitÄras varas uzspiesta, vienmÄ“r ir pastÄvÄ“jusi cita sistÄ“ma, kuras bÅ«tÄ«ba ir iemiesota cilvÄ“ku paražÄs, praksÄ“s, iedibinÄjumos. VarbÅ«t kļūdos, bet man šÄ·iet, ka likumi ir dzÄ«vi (uz tiem regulÄri atsaucas, tos pÄrlasa) ļoti nelielÄ mÄ“rÄ. LielÄkÄ daļa likumu vienkÄrši krÄj putekļus.
Lai arÄ« starp likumdevÄ“jiem mÄ“dz bÅ«t "programmÄ“tÄji", kuriem patÄ«k nokodÄ“t arÄ« nevienam nevajadzÄ«gas iespÄ“jas, proti, likumdevÄ“ji, kas izstrÄdÄ likumus vienkÄrši tÄpÄ“c, lai bÅ«tu izstrÄdÄjuši kÄdu likumu, vairums likumu tomÄ“r top tikai tajÄs sabiedrÄ«bas darbošanÄs vietÄs un dimensijÄs, kur aktÄ«vi tiek atklÄtas jaunas iespÄ“jas, tiek mÄ“Ä£inÄts ierobežot kÄdu netaisnÄ«gu neregulÄ“tÄ stÄvokļa izmantotÄju, kur taisnÄ«gs regulÄ“jums vÄ“l nav sasniegts. Tur, kur taisnÄ«gs regulÄ“jums ir sasniegts un kur nelieši nemÄ“Ä£ina tÄdu izjaukt, likumi pamazÄm tiek aizmirsti. Bet cilvÄ“ki tÄpÄ“c nepÄrstÄj tos ievÄ“rot. RakstÄ«tos likumus aizvieto prakses un iedibinÄjumi, kas rodas sabiedrÄ«bai reaģējot uz likumu.
Ja likumi ir tÄdi kÄ šÄ·Ä“ršÄ¼i pļavÄ, tad prakses un iedibinÄjumi ir ap tiem iestaigÄtÄs taciņas. Kad šÄ·Ä“ršÄ¼us pÄ“c daudziem gadiem aizvÄc un likumi ir bijuši labi, cilvÄ“ki turpina staigÄt pa iestaigÄtajÄm taciņÄm. Kad vienu valsti nomaina jauna, tÄ var izvÄ“lÄ“ties Ä“rtÄ«bas labad vairumu likumu formÄli atstÄt vietÄ, bet ar to nebÅ«s gana, ja bÅ«s noÄrdÄ«tas iepriekš iestaigÄtÄs taciņas, un tas diemžēl nereti notiek, kad nomaina "sistÄ“mu".
NoturÄ«ga un tiesiska valsts ir tÄda, kas nejaucas atklÄtajÄs taciņÄs (kas visas ir tÄdi kÄ kompromisi, taisnÄ«gÄkÄ iznÄkuma receptes). NoturÄ«ga valsts ir tÄda, kas veidota no taciņÄm, kuras pastÄv arÄ« bez redzamiem, varas uzliktiem šÄ·Ä“ršÄ¼iem (likumiem).
AicinÄtÄjiem uz kaut kÄdu radikÄli citÄdÄku tautvaldÄ«bu (jÄatzÄ«st, ka neesmu iepazinies ne ar vienu radikÄlo piedÄvÄjumu detaļÄs; mani iebildumi ir par jebkÄdas sistÄ“mas civilizÄ“tas un jaunajai sistÄ“mai leÄ£itimitÄti nelaupošas nomaiņas neiespÄ“jamÄ«bu) jÄsaprot, ka vienÄ«gais taisnÄ«gais veids, kÄ var kaut kÄ radikÄli mainÄ«t "sistÄ“mu", ir bÅ«vÄ“jot to daudzu gadu, varbÅ«t pat paaudžu garumÄ no apakšas, sÄkot ar savu ciemu, savu pagalmu, savu priekšpilsÄ“tu.
Ja grib ko mainÄ«t lielÄkÄ mÄ“rogÄ, tad ir jÄspÄ“lÄ“ pÄ“c Latvijas Republikas Satversmes noteikumiem, jo tas ir visaugstÄkais mÅ«s vienojošais likums, kura ievÄ“rošanu mÄ“s varam prasÄ«t no visiem debates dalÄ«bniekiem. Ja jÅ«s neatzÄ«stat šos spÄ“les noteikumus, pÄ“c kÄdiem visiem saistošiem noteikumiem jÅ«s grasÄties spÄ“lÄ“t? PÄ“c tiem pašiem, pÄ“c kuriem spÄ“lÄ“ globÄlisti?!
Ko nozÄ«mÄ“ spÄ“lÄ“t pÄ“c Latvijas Republikas Satversmes noteikumiem? Tas nozÄ«mÄ“ sacensties ideju artikulÄcijÄ, piedalÄ«ties vÄ“lÄ“šanÄs, balsot vÄ“lÄ“šanÄs un cÄ«nÄ«ties par iespÄ“ju realizÄ“t šÄ«s idejas tiktÄl, cik piedÄvÄtie likumprojekti ir pieņemami vairÄkumam Saeimas, tiktÄl, cik sabiedrÄ«ba tos saprot un pieņem. Nevajag mÄ“Ä£inÄt atrisinÄt izjustu netaisnÄ«bu ar netaisnÄ«bu.
MÄ“s esam mantojuši visiem saistošus spÄ“les noteikumus — Satversmi. Ja mÄ“s no tiem atteiksimies šajos laikos (kad baznÄ«ca vairs netiek universÄli atzÄ«ta), tad mÄ“s pazaudÄ“sim ne tikai vienÄ«go kopÄ«go priekšrakstu ar visiem saviem tautiešiem, bet arÄ« pÄ“dÄ“jo trumpi attiecÄ«bÄ pret pašreizÄ“jÄs "sistÄ“mas" puves galvenajiem vaininiekiem — tehnokrÄtiem, jo paši bÅ«sim kļuvuši par tÄdiem — sava Ä£enerÄlplÄna uztiepÄ“jiem.
P.S. Es centÄ«šos tikt kÄdÄ vÄ“lÄ“šanu sarakstÄ kandidÄ“šanai uz 14. Saeimu.