Iesaki rakstu:

PandÄ“mijas sakarā man ir daudz "draugu" feisbukā. Kas ir ļoti forši. Un šodien savā "draugu" lentā izlasÄ«ju pāris rindas, šur un tur iepriekš jau lasÄ«tas un dzirdÄ“tas fantāzijas par esošÄs "sistÄ“mas" izmainÄ«šanu un jaunas valsts izveidi. Kas ir no tās pašas "labo ideju" kastes, kurā ir liekami aicinājumi neiet uz vÄ“lÄ“šanām.

Tas ir pozitÄ«vi, ka cilvÄ“ki domā, kā labot nebÅ«šanas valstÄ«, un arÄ« man dažos drÅ«mos un varbÅ«t dažos jaunÄ«bas brīžos ir bijušas lÄ«dzÄ«gas domas. Visos laikos bÅ«s pa kādai grupiņai cilvÄ“ku, kas lolos tādas fantāzijas. Ä»oti retu reizi diemžēl šÄ«s fantāzijas piepildÄ«sies, daudz kas tiks iznÄ«cināts, daudzi aizies bojā, daudzas gadu desmitiem slÄ«pÄ“tas kārtÄ«bas tiks Ä«sā laikā neatgriezeniski sagrautas, un visa vietā tiks radÄ«ta varbÅ«t Ä«slaicÄ«ga anarhija, un tad vÄ“l nežēlÄ«gāka mežoņu pārvaldÄ«ta "sistÄ“ma". Un starp citām valstÄ«m mÄ«tošai tautai bez jauno "sistÄ“mu" nosargāt spÄ“jÄ«gas armijas tas visdrÄ«zāk nozÄ«mÄ“s drÄ«zu suverenitātes galu. Bet es te negribu daudz kavÄ“ties pie šÄ« maz iespÄ“jamā un daudziem droši vien labi zināmā scenārija. Es gribu tikai atzÄ«mÄ“t šÄdu fantāziju neleÄ£itimitāti.

Murdziņiem par "sistÄ“mas" sagraušanu un nomaiņu pamatā ir ļoti primitÄ«vs priekšstats par to, kas veido "sistÄ“mu", kam tā kalpo un kāpÄ“c tā ir tāda — neideāla. GodÄ«gi sakot, šÄdi "sistÄ“mas" nomainÄ«tāji ir tādi paši globālisti tehnokrāti, kuri ir savā šaurpierÄ«bā izdomājuši, ka zina labāk par visiem pārÄ“jiem, kā bÅ«s labāk visiem pārÄ“jiem. Un ka viņiem ir kādas tiesÄ«bas pārÄ“jiem uzspiest šo pašu izdomāto jauno kārtÄ«bu jebkādiem iespÄ“jamiem lÄ«dzekļiem. Un nevajag sev stāstÄ«t, ka kāds jaunās "sistÄ“mas" atribÅ«ts (piemÄ“ram, radikāla decentralizācija) leÄ£itimÄ“ tās uzspiešanu.

Pati fantāzija — iedomātais galamÄ“rÄ·is — stāvoklis, kurā, pateicoties kaut kādai jaunai politiskai iekārtai, lielākajai daļai tautas bÅ«s sajÅ«ta, ka vara patiešÄm kalpo tautai un ka tādÄ“jādi "tautai ir teikšana" ir pavisam objektÄ«vi iespÄ“jams stāvoklis. Kas nav iespÄ“jams, ir nonākšana no jebkādas esošas sistÄ“mas uzreiz pavisam citā, visu sabiedrÄ«bu radikāli citādāk politiski organizÄ“jošÄ stāvoklÄ« ar tiesiskiem lÄ«dzekļiem. Runa nav tikai par kaut kādu esošÄs valsts likumu pārkāpšanu (ja likums prasa rÄ«koties netaisnÄ«gi, tad likums ir jāpārkāpj — tas bÅ«tu sÄ«kums). Runa ir par daudzu cilvÄ“ku pievilšanu, sagraujot to, uz ko paļaujoties viņi ir iekārtojuši savas dzÄ«ves.

Ja jaunās sistÄ“mas pirmais solis ir sagandÄ“t tÅ«kstošiem cilvÄ“ku dzÄ«ves, izjaucot viņu plānus, piemÄ“ram, par iespÄ“ju sÅ«tÄ«t bÄ“rnus skolā, saņemt veselÄ«bas aprÅ«pi, pensiju, tad kāpÄ“c lai cilvÄ“ki tai uzticÄ“tos, kāpÄ“c lai cilvÄ“ki vÄ“lreiz sāktu bÅ«vÄ“t tur savas dzÄ«ves no jauna, ja ar šo vienu precedentu ir ieviesta "tradÄ«cija" reizÄ“m "visu" pārskatÄ«t? Ja viena paaudze "sistÄ“mu" var nomainÄ«t, kādas ir šÄ«s paaudzes tiesÄ«bas prasÄ«t no nākamās, lai tā neievieš savu vÄ“l jaunāku un vÄ“l "labāku" piedāvājumu?

KonservatÄ«visma leÄ£itimitāte slÄ“pjas tajā, ka netiek iznÄ«cināts labais mantojums. MÄ“s neiznÄ«cinājām savu priekšteču atstāto, tātad, ja nākamie tomÄ“r izvÄ“lÄ“sies revolÅ«cijas ceļu, viņi bÅ«s pirmie un nesÄ«s par nodarÄ«jumu visu atbildÄ«bu. Kad saprot šo "sistÄ“mas" nomaiņu cenu, tad arÄ« sāk apjÄ“gt jebkādu esošajā sistÄ“mā pieņemtu likumu faktisko svaru un tad tiem pieiet ar citu atbildÄ«bas sajÅ«tu.

SistÄ“ma neieviešas vienā dienā, visiem reizÄ“ izlasot sistÄ“mas ieviešanas instrukciju likumos. Pirms jebkuras sistÄ“mas, kas nav totalitāras varas uzspiesta, vienmÄ“r ir pastāvÄ“jusi cita sistÄ“ma, kuras bÅ«tÄ«ba ir iemiesota cilvÄ“ku paražās, praksÄ“s, iedibinājumos. VarbÅ«t kļūdos, bet man šÄ·iet, ka likumi ir dzÄ«vi (uz tiem regulāri atsaucas, tos pārlasa) ļoti nelielā mÄ“rā. Lielākā daļa likumu vienkārši krāj putekļus.

Lai arÄ« starp likumdevÄ“jiem mÄ“dz bÅ«t "programmÄ“tāji", kuriem patÄ«k nokodÄ“t arÄ« nevienam nevajadzÄ«gas iespÄ“jas, proti, likumdevÄ“ji, kas izstrādā likumus vienkārši tāpÄ“c, lai bÅ«tu izstrādājuši kādu likumu, vairums likumu tomÄ“r top tikai tajās sabiedrÄ«bas darbošanās vietās un dimensijās, kur aktÄ«vi tiek atklātas jaunas iespÄ“jas, tiek mÄ“Ä£ināts ierobežot kādu netaisnÄ«gu neregulÄ“tā stāvokļa izmantotāju, kur taisnÄ«gs regulÄ“jums vÄ“l nav sasniegts. Tur, kur taisnÄ«gs regulÄ“jums ir sasniegts un kur nelieši nemÄ“Ä£ina tādu izjaukt, likumi pamazām tiek aizmirsti. Bet cilvÄ“ki tāpÄ“c nepārstāj tos ievÄ“rot. RakstÄ«tos likumus aizvieto prakses un iedibinājumi, kas rodas sabiedrÄ«bai reaģējot uz likumu.

Ja likumi ir tādi kā šÄ·Ä“ršÄ¼i pļavā, tad prakses un iedibinājumi ir ap tiem iestaigātās taciņas. Kad šÄ·Ä“ršÄ¼us pÄ“c daudziem gadiem aizvāc un likumi ir bijuši labi, cilvÄ“ki turpina staigāt pa iestaigātajām taciņām. Kad vienu valsti nomaina jauna, tā var izvÄ“lÄ“ties Ä“rtÄ«bas labad vairumu likumu formāli atstāt vietā, bet ar to nebÅ«s gana, ja bÅ«s noārdÄ«tas iepriekš iestaigātās taciņas, un tas diemžēl nereti notiek, kad nomaina "sistÄ“mu".

NoturÄ«ga un tiesiska valsts ir tāda, kas nejaucas atklātajās taciņās (kas visas ir tādi kā kompromisi, taisnÄ«gākā iznākuma receptes). NoturÄ«ga valsts ir tāda, kas veidota no taciņām, kuras pastāv arÄ« bez redzamiem, varas uzliktiem šÄ·Ä“ršÄ¼iem (likumiem).

Aicinātājiem uz kaut kādu radikāli citādāku tautvaldÄ«bu (jāatzÄ«st, ka neesmu iepazinies ne ar vienu radikālo piedāvājumu detaļās; mani iebildumi ir par jebkādas sistÄ“mas civilizÄ“tas un jaunajai sistÄ“mai leÄ£itimitāti nelaupošas nomaiņas neiespÄ“jamÄ«bu) jāsaprot, ka vienÄ«gais taisnÄ«gais veids, kā var kaut kā radikāli mainÄ«t "sistÄ“mu", ir bÅ«vÄ“jot to daudzu gadu, varbÅ«t pat paaudžu garumā no apakšas, sākot ar savu ciemu, savu pagalmu, savu priekšpilsÄ“tu.

Ja grib ko mainÄ«t lielākā mÄ“rogā, tad ir jāspÄ“lÄ“ pÄ“c Latvijas Republikas Satversmes noteikumiem, jo tas ir visaugstākais mÅ«s vienojošais likums, kura ievÄ“rošanu mÄ“s varam prasÄ«t no visiem debates dalÄ«bniekiem. Ja jÅ«s neatzÄ«stat šos spÄ“les noteikumus, pÄ“c kādiem visiem saistošiem noteikumiem jÅ«s grasāties spÄ“lÄ“t? PÄ“c tiem pašiem, pÄ“c kuriem spÄ“lÄ“ globālisti?!

Ko nozÄ«mÄ“ spÄ“lÄ“t pÄ“c Latvijas Republikas Satversmes noteikumiem? Tas nozÄ«mÄ“ sacensties ideju artikulācijā, piedalÄ«ties vÄ“lÄ“šanās, balsot vÄ“lÄ“šanās un cÄ«nÄ«ties par iespÄ“ju realizÄ“t šÄ«s idejas tiktāl, cik piedāvātie likumprojekti ir pieņemami vairākumam Saeimas, tiktāl, cik sabiedrÄ«ba tos saprot un pieņem. Nevajag mÄ“Ä£ināt atrisināt izjustu netaisnÄ«bu ar netaisnÄ«bu.

MÄ“s esam mantojuši visiem saistošus spÄ“les noteikumus — Satversmi. Ja mÄ“s no tiem atteiksimies šajos laikos (kad baznÄ«ca vairs netiek universāli atzÄ«ta), tad mÄ“s pazaudÄ“sim ne tikai vienÄ«go kopÄ«go priekšrakstu ar visiem saviem tautiešiem, bet arÄ« pÄ“dÄ“jo trumpi attiecÄ«bā pret pašreizÄ“jās "sistÄ“mas" puves galvenajiem vaininiekiem — tehnokrātiem, jo paši bÅ«sim kļuvuši par tādiem — sava Ä£enerālplāna uztiepÄ“jiem.

P.S. Es centÄ«šos tikt kādā vÄ“lÄ“šanu sarakstā kandidÄ“šanai uz 14. Saeimu.