Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2021. gada februārī tapa vairāku personu kolektīvais iesniegums Jurim Stukānam par kāda Mārtiņa Dzenīša noziedzīgām darbībām, un tajā savus spēkus cerībā uz taisnīgu un efektīvu kriminālprocesu virzību ir apvienojuši vairāki savus īpašumus un jumtu virs galvas zaudējuši cilvēki.

Cilvēki, kuri cerēja, ka Latvijas prokuratūras un Valsts policijas mērķi – apkarot noziedzību un panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu - var tikt sasniegti, ja tiks pievērsta jaunā un pirmsšķietami spējīgā ģenerālprokurora Jura Stukāna uzmanība. Kuri cerēja, ka tāda odioza persona kā M. Dzenītis beidzot tiks bargi sodīta. Kuri ticēja, ka demokrātiskā valstī viņiem var tikt sniegta palīdzība un tiks panākts, ka M. Dzenītis, īstenojot savas shēmas, nevienu sirmgalvi vai invalīdu neizmetīs ārā no vienīgā mājokļa.

Tagad ir 2023. gada augusts. Pagājuši 2,5 gadi. Rezultāts – 0. Panākt taisnīgumu neizdevās nevienā no lietām. Vairākās lietās cietušie ir ļoti cienījama vecuma cilvēki, kuri, visticamāk, savas lietas atrisināšanu no valsts puses tā arī nesagaidīs. Ir miruši arī daudzi liecinieki, kas, protams, ir labvēlīgi prokuratūrai un M. Dzenītim, jo "nebūs iespējams savākt papildu pierādījumus". 

Diemžēl atsevišķi, bet ļoti acīmredzami fakti liek domāt, ka M. Dzenītim prokuratūrā ir tik labi sakari, ka konkrēti prokurori bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem ne tikai “bremzē” pret M. Dzenīti uzsākto kriminālprocesu virzību apsūdzību celšanai, bet jau ceturto (!!!) gadu pēc kārtas bez virzības tur savā lietvedībā kriminālprocesu, kurā M. Dzenītim 2020. gada februārī par kārtējo mantisko noziegumu celta apsūdzība. Un šāds prokurors, kurš, starp citu, uzrauga vairākus pret M. Dzenīti uzsāktos kriminālprocesus, kuri nevirzās jau vairākus gadus, ir ne viens cits kā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Kaspars Cakuls, īpaši pazīstams kā viens no prokuroriem, kurš zaudēja Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Bet sīkāk par lietu gaitu un efektīvu prokuratūras darbu lūdzam lasīt zemāk.

Valsts policijas struktūrvienībās un prokuratūrā tika uzsākti vairāki kriminālprocesi par M. Dzenīša un viņu līdzdalībnieku (nelaiķis advokāts Edgars Dimants; bijusī sieva Anna Bakanova; policijas darbinieks Arnis Zilberts, kurš, strādājot Ogres policijā un pēc tam Salaspils policijā, ilgus gadus vāca un nodeva M. Dzenītim informāciju par īpašumiem un to īpasniekiem, gūstot to no policijas datu bāzēm, palīdzēja M. Dzenītim legalizēt noziedzīgi iegūtos īpašumus utt.) izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem (pārsvarā krāpšanām) pret vairāku fizisku personu īpašumiem - nekustamiem īpašumiem, naudas līdzekļiem utt.

Krāpšanu rezultātā vairāki cilvēki zaudējuši savus īpašumus, bet dažiem tika atsavināts pat vienīgais mājoklis. M. Dzenīša darbību rezultātā gadu garumā vairāki cilvēki nonākuši uz nabadzības sliekšņa un joprojām negūst iespējas panākt savu interešu aizstāvību, jo nedz prokuratūra, nedz policija nav pielikusi pietiekamas pūles, lai savāktu pierādījumus, objektīvi tos novērtētu un nodotu M. Dzenīša un viņa līdzdalībnieku lietas tiesas spriešanai.

M. Dzenīša īstenotās noziedzīgas darbības parasti veiktas pēc vienādas shēmas: M. Dzenītis vai kāda persona viņa uzdevumā sameklē cilvēku, kuram pieder nekustamais īpašums vai tiesības uz šo īpašumu, kurš ir mazāk sociāli aizsargāts vai kurš vecuma un slimību dēļ nespēj pilnā mērā apzināties nedz dokumentu juridiskās sekas, nedz notikumu iespējamu iznākumu. Pēc ka M. Dzenītis piedāvā īpašumu iegādāties vai palīdzēt realizēt, maldina īpašnieku par turpmākām darbībām, iedod parakstīt dokumentus, ka īpašnieks ir saņēmis no M. Dzenīša naudu par nekustamo īpašumu vai apšaubāmus saistību rakstus, kaut arī nauda netiek maksāta.

Pēc tam M. Dzenītis uz pilnvaras pamata vai citādākā veidā atsavina savā labā cietušā īpašumus, bet naudu patur sev vai atdos cietušajam tikai minimālo naudas daļu, kura nav nemaz pietuvināta īstajai īpašuma vērtībai. Vai arī dažādos veidos panāk, ka cietušais paraksta M. Dzenīša sastādītos dokumentus, neapzinoties to saturu un pat neizlasot un neizprotot to būtību. Šādā veidā ir apkrāpti vairāki cilvēki, kuri M. Dzenīša darbību rezultātā ir palikuši bez dzīvesvietas vai bez līdzekļiem jaunas dzīvesvietas iegādei. Pārsvarā krāpšanas ir notikušas Ogres novadā, Rīgā, Jūrmalā, Engurē, kā arī citās vietās.

M.Dzenītis krāpnieciskās darbības īsteno, parasti izmantojot sadarbībā esošos notārus, kuri pienācīgā kārtā neizskaidro cietušajiem parakstāmo dokumentu saturu un sekas (pilnvaras, dāvinājuma līgumi, paraksta zīmes utt.) un nepārliecinās par cietušo patieso gribu – Agra Šeibe, Viktors Ozols, Inese Jaunzeme, iespējams, arī citi.

Valsts policijā ir saņemti vairāki iesniegumi par M. Dzenīša krāpnieciskām darbībām, taču, izskatot iesniegumus, vai nu ir pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, vai tika uzsākti kriminālprocesi, kuros tā arī nenotika to tālākā virzība un krimināllietas netika nosūtītas uz tiesu.

Apkopojot informāciju par ierosinātajiem kriminālprocesiem, ir zināmas šādas lietas:

1) Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī 2004.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11370043804 par krāpnieciskām darbībām pret Andreju Bulli.

2) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk – VP RRP) Ogres iecirknī 2005.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310064605 par krāpnieciskām darbībām pret Aleksandru Kaminski.

3) VP RRP Ogres iecirknī uzsākts kriminālprocess Nr.11310061205 par krāpnieciskām darbībām pret Sarmīti Šariko.

4) VP RRP Ogres iecirknī 2006.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310118706 par to, ka M. Dzenītis prettiesiski ieguva nekustamo īpašumu Ogrē, Tīnūžu ielā 3A-58, no kā cietis Imants Jurēvics.

5) VP RRP Jūrmalas iecirknī tika uzsākts kriminālprocess Nr.11410034608 par M. Dzenīša noziedzīgām darbībām, kuru rezultāta cietis Rihards Neimanis.

6) VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika uzsākts kriminālprocess Nr.11410025111 par M. Dzenīša noziedzīgām darbībām saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, kuru rezultāta cietis Rihards Neimanis.

7) VP RRP Ogres iecirknī 2011.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310088911 par to, ka, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, skolotājai Vijai Lagzdiņai izkrāpti nekustamie īpašumi. 

8) VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 2.nodaļā 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11517096812 par M. Dzenīša pretlikumīgām darbībām, kuru rezultāta cietis Mihails Kobiļanskis.

9) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310006812 par to, ka M.Dzenītis, izmantojot cietušo Diānas Venskusas un viņas mātes Skaidrītes Kaņepas uzticēšanos, veica nekustamā īpašuma Ogrē, Skuju ielā 3, izkrāpšanu.

10) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310032012 par to, ka M. Dzenītis nelikumīgi atsavināja cietušās Ivetas Zaicevas nekustamo īpašumu Ogrē, Mālkalnes prospektā 17-5.

11) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310031912 par to, ka M. Dzenītis nelikumīgi atsavināja cietušā Viktora Rastopčina nekustamo īpašumu Ogrē, d/s "Urga", dārzu Nr.421.

12) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.12310001012 par to, ka M.Dzenītis veica krāpnieciskās darbības pret cietušo, skolotāju Dagmāru Zilberti saistībā ar nekustamā īpašuma Ogrē, Skuju ielā 3 izīrēšanu.

13) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310022012 par to, ka M. Dzenītis veica krāpnieciskās darbības pret cietušo vājredzīgo invalīdu Guntu Avotiņu saistībā ar nekustamu īpašumu atsavināšanu.

14) Jūrmalas pilsētas prokuratūrā 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.12410001912 par Edmundam Irbem piederošā nekustamā īpašuma Jūrmalā, Upes ielā 25, izkrāpšanas faktu. Cietušais jau ir miris, tā arī nesagaidot lietas atrisināšanu.

15) VP RRP Rīgas Teikas iecirknī 2013.gadā uzsākts kriminālproces Nr.11091167513 par iespējamām krāpnieciskām darbībām pret Sergeju Ļevenkovu, izkrāpjot viņam piederošo dzīvokli Rīgā, Raunas ielā 35-53.

16) Rīgas pilsētas Vidzemes prokuratūrā 2013.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.12060005913 par Sergeja Ļevenkova iespējamo nonāvēšanu, kas bija saistīta ar viņa dzīvokļa Rīgā, Raunas ielā 35-53 izkrāpšanu. Kriminālprocess tika izbeigts, un no lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu izrietēja, ka pastāvēja reālā iespēja, ka S.Ļevenkovs tika noindēts, taču policijas nolaidības dēļ kriminālpocess uzsākts novēloti, kad vairs nebija iespējams veikt neatliekamās procesuālās darbības un iegūt pierādījumus iespējamai slepkavībai.

17) VP RRP Ogres iecirknī 2013.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310035813 par to, ka M. Dzenītis izkrāpa bijušajai skolotājai Norai Krūzei piederošos nekustamos īpašumus.

18) VP RRP Rīgas Brasas iecirknī 2016.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11094081016 par to, ka M. Dzenītis izkrāpa cietušajai Evai Jaunzemei nekustamo īpašumu. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas turpinājuma un izkrāpto nekustamo īpašumu legalizācijā tieši iesaistīts policijas darbinieks Arnis Zilberts, kurš reģistrēja savā īpašumā noziedzīgi iegūtos nekustamos īpašumus.

19) VP RRP Rīgas Teikas iecirknī 2016.gadā uzsākts kriminālproces Nr.11091178716 par krāpnieciskām darbībām pret Leonīdu Jurkeviču, izkrāpjot viņam piederošos nekustamos īpašumus (viena no retajām krimināllietām, kura nodota tiesai, taču ilgus gadus nav izskatīta pat pirmajā instancē). Veicot kriminālvajāšanu, prokurors šajā lietā pamatoti konstatēja pazīmes, ka M. Dzenītis izvairās no nodokļu nomaksas, un izdalīja par šiem faktiem kriminālprocesu, kurā arī nenotiek nedz prokurora uzraudzība, nedz izmeklēšana. Valstij, iespējams, ir nodarīti zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā, bet valsts iestādes pat pirkstu nepakustina, lai to izmeklētu.

20) VP RRP Rīgas Brasas iecirknī 2017.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11094067517 par to, ka M. Dzenītis izkrāpa cietušajam Viktoram Raževam nekustamo īpašumu (lieta nodota tiesai).

21) VP RRP Jūrmalas iecirknī 2019.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11410018219, par to, ka M.Dzenītis veica krāpnieciskās darbības pret cietušo Eināru Grinbergu. M. Dzenītim apsūdzība celta 2020. gada februārī, tā paša gada maijā nezināmu iemeslu dēļ tika nomainīts prokurors - procesa virzītājs, un lieta nonāca prokurora K. Cakula lietvedībā. K. Cakuls 2 reizes pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, un abas reizes pēc pārsūdzības kriminālprocesu atjaunoja Ģenerālprokuratūra, atzīstot, ka K. Cakula secinājumi kriminālprocesa izbeigšanai ir kļūdaini. 2022. gadā cietušais lūdza Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru nomainīt procesa virzītāju, jo acīmredzami netika nodrošināta efektīva kriminālvajāšana un process bija ļoti novilcināts. Uz minēto signālu Armīns Meisters nav reaģējis. Taču ir atzinis, ka process ir būtiski novilcināts, bet, ņemot vērā, ka prokurors K. Cakuls ir ļoti aizņemts citos procesos, A. Meistera izpratnē tas ļāva turpināt šī procesa novilcināšanu. Kopš tā ir pagājis gads. Procesa virzītājs joprojām ir K. Cakuls. Kriminālprocess “guļ” prokuratūras lietvedībā ceturto gadu. Ar nožēlu jāatzīst, ka šajā gadījumā ir pārkāpti visi iespējamie saprātīgie termiņi, lai M. Dzenītim piemērotu atbilstošu sodu.

22) VP RRP Ogres iecirknī 2019.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310032019, kas šobrīd atrodas VP RRP KrPP 3.biroja lietvedībā, par krāpnieciskām darbībām pret cietušo M.Skuju. M. Dzenītim kriminālprocesā ir aizdomās turētā statuss, kriminālprocess uz prokuratūru netiek virzīts.

Iespējams, par M.Dzenīša un ar viņu saistīto personu darbībām ir uzsākti arī citi kriminālprocesi, kuri nav minēti šajā iesniegumā, kā arī var tikai iedomāties, cik ir pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ar policijai tik izdevīgu frāzi “starp jums pastāv civiltiesisks strīds”.

Izvērtējot situāciju, rodas aizdomas, ka prokurori ļaunprātīgi vilcina kriminālprocesu virzību pret M.Dzenīti vai arī nevēlas iedziļināties lietu būtībā un nav spējuši objektīvi izvērtēt pierādījumus. Prokuratūras darba līmenis kļuvis tik zems, ka prokurori vairs nespēj saskatīt cēloņsakarības, plašāk domāt un analīzēt apstākļus, objektīvi vērtēt pierādījumus, baidās virzīt lietas uz tiesu un uzturēt apsūdzību, zinot, ka pretī ir rūdīts noziedznieks un tiesas process nebūs viegls. Daudz vienkāršāk celt apsūdzības mazās lietās tiem, kuri atzīst vainu vai pret kuriem ir 200% pierādījumu. Dāsna alga tiek maksāta stabili neatkarīgi no rezultātiem. 

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta 3.daļu nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem. Taču, ņemot vērā to, ka krimināllietas nezināmu iemeslu dēļ nevirzās uz tiesu, acīmredzami tiek pieņemts, ka M. Dzenīša apgalvojumiem ir lielākā ticamības pakāpe nekā vairāku neatkarīgu un savā starpā nepazīstamu cietušo personu liecībām. Prettiesisku darbību sistemātiskums un līdzīgs izdarīšanas veids kopsakarā ar citiem lietās esošajiem pierādījumiem norāda uz to, ka cietušie tika maldināti un pret viņiem tika veiktas noziedzīgās darbības. Kā citādāk var izskaidrot faktu, ka tikai šajā publikācijā ir minēti 23 kriminālprocesi, kur cietušie sūdzas par krāpšanu, un cik vēl kriminālprocesi vai iesniegumi par kriminālprocesu uzsākšanu šeit nav minēti.

Tādējādi ir pamats aizdomām, ka uzraugošie prokurori nepienācīgi pilda savas kā uzraugošo prokuroru funkcijas, neobjektīvi novērtē pierādījumu pietiekamību, kā rezultātā cietušajiem vairākus gadus tiek liegtas tiesības aizsargāt savas mantiskās intereses.

Īpaši atzīmējams, ka kolektīvajā iesniegumā tika norādīti arī citi fakti un virkne lūgumu par iespējamiem citiem M. Dzenīša smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem t.sk. tautsaimniecības jomā. Vairāk nekā 2 gadus neviena prokuratūras amatpersona nav veikusi faktu pārbaudi un izvērtēšanu. M. Dzenītis veiksmīgi darbojas savā jomā. Jo kā tad citādāk, ja K. Cakuls un A. Meisters tur roku uz pulsa un ļauj lietām neiet uz priekšu.

Ir tikai viens jautājums J. Stukānam – vai viņš ir informēts par šo situāciju savā vadībā esošaja iestādē un vai to uzskata par normālu, Kriminālprocesa likuma normām atbilstošu? Mums liekas, ka šī situācija ir iestādes līmeņa rādītājs, kas rāda: katastrofa.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...