Iesaki rakstu: 
Svētdien noklausījos un noskatījos, kā neizdevies Latvijas Futbola federācijas vadītājs un neveiksmīgais provinces advokāts, pašlaik iekšlietu ministra amatu ieņemošais Sandis Ģirģens melo par savu rīcību pēc tam, kad kļuva zināms par viņa it kā pārraudzītās, bet faktiski piesegtās Valsts robežsardzes vadītāja Gunta Pujāta aizturēšanu un atzīšanu par aizdomās turēto.
Šis ir precīzi tas, ko S. Ģirģenam jautāja un ko viņš svētdien atbildēja TV3.
Jautājums: Ko jūs runājāt ar ģenerālprokuroru pēc Pujāta kunga aizturēšanas?
S. Ģirģens: Es jums varu pateikt tikai to, ka šodien ir atcelts lēmums par Pujāta kunga aizdomās turētā statusu un Pujāta kungs dotajā brīdī ir atjaunots savā amatā.
Jautājums: Bet ko jūs runājāt ar ģenerālprokuroru Stukāna kungu tajā dienā, kad aizturēja Pujātu?
S. Ģirģens: Es publiski paudu savu nostāju, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14. pantu, ja ir uzsākts kriminālprocess pret augsta ranga amatpersonām, tādā gadījumā procesam ir jābūt ātram, tiesiskam, ja apstiprinās aizdomas, visīsākajā termiņā jānonāk tiesā.
Jautājums: Vai jūsu viesošanos pie ģenerālprokurora Stukāna tajā brīdī nevar uzskatīt kā politiskā spiediena izdarīšanu?
S. Ģirģens: Kurā brīdī es viesojos, un kur mēs esam runājuši par šo jautājumu?
Jautājums: Es saprotu, ka jūs esat bijis pie Stukāna kunga pēc Pujāta kunga aizturēšanas?
S. Ģirģens: Absolūti nē, tā ir jūsu neapstiprināta informācija.
Jautājums: Tad jūs noliedzat?
S. Ģirģens: Es neesmu runājis ar ģenerālprokuroru pieņemt vienu vai otru lēmumu, tas būtu prettiesiski.
Jautājums: Bet jūs vispār esat runājis ar viņu?
S. Ģirģens: Tad vēlreiz saku, pēc Pujāta aizturēšanas neesmu ticies ar ģenerālprokuroru tādā izpratnē, kā jūs domājat, lai ietekmētu procesu. Iekšlietu ministram nav tiesības ietekmēt kriminālprocesu, tas, ko esmu lūdzis prokuratūrai, caur publisko telpu, ka uzraugošajam prokuroram ir jādod skaidra procesuāla nostāja, vai apstiprinās aizdomas vai ne.
Realitāte ir tāda, ka cilvēks, kurš pārzina visas iekšlietu sistēmas darbu un par to it kā atbild, publiski izlokās un melo. Ja kādam ienāks prātā pārbaudīt Ģenerālprokuratūras apmeklētāju žurnālu, tur būs atrodams S. Ģirģena vārds.
Šis apmeklējums notika pēc G. Pujāta aizturēšanas, un jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns, kurš apgalvo, ka to lāga neatceroties, protams, melo tieši tāpat kā iekšlietu ministrs. Visu viņš atceras – bet par šādām sarunām mafijas aprindās nav pieņemts kādam stāstīt tālāk,
Kas tālāk? G. Pujātam bēdīgi slaveno advokāti Allu Jurašu „piespēlēja” viņas oficiālais vīrs Juris Jurašs kompānijā ar savu bijušo KNAB kolēģi Signi Boli, kura tagad Iekšlietu ministrijā „pieskata” S. Ģirģenu tāpat kā G. Pujāta priekšgājēja, robežas izbūves kriminālprocesā aizdomās turētā ģenerāļa Normunda Garbara sieva, kura ir ministra biroja sekretāre. Un, lūk, rezultāts – G. Pujāts ir atjaunots amatā, bet Iekšējās drošības biroja vadītāja dienas amatā ir skaitītas. Tā, lūk, strādā mafija.
Vai kaut vienam ir kaut mazākā cerība, ka cīņā ar šo ģenerāļu, drošībnieku un politiķu mafiju, kas barojas no būvnieku karteļa un līdzīgas naudas, var uzvarēt tie, kuri virza šo kriminālprocesu? It īpaši, ja, kā izskatās, šajā mafijā ir ļoti labi iejuties jaunais ģenerālprokurors? Un tagad šī mafija solās atklāt advokāta slepkavību...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
