Kā rīkoties, ja ieraugi televīzijā paša uzņemtus attēlus, kas paņemti no interneta bez saskaņošanas?

Vispirms parūpējieties par pierādījumiem.

No televīzijas arhīva saglabāju raidījuma kopiju. Vēlāk tas stipri atviegloja procesu, kad vajadzēja par gadījumu runāt ar citiem cilvēkiem vai norādīt hronometrāžu dokumentos.

Mēģiniet atrisināt situāciju, sazinoties e-pastā.

Pēc tam rakstīju e-pastu uz viņu lapā norādīto saziņas adresi [email protected]. Šeit citētā sarakste ir ar nelieliem īsinājumiem.

“Esmu ievērojis, ka 18.09.2018. raidījumā “Vēlais ar Streipu” bez saskaņošanas tikuši izmantoti attēli no http://stacija.org/peitavas-iela-7/, rupji pārkāpjot LR Autortiesību likumu.

Vēlos par šo rīcību saņemt kompensāciju 100 eiro apmērā. Esmu ar mieru arī uzklausīt līdzvērtīgus piedāvājumus no jūsu puses.

Atbildes nesniegšanas gadījumā vai, ja netiks rasta vienošanās, parūpēšos, lai par šo gadījumu uzzina iespējami daudz cilvēku un meklēšu palīdzību tiesībsargājošās instancēs.”

Atbildi saņēmu nepilnu divu stundu laikā jau no cita e-pasta, [email protected] ar parakstu Rīga TV24 komanda.

“Pirmkārt, vēlamies atvainoties par sagādātajām neērtībām, „Vēlais ar Streipu” komanda nekādā gadījumā nevēlējās aizskart autora publicitāti.

Visa raidījuma pastāvēšanas laikā vienmēr esam ievērojuši autortiesības, taču diemžēl šoreiz tehnisku iemeslu dēļ esam palaiduši garām šīs bildes.

Vēlamies ar Jums draudzīgi izrunāties par radušos situāciju, tāpēc mums ir daži jautājumi.

Vēlamies zināt, kāpēc gribat saņemt kompensāciju tieši 100 eiro apmērā?

Tāpat, lai nerastos lieki pārpratumi un nesaprašanās, lūdzu, ļaujiet mums pārliecināties, ka Jūsu pieminētā bilde tik tiešām ir Jūsu (bildes autentiskumu).”

Lūk, Rīga TV24 komanda vienmēr visā raidījuma pastāvēšanas laikā ievērojuši autortiesības, tikai tieši šoreiz trim attēliem pazudušas ūdenszīmes! Turklāt tehnisku iemeslu dēļ. Par šo diskusijās neielaidos, jo neredzēju tam jēgu. Sniedzu summas pamatojumu un vēlāk autorības apliecināšanai nosūtīju vienu no attēlu oriģināliem.

Nākamajā dienā saņēmu pretpiedāvājumu.

“Vēlamies Jums izteikt draudzīgu piedāvājumu atnākt kā viesim uz mūsu televīzijas raidījumu Ko Notiek?, kur tiek reklamēti dažādi pasākumi, un viesi var iepazīstināt skatītājus ar savu daiļradi. Tā Jums kā fotogrāfam būtu lieliska iespēja iepazīstināt skatītājus ar saviem mākslas darbiem/izstādēm/mājaslapu/pasākumiem utt. Šī iespēja darbotos kā barteris un summas ziņā būtu pielīdzināma Jūsu pieprasītajai samaksai.

Vai arī esam gatavi Jums samaksāt 45 – 50 eiro, jo esam izmantojuši 3 no Jūsu bildēm, no kurām 2 parādītas divreiz. (Atsaucoties uz norādīto – cenas vienā no zināmākajām Rīgas fotoattēlu krātuvēm ir 9-10 eiro par attēlu ar tiesībām to izmantot masu medijos. Pieņemu, ka cena šajā gadījumā varētu būt līdzīga. Ierakstā ir pieci attēli, attiecīgi to cenu var vērtēt ap 45-50 eiro).”

Painteresējos, kas ir “Ko Notiek?” Izrādās, tas ir televīzijas raidījums, kas pieņem teju jebkuru pusotru minūti garu video, kurā kāds pastāsta par savu pasākumu. Tātad, ja es rīkotu kādu pasākumu vai citādā veidā būtu ieinteresēts iepazīstināt lielāku publiku ar savu daiļradi un patiešām gribētu to darīt ar šī raidījuma starpniecību, viņi manu video parādītu daudzmaz jebkurā gadījumā. Secināju, ka no manis cenšas tikt vaļā par baltu velti.

Uzrakstīju, ko domāju par standarta cenas piedāvājumu.

“Ja es aizietu uz veikalu, iebāztu kabatā biezpiena sieriņu, par to nesamaksātu un mani pieķertu, vai es tiktu sveikā cauri, samaksājot biezpiena sieriņa cenu? Protams, ne. Citādi tā darītu pilnīgi visi. Nu, nesanāca nozagt, nekas briesmīgs, atvainojos, samaksāju sieriņa cenu un nākamreiz būšu uzmanīgāks, lai mani zogot nepieķer.

Jūs vēlaties atrisināt situāciju tieši šādā veidā. Es uzskatu, ka uz to jāvērš sabiedrības uzmanība.

Ja Jūs minētās fotogrāfijas iegādātos par paaugstinātu cenu, tad es saprastu, ka tik tiešām nožēlojiet radušos situāciju un ka nākamās reizes nebūs. Attiecīgi man nebūtu iemesla vērst sabiedrības uzmanību uz šo gadījumu, jo jūs jau būtu darbos apstiprinājuši savu labo gribu visu atrisināt.

Varētu vēl diskutēt par cenu, tomēr man personīgi nešķiet, ka tā šajā gadījumā būtu pārspīlēta.”

Atbildē saņēmu mēģinājumu izlocīties un izsprukt no jelkādas atbildības pat e-pastā.

“Tā kā šo raidījumu veido neatkarīga producentu kompānija, apzināmies, ka tā daļēji arī ir mūsu atbildība, kas tiek pārraidīts, tāpēc gribam to sakārtot mierīgā ceļā, jo katrs skatītājs mums ir ļoti svarīgs, bet, tā kā kļūdu pieļāva producentu kompānija, nevis mēs negribam arī par to maksāt, kā Jūs sakāt, bet vienoties par tirgus cenu, kā tas būtu bijis jāizdara neatkarīgajam producentam. Šajā gadījumā gribam nākt Jums pretī un samaksāt summu bez, iespējams, bezjēdzīgas tiesāšanās ar neatkarīgu mazu producentu, un ceram, ka arī Jūs mums varat panākt pretī un vienoties par abpusēju cieņu un neveikt melno PR.”

Palūkojos, kurš raidījuma titros norādīts kā producents. Tā ir Lelde Miezīte. Pameklēju google un atradu facebook profilu, kurā persona ar šādu vārdu un uzvārdu kā darba vietu bija norādījusi Producer at Rigatv 24. No kā diez šis mazais producents ir neatkarīgs?

Neredzēju lielu jēgu diskutēt par dažādām vainas pakāpēm ar anonīmu gmail konta autoru.

“Neņemos spriest, kura no pusēm ir vainīgā – jūsu uzņēmums, vārdā nenosauktā producentu kompānija, kāds cits vai visi kopā. Pat, ja es gribētu to noskaidrot, man tam trūkst informācijas. Lūdzu, esiet tik laipni un savas attiecības atrisiniet savā starpā. Konflikta situāciju esiet uzņēmušies risināt jūs. Paldies, ka jūs to godprātīgi darāt. Tomēr tas ir līdzīgi kā, ja par veikalā nozagtu sieriņu tā cenu samaksātu advokāts. Īsti godīgi tas tomēr nav. Tāpēc pie tāda risinājuma man personīgi paliek bažas, ka līdzīgas situācijas atkārtosies arī nākotnē. Attiecīgi uzskatīšu par savu morālu pienākumu brīdināt līdzcilvēkus par nonākšanu līdzīgās situācijās. Nedomāju, ka tas ir melnais PR, bet pieņemu, ka jums par to var būt atšķirīgs viedoklis, un respektēju to. Jebkurā gadījumā jums ir (būs) visas iespējas situāciju detalizēti izskaidrot no sava redzes punkta. Ja esat daļēji uzņēmušies vainu, kaut arī jums tas nebūtu jādara, neredzu, kā tas jums varētu darīt negodu.”

Un tā pagāja nedēļa. Neloloju nekādas ilūzijas attiecībā uz atbildes sagaidīšanu un tās arī, protams, nebija. Aizrakstīju vēlreiz.

“Vai noformēsim līgumu par autoratlīdzību? Jums droši ir kāds paraugs.”

Nu gan es saņēmu atbildi.

“Ja esat ar mieru vienoties par autoratlīdzības samaksu 45 – 50 eiro vērtībā un neveikt melno PR, tad esam ar mieru Jums sagatavot un nosūtīt līgumu.”

Sāku šaubīties. Nudien nejutu nekādu prieku nodarboties ar to visu. Atbildēju, neko līdz galam neizlēmis, ar domu skatīties, kā tālāk risināsies lietas.

“Principā jā. Lai nebūtu pārpratumu, esiet, lūdzu, tik laipni un iespējami precīzi definējiet, ko saprotiet ar “neveikt melno PR”. No līdzšinējās sarakstes izskatās, ka mēs šo jēdzienu saprotam dažādi.”

Saņēmu arī atbildi.

“Labi, tad drīzumā sagatavosim un nosūtīsim Jums līgumu. Ar melno PR domājam Jūsu iepriekš minēto (citējot, tomēr vēlēšos vērst sabiedrības uzmanību uz šo gadījumu. Vai tā būtu tikai publikācija stacija.org vai raksts pietiek.com, vai vēl kur citur – to es šobrīd nevaru pateikt.). Ja varam vienoties par šādu darbību neveikšanu, tad būsim pateicīgi.”

Apdomājos un diezgan negribīgi nolēmu piekāpties. Tā sakot, labāk slikts miers nekā labs karš.

“Es gluži nebūšu ar mieru par šo gadījumu pilnīgi klusēt. Piedāvāju kompromisu neminēt jūsu uzņēmumu, raidījuma nosaukumu, telekompāniju vai tamlīdzīgu informāciju, kas ļautu jūs identificēt.”

Saņēmu ziņu.

“Kad būsim sagatavojuši līgumu, nosūtīsim to Jums.”

Pagāja nedēļa. Apvaicājos.

“Cik tieši laika jums vēl nepieciešams, lai sagatavotu autoratlīdzības līgumu?”

Saņēmu atbildi.

“Viss ir procesā, drīz nosūtīsim!”

Pagāja vēl viena nedēļa. Tad vēl viena. Kopā tātad jau vairāk nekā trīs. Nekādu ziņu par aizkavēšanās iemesliem, pat konkrētu summu nav centušies sarunāt. Man nekur nebija jāsteidzas, bet tā kārtot lietas neizskatās nopietni.

“Jums ir bijis ļoti daudz laika. Esmu jums nācis pretī, bet rezultāta nav pilnīgi nekāda. Es vairs nepiekrītu iepriekš norunātajam kompensācijas variantam.

Ja jums vēl ir vēlme atrisināt situāciju bez trešo pušu iejaukšanās, uzņemieties iniciatīvu un pie reizes pārlieciniet mani, ka sarakstei ar jums ir vērts veltīt kaut vienu minūti.”

Nekādu atbildi no Rīga TV24 vairs nesaņēmu.

Meklējiet padomu.

Vispirms lūdzu padomu ziņu aģentūrai LETA, jo šķita, ka arī viņu fotogrāfijas izmantotas tajā pašā raidijumā. No telefonsarunas sapratu, ka viņiem ir savs atsevišķs līgums ar televīziju vai producentu, bet šī informācija man neko nedeva.

Apjautājos fotogrāfam Ikaram Kubliņam. Viņš atbildēja, ka pēdējo trīs gadu laikā viņam bijuši vismaz 19 līdzīgi gadījumi, taču tie ir tikai bezkaunīgākie, jo ne visos gadījumos viņš rakstījis pretenziju. Ne vienmēr viņam izdevies kontaktēties ar vainīgo pusi. Kompromisa varianti bijuši dažādi, bet bijušas reizes, kad par tādu nav izdevies vienoties un nācies samierināties ar informācijas ievietošanu vietnē sudzibas.lv vai vienkārši atmest ar roku.

Aprunājos arī ar Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) darbiniecēm Ingu Mūrnieci un Ievu Kolmani. Mūsu saruna vairāk bija par AKKA/LAA darbu un rīcību līdzīgos gadījumos, bet sarunas noslēgumā pieskārāmies arī manam gadījumam ar Rīga TV24. Saņēmu ieteikumu risināt jautājumu ar oficiālu vēstuli, bet, ja arī tas paliek bez rezultātiem, tad vērsties policijā.

Izmēģiniet citus komunikācijas veidus.

Vispirms tomēr aizrakstīju facebook konta īpašniecei Leldei Miezītei Producer at Rigatv 24 jautājumu, kā ar viņu iespējams kontaktēties darba jautājumos. Atbildi tā arī nesaņēmu.

Tad nosūtīju ierakstītu vēstuli Rīga TV24 ar aicinājumu noslēgt līgumu, kura variantu pats sastādīju un pievienoju vēstulei. Atbildi nesaņēmu.

Ja nekas nelīdz, meklējiet palīdzību pie profesionāļiem.

Galu galā sazinājos ar policiju un devos uz vizīti klātienē. Parādīju raidījuma ierakstu un pārrunājām izveidojušos situāciju. Saņēmu ieteikumu vispirms tomēr vērsties pie jurista.

Sazinājos ar zvērinātu advokātu Mārci Krūmiņu un vienojāmies par sadarbību.

Iesākumā Rīga TV24 tika nosūtīta pretenzija – lūgums ar aicinājumu pārskaitīt kompensāciju, kā arī precizēt kārtību, kādā raidījumā “Vēlais ar Streipu” tiks izvietota atvainošanās par autora tiesību aizskārumu. Atbilde netika saņemta.

Vērsieties ar prasību tiesā.

27.08.2019., gandrīz gadu pēc raidījuma pirmreizējās demonstrēšanas iesniedzu prasības pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par autortiesību pārkāpšanu un kompensācijas piedziņu.

Rakstveida paskaidrojumos tiesai atbildētājs AS “TV Latvija” norādīja, ka prasību neatzīst pilnībā un uzskata to par nepamatotu un noraidāmu. Plaši izvērstās argumentācijas pamatdoma bija, ka televīzijas kanāls “Rīga TV24” raidījumu gan ir izplatījis, bet nav to veidojis, tāpēc būtu jāvēršas pie neatkarīgā producenta SIA “Elzeks”.

Apbruņojieties ar pacietību.

Pirmā tiesas sēde tika atlikta, jo atbildētājs uz to nebija ieradies.

Otrā un trešā tiesas sēde tika noņemta valstī esošās ārkārtējās situācijas dēļ.

Ceturtā sēde tika noņemta tiesneses pārejošas darbnespējas dēļ.

Piektajā sēdē, kas notika attālināti, tika pieņemts lēmums uzaicināt trešo personu – SIA “Elzeks”.

Sestā sēde tika noņemta tiesneses pārejošas darbnespējas dēļ.

Un varbūt notiks brīnums.

Neilgi pirms septītās sēdes, kas bija nozīmēta 17.03.2022. jeb trīsarpus gadus pēc raidījuma pimreizējās demonstrēšanas, ar advokātu Mārci Krūmiņu sazinājās AS “TV Latvija” pārstāvis un aicināja noslēgt izlīgumu. Visai ātri vienojāmies par summu, saskaņojām izlīguma dokumentu un iesniedzām to tiesai. Apjautājos AS “TV Latvija” pārstāvei, kāpēc tieši tagad tāda pozīcijas maiņa, bet viņa uz to nevarēja sniegt atbildi.

Kopsavilkums.

Šobrīd varu apliecināt, ka ir pilnībā atrisinātas visas domstarpības, kas starp pusēm ir pastāvējušas un izriet no civillietā iekļauto prasījumu būtības. Ceļš līdz tam bijis ilgs. Nevaru apgalvot, ka taisnība beidzot uzvarējusi, jo izlīgumā nav fiksēts, kurai no pusēm bijusi taisnība. Tomēr izlīguma noslēgšana ir sasniegums pats par sevi.

Visbeidzot vēlos cerēt, ka aprakstītais gadījums sniegs zināmu mācību, kā līdzīgos gadījumos rīkoties gan autoriem, gan to darbu izmantotājiem.

Novērtē šo rakstu: