Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valerija Zalužnija pēdējais raksts laikrakstā “The Economist”, kā jau tas bija sagaidāms, izraisīja zināmu ažiotāžu. Tīmeklis ir pilns ar slavas dziesmām no sērijas “ģenerāļa ģeniālās atklāsmes satricināja pasauli”. Patiesībā jau neko jaunu nepateica - konstatēja faktu, ka karš Ukrainā ir pieņēmis pozicionālu raksturu. Jaunums bija tas, vismaz man, ka kara ieilgšana ir izdevīga Krievijai un bīstama Ukrainai.

Ņemot vērā to, kāds informācijas apjoms ir ģenerāļa rīcība un kāds manā, tad apšaubīt šo man nav pamata. Raksta autors uzskaita virkni pasākumu, kas, viņaprāt, ir nepieciešami, lai situāciju mainītu, tai skaitā tiek pieminēta tehnoloģiskā izrāviena nozīme un ar to saistītās inovācijas kara vešanas metodēs. Arī es to biju pieminējis savā 05.09.2023 Pietiek publicētajā rakstā. Pilns raksta teksts atrodams šeit - https://pietiek.com/raksti/moderna_kara_strategija_un_taktika_3dala (cerams, ka šoreiz dažādi pi..ļu sūkātāji nemēģinās mani vainot plaģiātismā).

Kaujas roboti ar mākslīgo intelektu un citi tehnoloģiski verķi ir kruta, tomēr jārēķinās ar to, kas ir pieejams šodien vai būs pieejams tuvāko mēnešu laikā. Starp visiem uzskaitītajiem pasākumiem ģenerāļa rakstā nav pieminēts galvenais - ar kādiem taktiskiem paņēmieniem veikt šo pāreju no pozicionāla kara uz manevrējošu.

Šeit būtu jāizšķir divi jēdzieni - manevrējošā aizsardzība un uzbrukums ar manevru. Manevrējoša jeb aktīvā aizsardzība tiek pielietota gadījumā, ja nav pietiekamu resursu pozīciju noturēšanai un tā paredz plānveidīgu atkāpšanos, kombinējot to ar pretuzbrukumiem, radot pretiniekam pēc iespējas lielākus zaudējumus. Vēl ir tāds jēdziens kā mobilā aizsardzība (mobile defence), kas ir aizsardzības un uzbrukuma kombinācija - tiek veikta plānveidīga atkāpšanās, ievilinot pretinieku slazdā ar sekojošu tā operatīvo vai pilnīgu aplenkšanu un iznīcināšanu.

Un tagad par uzbrukumu ar sekojošu manevru. Klasisks piemērs tam ir vāciešu radītā Blitzkrieg teorija, ka tika pielietota WWII laikā - pretinieka aizsardzība tiek pārrauta visā dziļumā ar lielām bruņutehnikas vienībām (tanku grupa - vidēji 1000 dažādu modeļu tanku + 4 mehanizēto kājnieku divīzijas), ar izeju operatīvā telpā un sekojošu darbību pēc apstākļiem – pretinieka spēku aplenkšana un iznīcināšana, loģistikas ķēžu pārraušana, komandcentru iznīcināšana, un viss tas ciešā sadarbībā ar aviāciju. Kāpēc šīs taktikas automātiska pārnešana konkrētajos apstākļos Ukrainā nedos vēlamo rezultātu, es pamatoju 05.09.2023 publicētajā rakstā.

Šajā pat rakstā minēju vēl vienu variantu, kā alternatīvu neaprakstot to sīkāk, pieņemot, ka ukraiņi to var pielietot. Izlasot Zalužnija rakstu, radās iespaids, ka ukraiņu ģenerālštābā par šo jautājumu īstas skaidrības nav, tāpēc šoreiz sīkāk. Ir runa par jau pieminēto mobile defence, tikai šoreiz ar gala uzdevumu - atšķirīgu no NATO reglamentos noteiktā, un proti - nevis iznīcināt pretinieku “katlā’’, bet gan ļaut tam atkāpties no operatīvā aplenkuma (daļējs aplenkums), ideālā variantā neorganizēti, kā tas bija Harkivas operācijas laikā, un uz pretinieka pleciem nokļūt tā aizsardzības pozīciju aizmugurē. Ir skaidrs, ka pretinieks atkāpsies pa jau atmīnētām ejām, ko pats būs veicis, gatavojot savu uzbrukumu. Arī pretinieka artilērijas darbība šajā gadījuma būs apgrūtināta, jobūs reāls risks uzbliezt pa savējiem, kaut gan varētu arī uzbliezt, bet tās jau ir nianses, ko var atrisināt ar HIMARS.

Plānojot šo variantu, jāņem vēra viens būtisks moments,- krieviem ir un būs mērķi, ko tie centīsies sasniegt par katru cenu, nerēķinoties ar zaudējumiem, un tie ir gadījumi, kur politiskie apsvērumi dominē par militārajiem. Piemērs tam – Avdiivka, un tas ir jāizmanto. Tāpēc atkārtošu vēlreiz to, ko biju rakstījis savā iepriekš šeit pieminētajā rakstā, - ja kāds apgalvo, ka stratēģiskais apmāns un pārsteiguma moments modernajā karā nestrādā, neticiet tam.

* Literārs pseidonīms

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...