Iesaki rakstu: 
Ļoti rūpīgi sekoju līdzi galveno Latvijas Satversmes “ekspertu” viedokļiem „Rododendra” akcijas laikā. Par pamatu ņemot iepriekš minēto ekspertu gudrākās un dziļākās tēzes, vēlos burtiski īsumā padalīties ar nelielu padomu kopumu par to, kā mūsdienās ir vispareizāk īstenot savas konstitucionālās tiesības.
1. Pārkāp epidemioloģiskos ierobežojumus. Pandēmija neeksistē. Lai to izdarītu, vislabāk ir izvēlēties periodu, kad cilvēka imunitāte ir visvairāk novājināta, un pulcēties kopā ar vairākiem tūkstošiem citu cilvēku nelielā laukumā, nevalkājot masku. Pēc tam visiem klātesošajiem ir jāpieiet pie prezidenta pils logiem un jāsāk pēc iespējas skaļāk kliegt, ka vīrusa izplatībā vainojama valdība, premjers un prezidents.
2. Pilnībā atsakies no veselā saprāta. Satversme tevi apveltīja ar tiesībām, un tajā nekas nav teikts par nepieciešamību, tās īstenojot, izmantot galvu. Kad tu dodies uz mītiņiem, tev ir tiesības galvas vietā izmantot jebkuru citu ķermeņa daļu, un absolūti neviens nevar tev šo tiesību atņemt.
3. Nekādā gadījumā neiedziļinies mītiņa organizēšanas un rīkošanas motīvos un necenties atbildēt uz jautājumu "kādu lomu šajā visā spēlēju personīgi es?". Tā nav tava darīšana. Tavs bizness ir doties uz mītiņu un izmantot savas konstitucionālās tiesības, bet viss pārējais, ieskaitot šī mītiņa sekas, tevi neskar. Ne tu to organizēji, ne tu esi atbildīgs par sekām.
4. Nekādā veidā nemēģini izprast mītiņa organizatoru reputācijas, jo Satversme atļauj organizēt mītiņus cilvēkiem ar jebkāda veida reputāciju. Turklāt kāpēc tev pēkšņi būtu jāiedziļinās reputācijas detaļās? Tu taču neesi reputācijas eksperts. Ja nākamos mītiņus rīkos Ivans Haritonovs, Māris Sprūds vai Ināra Vilkaste, dodies arī uz tiem jo iespēja izmantot savas konstitucionālās tiesības velreiz var vienkārši netikt nodrošināta. Nav svarīgi, ar ko tu dosies ārā uz mītiņu, svarīgi, lai tu vienkārši būtu tur.
5. Īstenojot savas konstitucionālās tiesības, noteikti pazemo policistus. Ej pie viņiem pēc iespējas tuvāk un sauc viņus sejā par mentiem, kā arī izmanto krievu lamuvārdus. Ja ir iespējams, ieraksti video, kurā tu viņus pazemo, un ievieto šo video internetā. Ja tādu iespēju nav, tad atrodi citu cilvēku video un dalies ar tiem savos sociālajos tīklos pēc iespējas vairāk.
6. Īstenojot savas konstitucionālās tiesības, noteikti pielieto fizisku spēku pret policiju. Nevienam policistam nav tiesību ierobežot tavas ar Satversmi dotās tiesības, un, ja tu viņam par to iesitīsi pa galvu ar smagu priekšmetu, tad vainīgs būs viņš pats. Viņš taču ir ments.
7. Mītiņu laikā pārkāp ceļu satiksmes noteikumus un nopelni pēc iespējas vairāk naudas sodu. Kad esi nopelnījis sodus apmēram uz 500 eiro, nekavējoties dodies uz mītiņa centru un sāc skaļi kliegt mikrofonā, ka pie visām tavām problēmām, tai skaitā finansiālajām, vainīga valdība, Kariņš un Levits.
8. Ņem līdzi uz mītiņiem savus bērnus, īpaši, ja šie mītiņi notiek aukstā ziemas naktī starp simtiem cilvēku, kas pārkāpj epidemioloģiskos ierobežojumus. Turklāt nekur Satversmē nav teikts, ka ar zīdaiņiem nevar iet uz mītiņiem, kuru laikā var un notiks vardarbīgas sadursmes ar policiju, tāpēc, ņemot viņus līdzi, tu vienkārši īsteno savas pilsoņa tiesības.
9. Par to, ka esi mieru mīlošs, gādīgs un līdzsvarots pilsonis, kurš vienkārši īsteno savas konstitucionālās tiesības, nekas nerunā tik skaļi kā asa izkapts, kuru tu atnes uz niecīgu cilvēku pilnu laukumu. Jo draudzīgāks tu vēlies izskatīties kādā no šīm sanāksmēm, jo vairāk asu un smagu priekšmetu tev jāņem līdzi. Derēs jebkas - mačetes, sirpji, zobeni, medību naži, šķēpi, loki, āmuri un veseri. Atceries, ka, jo vairāk cilvēku uz mītiņu paņems līdzi asus un smagus priekšmetus, jo mazāka ir iespējamība, ka mītiņu laikā notiks traģēdija.
10. Ja esi celtnieks, tad pirms došanās uz mītiņu noteikti izlasi Satversmi un esi gatavs dalīties ar savām Satversmes interpretācijām, pirmkārt, ar mentiem un tad ar pēc iespējas vairāk cilvēku mītiņā. Tas ir ļoti svarīgi. Mūsu valsts ir dziļā pakaļā nevis tāpēc, ka kādi 20% strādājošo nemāk rakstīt bez kļūdām un nezina no galvas nevienu Raiņa dzejoli, bet gan tāpēc, ka celtnieki nepietiekami interpretē Satversmi.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
