Iesaki rakstu: 
Ļoti rūpīgi sekoju līdzi galveno Latvijas Satversmes “ekspertu” viedokļiem „Rododendra” akcijas laikā. Par pamatu ņemot iepriekš minēto ekspertu gudrākās un dziļākās tēzes, vēlos burtiski īsumā padalīties ar nelielu padomu kopumu par to, kā mūsdienās ir vispareizāk īstenot savas konstitucionālās tiesības.
1. Pārkāp epidemioloģiskos ierobežojumus. Pandēmija neeksistē. Lai to izdarītu, vislabāk ir izvēlēties periodu, kad cilvēka imunitāte ir visvairāk novājināta, un pulcēties kopā ar vairākiem tūkstošiem citu cilvēku nelielā laukumā, nevalkājot masku. Pēc tam visiem klātesošajiem ir jāpieiet pie prezidenta pils logiem un jāsāk pēc iespējas skaļāk kliegt, ka vīrusa izplatībā vainojama valdība, premjers un prezidents.
2. Pilnībā atsakies no veselā saprāta. Satversme tevi apveltīja ar tiesībām, un tajā nekas nav teikts par nepieciešamību, tās īstenojot, izmantot galvu. Kad tu dodies uz mītiņiem, tev ir tiesības galvas vietā izmantot jebkuru citu ķermeņa daļu, un absolūti neviens nevar tev šo tiesību atņemt.
3. Nekādā gadījumā neiedziļinies mītiņa organizēšanas un rīkošanas motīvos un necenties atbildēt uz jautājumu "kādu lomu šajā visā spēlēju personīgi es?". Tā nav tava darīšana. Tavs bizness ir doties uz mītiņu un izmantot savas konstitucionālās tiesības, bet viss pārējais, ieskaitot šī mītiņa sekas, tevi neskar. Ne tu to organizēji, ne tu esi atbildīgs par sekām.
4. Nekādā veidā nemēģini izprast mītiņa organizatoru reputācijas, jo Satversme atļauj organizēt mītiņus cilvēkiem ar jebkāda veida reputāciju. Turklāt kāpēc tev pēkšņi būtu jāiedziļinās reputācijas detaļās? Tu taču neesi reputācijas eksperts. Ja nākamos mītiņus rīkos Ivans Haritonovs, Māris Sprūds vai Ināra Vilkaste, dodies arī uz tiem jo iespēja izmantot savas konstitucionālās tiesības velreiz var vienkārši netikt nodrošināta. Nav svarīgi, ar ko tu dosies ārā uz mītiņu, svarīgi, lai tu vienkārši būtu tur.
5. Īstenojot savas konstitucionālās tiesības, noteikti pazemo policistus. Ej pie viņiem pēc iespējas tuvāk un sauc viņus sejā par mentiem, kā arī izmanto krievu lamuvārdus. Ja ir iespējams, ieraksti video, kurā tu viņus pazemo, un ievieto šo video internetā. Ja tādu iespēju nav, tad atrodi citu cilvēku video un dalies ar tiem savos sociālajos tīklos pēc iespējas vairāk.
6. Īstenojot savas konstitucionālās tiesības, noteikti pielieto fizisku spēku pret policiju. Nevienam policistam nav tiesību ierobežot tavas ar Satversmi dotās tiesības, un, ja tu viņam par to iesitīsi pa galvu ar smagu priekšmetu, tad vainīgs būs viņš pats. Viņš taču ir ments.
7. Mītiņu laikā pārkāp ceļu satiksmes noteikumus un nopelni pēc iespējas vairāk naudas sodu. Kad esi nopelnījis sodus apmēram uz 500 eiro, nekavējoties dodies uz mītiņa centru un sāc skaļi kliegt mikrofonā, ka pie visām tavām problēmām, tai skaitā finansiālajām, vainīga valdība, Kariņš un Levits.
8. Ņem līdzi uz mītiņiem savus bērnus, īpaši, ja šie mītiņi notiek aukstā ziemas naktī starp simtiem cilvēku, kas pārkāpj epidemioloģiskos ierobežojumus. Turklāt nekur Satversmē nav teikts, ka ar zīdaiņiem nevar iet uz mītiņiem, kuru laikā var un notiks vardarbīgas sadursmes ar policiju, tāpēc, ņemot viņus līdzi, tu vienkārši īsteno savas pilsoņa tiesības.
9. Par to, ka esi mieru mīlošs, gādīgs un līdzsvarots pilsonis, kurš vienkārši īsteno savas konstitucionālās tiesības, nekas nerunā tik skaļi kā asa izkapts, kuru tu atnes uz niecīgu cilvēku pilnu laukumu. Jo draudzīgāks tu vēlies izskatīties kādā no šīm sanāksmēm, jo vairāk asu un smagu priekšmetu tev jāņem līdzi. Derēs jebkas - mačetes, sirpji, zobeni, medību naži, šķēpi, loki, āmuri un veseri. Atceries, ka, jo vairāk cilvēku uz mītiņu paņems līdzi asus un smagus priekšmetus, jo mazāka ir iespējamība, ka mītiņu laikā notiks traģēdija.
10. Ja esi celtnieks, tad pirms došanās uz mītiņu noteikti izlasi Satversmi un esi gatavs dalīties ar savām Satversmes interpretācijām, pirmkārt, ar mentiem un tad ar pēc iespējas vairāk cilvēku mītiņā. Tas ir ļoti svarīgi. Mūsu valsts ir dziļā pakaļā nevis tāpēc, ka kādi 20% strādājošo nemāk rakstīt bez kļūdām un nezina no galvas nevienu Raiņa dzejoli, bet gan tāpēc, ka celtnieki nepietiekami interpretē Satversmi.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
