Kā (ne)sokas ar darbu darīšanu "Apvienotā saraksta" krīzes menedžeriem valdībā?
Pietiek lasītājs06.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms 14. Saeimas vēlēšanām sevi skaļi pieteica vecie vēži jaunajās kulītēs jeb “Apvienotais saraksts” (AS). Tika sludināts, ka no šīs partiju apvienības nākšot īsteni “krīzes menedžeri”, kas visu reformēs un visu savedīs kārtībā. Nu jau ir apritējušas vairāk kā 100 dienas kopš strādā jaunā valdība un ir īstais brīdis izvērtēt “krīzes menedžeru” veikumu.
AS zemkopības ministrs Didzis Šmits – jaunajam ministram radās lieliska iespēja sevi pierādīt, jo viņa atbildības sfērā ir piensaimniecības nozare, kura ir nonākusi dziļā krīzē. Vienīgais dzirdētais priekšlikums no Šmita, kā atrisināt krīzi, ir naudas pārdale no citām sfērām, bezpalīdzīga roku plātīšana un nepārliecinoša sūkstīšanās par to, ka viņš nevarot ietekmēt tirgotājus. Nekādu radošu un ilgtermiņa ideju, kā savest kārtībā šo nozari, Šmitam nav. Sēdies, divi!
Tad vēl turpinās ilggadējie skandāli ap AS “Latvijas valsts meži” padomi, kur jānomaina vecie padomes locekļi pret jauniem ielikteņiem. Nu un, protams, Šmits paspēja izcelties ar runāšanu pretī paša AS konstitūcijai/programmai, kaut ko galīgi garām publiski paziņojot par klimata pārmaiņu reliģiju, paceļot sevi pāri ne tikai zinātniekiem, bet arī mātei dabai, jo Šmits zina visu labāk. Nav gan zināms, vai Šmits ar Tavaru vēl joprojām braukā pēc padoma pie Lemberga, bet gan jau drīz uzzināsim.
AS iekšlietu ministrs Māris Kučinskis – mūžam uzticīgais oligarhu ministrs, kurš spēj būt par ministru pilnīgi jebkurā sfērā. Kučinskis jau 100 dienas no vietas “administrē” vairāku finansiāli ļoti ienesīgu projektu “sakārtošanu” AS un ZZS sponsoru interesēs – ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei trijos gados paredzēts tērēt 166 miljonus eiro, austrumu robežas infrastruktūras izveidē trijos gados budžetā paredzēti 77,6 miljoni eiro, VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizāciju katastrofu pārvaldības centru izveidei trijos gados paredzēti 103,2 miljoni eiro.
Nu, ko lai saka, ņemot vērā NBS “220” miljonu (ne)vērtīgajā pārtikas iepirkumā solītās kapeikas, te var sanākt labi daudz iebāzt kabatās. Kā jums liekas, kuru partiju sponsori “uzvarēs” šajos iepirkumos?! NBS pārtikas iepirkums nav nekas salīdzinājumā ar to, ko šobrīd Kučinskis paklusām “administrē” kopā ar Igoru Rajevu.
Nu tad vēl Kučinskis paspēja pastrādāt Krievijas pilsoņu labā, kuri negrib mācīties runāt latviski, jo tika “sakārtots”, ka līdz 1. septembrim nevajag to latviešu valodu mācīties. Līdz ar to Kučinskis kā vienmēr savā stilā – klusi, mierīgi, bez liekas uzmanības dara, ko saimnieki liek.
AS vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks – jūs vispār esat dzirdējuši, ka viņš kaut ko darītu?! Bet varbūt viņam nemaz nekas nav jādara, un tāds ir arī viņa “darbs” – neko nedarīt. Kādreizējais Andra Šķēles biroja vadītājs, kurš bija ielikts par Ādažu apsaimniekotāju, zina, kā simulēt darbu. Patiesībā Sprindžukam ir uzdots sakārtot atsevišķu pašvaldību teritorijas plānojumus, lai tie būtu “draudzīgāki” atsevišķu “krīzes menedžeru” sponsoru biznesa vajadzībām.
AS veselības ministre Līga Menģelsone – lieliskajā AS “krīzes menedžeru” komandā tā arī nevarēja atrast nevienu “menedžeri”, kurš zināmu un nezināmu iemeslu dēļ būtu gatavs sakārtot vai vismaz vadīt Latvijas līdz kliņķim novesto veselības nozari. Līdz ar to nācās pierunāt kādu no AS satelītorganizācijas LDDK personālijām, kas būtu gatava ziedot savu ādu un reputāciju.
Nezinu, kas tika sasolīts Līgai Menģelsonei, bet viņa piekrita, kaut izcilā “krīzes menedžere” nevienu dienu nebija darbojusies nevienā amatā, kas kaut attāli būtu saistīts ar veselības nozari, un tāpēc tik tiešām nesaprot, kur ir iebāzusi savu degunu, pa ko kuru katru brīdi arī atrausies. Un tas, protams, ir redzams, jo viņai nav ne mazāko ideju, ko darīt ar veselības nozari, kas turpina jukt un brukt pa visām vīlēm. Tas tev Līga, nav katru otro dienu sēdēt Šķēlem/Ēķim piederošajā TV24 un izlikties par ekonomikas “ekspertu”.
AS Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns – šim ir ticis tiešām labs darbs, jo reāla atbildība nav jāuzņemas pilnīgi ne par ko un tikai par valsts naudu jābraukā apkārt un jāpārstāv valsts. Viņš mēģina sevi pozicionēt kā “valstsvīru”, bet sanāk diezgan smieklīgi.
AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars – atkal ar pilnu klapi iejuties vecajā lomā, turpina tikties ar sponsoriem un citu partiju shēmotājiem, lai “sakārtotu” balsojumus un salāgotu dažādu sponsoru vēlmes. Iekšlietu un veselības nozarēs visas darbības ir saskaņotas ar sponsoriem. Vienīgās problēmas esot ar Aizsardzības ministriju, jo vairākiem AS sponsoriem ir liela apetīte uz vairākiem aizsardzības resora iepirkumiem. Laikā, kad aizsardzības nozari vadīja “Tautas partijas” un “ZZS” ministri, lietas bija pareizi “sakārtotas”, bet nu jau kādu laiku viss neiet tik gludi.
AS prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns – tiek “gatavināts” kā nākamais valsts prezidents, noklusējot faktus par Pīlēna komunistisko pagātni, dienestu padomju okupantu karaspēkā un iespējamo sadarbošanos ar VDK. Bet, no otras puses skatoties, liekas, ka Pīlēnam var viss sanākt, jo ar Šleseru un Rosļikovu viss ir sarunāts un šie ir gatavi atbalstīt seno Šķēles sabiedroto un TP “Liepājas filiāles” vadītāju kā jauno valsts prezidentu. Izskatās, ka mums draud kārtējais “zoodārza prezidents”, kura čekas kartīte tāpat kā Levitam vēl joprojām, iespējams, guļ FSB arhīvos Maskavā, gaidot savu slavas stundu.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
