Kā nākamo pēc uzņēmēja Krūmiņa „neatkarīgās Latvijas pirmais ārlietu ministrs” Jurkāns metas aizstāvēt Vīķi-Freibergu
PIETIEK22.01.2017.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Jānis Jurkāns, kurš vēl nesen Pietiek publicētā intervijā enerģiski aizstāvēja uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, tagad meties aizstāvēt Vairu Vīķi-Freibergu viņas „blata kapavietas” lietā. Pietiek pārpublicē šo viedokļrakstu, kuru portālā Delfi Jurkāns ir parakstījis kā „neatkarīgās Latvijas pirmais ārlietu ministrs”*.
Mozus 40 gadus vadāja Izraēlas tautu pa tuksnesi, lai tā varētu atbrīvoties no verga dvēseles. Latvijā nav nedz Mozus, nedz arī tuksneša (ja valsti turpinās pārvaldīt kā līdz šim, tad gan Latviju pēc 40 gadiem pārvērtīs tuksnesī). Ir pagājuši 25 gadi kopš nedzīvojam PSRS, taču PSRS daudzos no mums vēl dzīvo. Kur ir līdzības?
Pirmkārt, noliegt, apriet un apmelot aizgājušos valdniekus. Otrkārt, aplaupīt savu valsti un laupīt cilvēkiem godu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir NEVAINĪGUMA PREZUMPCIJA. Tautas valodā – nevainīgs līdz brīdim, kamēr atzīts par vainīgu. Nozagto mantu var atdot, nozagto godu un nopelnus - nevar. Tas ir fakts, nevis viedoklis. Tāpat kā fakts ir tas, ka Vairas Vīķes - Freibergas ieguldījums Latvijas tēla spodrināšanā pasaulē ir izcils.
Civilizētās valstīs nav bijušo prezidentu. Ja ir prezidents, tad uz mūžu. Vairas Vīķes-Freibergas gadījumā es ierosinātu ieviest izmaiņas likumā par Prezidentu un paredzēt par īpašiem nopelniem piešķirt "Valsts Goda Prezidenta titulu".
Es pieņemu, ka šī gaužām nepievilcīgā kņada ap Prezidentes kapa vietu kaitina un pazemo ikvienu daudz maz inteliģentu cilvēku.
Kur ir tie ierēdņi, kas piešķīra šo vēl nepiepildīto, bet jau apgānīto kapa kopiņu? Ne jau viņa pati sev atrada šo kapa vietu, un es šaubos, ka pieprasīja, lai tā būtu blakus Čakstem! Kas traucē šiem ierēdņiem nākt un aizstāvēt Prezidenti, pat ja ir pārkāpts kāds likuma burts? Katram likumam ir arī likuma gars. Kāpēc šo likuma garu un šīs lietas ētisko pusi neredz tie, kas izbauda ķengāšanos ap cienījamu kundzi un nodod lietu izskatīšanai KNAB?
Tagad ap šo mūs visus pazemojošo epizodi ņemsies KNAB. Kāpēc ne valsts Prezidents, ne Ministru prezidents, ne Saeimas priekšsēdētāja? Kāpēc jūs klusējat un slēpjaties aiz sevi jau sen diskreditējuša „varas partiju servisa biroja”? Klusu ciešana esot piekrišana. Vai tiešām arī Jūs, Prezidenta kungs, piekrītat šai valsti pazemojošai kampaņai?
"Tādai iestādei kā KNAB, kas ir apveltīta ar plašām izmeklēšanas tiesībām, būtu jābūt ļoti saudzīgai un uzmanīgai savās metodēs, lai tiešām mēs visi varētu justies, ka viņi strādā ļoti precīzi ne tik vien likuma, bet arī ētikas ietvaros, un ka mēs visi viņiem varam uzticēties. KNAB jāstaigā uz pirkstgaliem un jāapjēdz, ka uz viņiem gulstas liela atbildība," reiz teica Valsts prezidente.
Atliek tikai cerēt, ka vismaz šoreiz KNAB darbinieki būs saudzīgi un uzmanīgi savās metodēs.
* Red. piez. Patiesībā pirmais neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs bija Zigfrīds Anna Meierovics, savukārt Jānis Jurkāns bija pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārlietu ministrs.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.