Iesaki rakstu: 
Normālās valstīs ir tā, ka noziedzniekus liek cietumā, bet likumam paklausīgie dzīvo brīvība. Interesantas pārdomas sāk raisīties tad, kad valsts virzās uz to, ka cietumos tiek salikta lielākā sabiedrības daļa jeb tiek radīti priekšnosacījumi, pieņemti likumi, lai jebkuru ieliktu cietumā.
Nekas nav bezizmēra. Arī cietumi. Līdz ar to, ja cietumā liekamo ir ļoti daudz, tad vietas tur pietrūks, un var sanākt, ka pašiem licējiem vienīgā “drošā saliņa” ir tieši cietums. Tiesa, ja pati valsts netiek pārveidota par vienu lielu cietumu. Tas iesākumā, bet tagad visu pēc kārtas.
Kā noprotams, šoreiz būs runa par Baltkrieviju un tās pieņemtiem Kriminālkodeksa grozījumiem. Lukašenko ir parakstījis likumu par grozījumiem Kriminālkodeksā, ieviešot vairākus jaunus pantus, tostarp tādus, kas saistīti ar cīņu pret ekstrēmismu, nacisma rehabilitāciju, pārkāpumiem publisko pasākumu laikā.
Ja pašreizējais Kriminālkodekss paredzēja atbildību tikai par ekstrēmistu formējumu vadīšanu un izveidošanu, tad ieviestie grozījumi paredz atbildību par dalību ekstrēmistu grupējumos, kūdīšanu uz ekstrēmistu aktivitātēm, ekstrēmistu darbību sagatavošanu un apmācību, kā arī par to finansēšanu. Maksimālais sods atkarībā no nodarījuma un tā izdarīšanas apstākļiem var būt cietumsods līdz astoņiem gadiem.
Tiek paredzēta arī kriminālatbildība par atkārtotiem masu pasākumu organizēšanas vai rīkošanas kārtības pārkāpumiem, par ko maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz trim gadiem. Kriminālatbildība ir paredzēta arī interneta resursa turētājiem par aizliegtas informācijas publiskošanu, ja gada laikā par to jau ir saukti pie administratīvās atbildības.
Atbildība arī paredzēta par personas datu vākšanu, publicēšanu un šāda veida informācijas glabāšanas noteikumu neievērošanu. Ja tiks publiskota personīga rakstura informācija par dienestā esošiem vai viņu ģimenes locekļiem, – tad paredzēta brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. 1
Protams, ka katras valsts iekšēja lieta ir noteikt, kādi nodarījumi ir atzīstami par noziedzīgiem un kādi ne. Tomēr, iekļaujot Kriminālkodeksā kriminālatbildību par ekstrēmismu kā tādu, sanāk, ka pie kriminālatbildības ir saucamas jebkuras personas, kuras nepiekrīt pastāvošam režīmam vai tā veiktajām darbībām un vēlas kaut ko mainīt.
Ja paskatās uz to kopsakarībā ar kriminālatbildības noteikšanu par masu pasākumu organizēšanas un rīkošanas pārkāpumiem, kas ietver arī dalību tajos, izriet, ka ir vēlme ar kriminālatbildības palīdzību (preventīvi) vai nu pārtraukt sabiedrības viedokļa paušanu par notikušajām nelikumībām vēlēšanu procesā un valstī kopumā, vai arī – visus salikt cietumā. Skatot notikumus Baltkrievijā, nerodas ne mazākās šaubas, ka tāds arī ir Lukašenko mērķis.
2021.gada sākumā Baltkrievijā bija 32500 ieslodzīto, kas ir 345 ieslodzītie uz 100 000 iedzīvotājiem. Ar šo skaitu Baltkrievija ieņem 20. vietu pasaulē. Piemēram, Latvijā uz šādu iedzīvotāju skaitu ir 175 ieslodzītie2. Te jāuzsver, ka šie ir tikai ieslodzītie, kuri izcieš brīvības izciešanas sodu, pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, bet, cik daudz cilvēku Baltkrievijā ir apcietināto statusā, oficiālie avoti klusē, bet, redzot aizturēšanu biežumus un apmērus, skaidrs ir viens, ka to nav mazums. 2021.gada 9.jūnijā oficiāli par politieslodzītajiem ir atzīti 476 cilvēki.3
Ja ņemam vērā, ka pret Lukašenko vērstajos gājienos piedalījās simtiem tūkstoši iedzīvotāju un tagad ir radīts pamats viņu notiesāšanai, tad ir tik laika jautājums, kad Lukašenko tos vēlētos dabūt aiz restēm, - bet ir viens liels BET. KUR VIŅUS LIKT?!
Protams, ka iespējams izveidot dažādas nometnes, par kurām jau tika runāts 2021.gada sākumā.4 Tomēr, redzot neapmierināto skaitu, laikam pat Lukašenko saprot, ka tik lielu skaitu nometņu izveidot nav iespējams un jaunus cietumus tik ātri neuzcelt. Līdz ar to – vai nu pašam Lukašenko ar viņu atbalstītājiem jāslēpjas aiz cietumu augstajiem mūriem, vai arī visa valsts jāpārvērš vienā lielā cietumā.
Izskatās, ka viņš ir pašlaik izvēlējies otro variantu. Par to liecina tas, ka jau kopš decembra Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem nav ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas citā valstī, ir aizliegts atstāt Baltkrieviju caur oficiālajiem dzelzceļa un ceļu robežas šķērsošanas punktiem.
Taču saskaņā ar jaunajiem noteikumiem arī cilvēkiem ar šādām atļaujām turpmāk būs liegts izbraukt no Baltkrievijas.5 Līdz ar to neviens izbraukt nevar, savukārt iebraukšana jau tā tiek kontrolēta. Kur ir šāda kārtība? Pareizi – cietumā. Jāatzīmē, ka tikai dažas pasaules valstis ir gājušas šādu ceļu, no kurām viszināmākā – Ziemeļkoreja.
Jebkurā gadījumā sanāk, ka Lukašenko ir radījis priekšnosacījumus, lai nonāktu cietumā. Tiesa, bez iepriekš minētajiem diviem variantiem, kuri bija – Lukašenko ar saviem atbalstītājiem slēpjas aiz cietuma mūriem, jo tā tad sanāk vienīgā drošā vieta, vai arī – visu valsti pārvērst cietumā. Ir arī trešais variants – tas pats cietums, bet jau kā soda izciešanas vieta par pastrādātajiem noziegumiem pret baltkrievu tautu.
Kurš no šiem variantiem piepildīsies – laika jautājums.
1 https://pravo.by/document/?guid=12551&p0=H12100112&p1=1&p5=0
2 https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD_%D0%BF%D0%BE_%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B2%D1%83_%D0%B7%D0%B0%D0%BA%D0%BB%D1%8E%D1%87%D1%91%D0%BD%D0%BD%D1%8B%D1%85
3 https://prisoners.spring96.org/ru
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/baltkrievija-apsverta-iespeja-izveidot-koncentracijas-nometni-rezima-pretiniekiem.d?id=52843779
5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/baltkrievija-ierobezo-iespejas-izbraukt-no-valsts.d?id=53253565
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
