Iesaki rakstu: 
Sadarbība vienmēr ir apsveicama rīcība. Nav svarīgi, vai tā ir starp diviem cilvēkiem vai valstīm. Īpaši jauki izskatās, ka divas valstis savstarpēji sadarbojas, lai palīdzētu kādai trešajai valstij. Būtiskākais ir tas, ka jebkurai sadarbībai ir jābūt patiesai un godīgai kā starp tām valstīm, kuras palīdz, tā arī pret to valsti, kurai palīdz. Pretējā gadījumā tā jau ir nevis sadarbība, bet kas cits.
Par Ķīnas un Krievijas palīdzību paziņoja A.Lukašenko, pasakot, ka "pie nepieredzēta ārēja spiediena Baltkrievija saņēma plašu atbalstu no mūsu tradicionālajiem sabiedrotajiem. Visjūtamāko palīdzību un atbalstu šajā grūtajā laikā saņēmām no Krievijas, Ķīnas un citām valstīm”.1 Par tām “citām valstīm” nekas skaidrāks netiek teikts, bet manu uzmanību piesaistīja Krievijas un Ķīnas piesaukšana vienkopus.
Nav noslēpums, ka publiski Krievija un Ķīna skaitās kā sabiedrotie daudzās jomās, bet faktiski Ķīna ir sabiedrotā tikai sev, un to pašu var teikt arī par Krieviju. Pašos pamatos šīm abām valstīm ir viena kopēja vēlme – kļūt par dominējošāko valsti itin visās jomās.
Savukārt Lukašenko jau vairākkārt ir pierādījis, ka viņš ir gatavs par finansiālo atbalstu darīt gandrīz jebko. Protams, ka pašlaik viņam finanšu atbalsts ir nepieciešams, jo viņš valsti ir nolaidis faktiski līdz kliņķim.
Kamdēļ Krievija atbalsta Lukašenko, liekus skaidrojumus neprasa, jo Baltkrievija faktiski ir palikusi tās vienīgais sabiedrotais. Te kāds var iebilst – kur tad Krievijas plašā sadarbība ar Ķīnu? Nevaru nepiekrist, iebildums ir pilnīgi vietā, bet ir viena būtiska nianse – kā Krievija, tā arī Ķīna vēlas dominēt pasaulē. Baltkrievijai šādu ambīciju nav.
Līdz ar to sanāk, ka Krievijas un Ķīnas sadarbība ir liekama tajā pat kastītē, kurā jau atrodas PSRS un nacistiskās Vācijas pagājušā gadsimta 30.gadu sadarbība. Tēlaināk runājot – divi cilvēkēdāji sadarbosies tiktāl, ciktāl spēs apmierināt savu apetīti. Līdzko viss apkārt būs “apēsts”, tik laika jautājums, kad sāks ķerties viens otram pie rīkles.
Atgriezīšos nedaudz pie Baltkrievijas un Krievijas. Krievija par draudzību ar Lukašenko ir samaksājusi visnotaļ daudz. Jau uz 2020.gada martu Krievijas kredīts Baltkrievijai bija gandrīz 8 miljardi USD. Salīdzinoši Ķīnas kredīts Baltkrievijai bija 3,3 miljardi USD. Bez šaubām vislielākās subsīdijas Baltkrievija no Krievijas ir saņēmusi enerģētikas jomā.2
Lukašenko ar plašu sirdi ļāva Krievijai finansēt Baltkrieviju, bet vienlaikus bija atsevišķi momenti, ka viņš ar savām darbībām nesniedza Putinam to, ko tas vēlējās pretī. Piemēram, jaunu Krievijas militāro bāzu izvietošana Baltkrievijas teritorijā, tā arī nevar aizmirst iepriekšējo gadu skandālus, ka Baltkrievija vienkārši apkrāpa Krieviju. Par zemākām cenām saņēma dažādus energoresursus, bet pārdeva tālāk jau par dārgākām. Vairāki eksperti uzskata, ka daudzus gadus Krievija ir apmainījusi subsīdijas pret Baltkrievijas politisko piekāpšanos, taču to negaidīja.
Savukārt pašlaik ir iestājusies situācija, ka Krievijai atpakaļceļa nav, jo, ja tā neatbalstīs Baltkrieviju, tad tas būs nepārprotams signāls atlikušajām no Krievijas atbalsta atkarīgajām valstīm, ka arī tās tiks atstātas savu problēmu priekšā. Nākamais un ne mazāk svarīgs apstāklis ir tas, ka Putinam ir izdevīgs Lukašenko. Uzticams nav, bet toties vismaz kaut kā ietur Krievijas kursu un ir tik tālu aizgājis, ka neviena Eiropas valsts ar viņu nevēlēsies sadarboties.
Savukārt, ja viņa vietā nāks cita persona, tad var būt visādi. Krievija ne tikai zaudēs savu ietekmi uz Baltkrieviju, bet Putina ieskatā var notikt vēl kas drausmīgāks – Baltkrievija pārorientētos uz Rietumu pasauli, kā to ir jau izdarījušas Ukraina un Gruzija. Šāds notikumu pagrieziens būtu nāvējošs Putina sapņiem.
Labi, ar šo ir skaidrs, ka Putina Krievija Lukašenko atbalstīs arī turpmāk, bet ne jau tamdēļ, ka ļoti viņu atbalsta, vienkārši viņus biedē, kas varētu nākt viņa vietā. Bet kāds ir Ķīnas mērķis Lukašenko atbalstīšanā?
Lai cik ironiski nebūtu, Lukašenko visā šajā atkal ir galvenā figūra.
Kā Krievija sāka izvirzīt politiskās prasības apmaiņā pret tālāko finansiālo atbalstu un šīs prasības Lukašenko nevēlējās izpildīt, jo tās samazinātu viņa ietekmi, tā viņš visnotaļ veikli sāka pārmesties Ķīnas virzienā. Tiesa, daudzi eksperti šajā sakarā uzskatīja, ka šis Lukašenko gājiens ir vairāk saistīts ar to, lai “ietirgotu” no Krievijas lielāku labumu.
Vienlaikus jāapzinās, ka, aizejot no Krievijas finansiālā atbalsta, tikai Ķīna ir spējīga to kompensēt. Kaut arī Ķīnas kredīti ir dārgāki nekā Krievijas, tā tomēr nekad neizvirza politiskās prasības.3 Šajā ziņā Ķīna ir gudrāka, jo apzinājusies, ka ekonomiskās prasības agru vai vēlu noved pie politikas ietekmēšanas, bet nereti ietekmējamā valsts to sākotnēji pat nepamana. Līdzībās runājot – ja Krievija ir kā žņaudzējčūska, kura savu upuri iedzen stūrī un uzreiz cenšas aprīt, Ķīna ir tā pati žņaudzējčūska, bet tā sākumā maigi apvijas ap savu upuri. Beigu rezultāts būs tāds pats.
Kāda tad ir Ķīnas ieinteresētība Baltkrievijā? Baltkrievijas un Ķīnas attiecības kļuva ciešākas pēc tam, kad Ķīna 2013. gada beigās uzsāka jaunu programmu "Viena josta - viens ceļš". Šīs iniciatīvas mērķis ir izveidot jaunu starptautiskās tirdzniecības koridoru starp Ķīnu un Eiropu un apvienot divus projektus - Zīda ceļa ekonomisko jostu un 21. gadsimta jūras zīda ceļu. Baltkrievijas galvenā priekšrocība ir tās svarīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, valsts ir pēdējā pietura pirms Eiropas. Tas piešķir Baltkrievijai stratēģisku lomu Ķīnas plānu īstenošanā.4
Kā jau iepriekš minēju – Ķīna savu ietekmi palielina, izmantojot ekonomiskās sviras. Tā savu projektu īstenošanai Baltkrievijā izsniedz tā sauktos "piesaistītos aizdevumus". Aprīkojuma iegāde notiekošajiem projektiem tiek veikta vienīgi Ķīnā, un darbu galvenokārt veic ķīniešu speciālisti - piemēram, "Lielo akmeni" galvenokārt būvē ķīnieši. Tas nozīmē, ka patiesībā Ķīna pati sevi kreditē - tā Baltkrievijā rada darba vietas saviem speciālistiem un nodrošina preču noietu saviem uzņēmumiem.
Papildus ekonomiskās sadarbības attīstībai starp Minsku un Pekinu Baltkrievijā palielinās Ķīnas "maigā ietekme" - piemēram, baltkrievu skolu programmās sāk apgūt ķīniešu valodu, un Minskas lidostā kopā ar angļu valodu parādījās uzraksti ķīniešu valodā.
Lai Ķīna varētu realizēt savas ieceres Baltkrievijā, tai ir vajadzīgs, lai pie varas paliek tas cilvēks, kas to atbalsta. 5 Proti, Lukašenko. Savukārt, lai Lukašenko varētu mēģināt noturēties pie varas, – viņa režīmam ir nepieciešams finansējums. Varētu uztaisīt ātro aptauju – kurš pirmais apsveica Lukašenko ar vēlēšanu rezultātiem? Krievija vai Ķīna? Zaudētāji ir tie, kuri padomāja, ka Krievija.6
No iepriekš minētā secināms, ka kā Krievijai, tā arī Ķīnai ir savas intereses tam, lai Baltkrievijā paliktu pie varas. Papildus iepriekš minētajam jāpiemin arī tas, ka, tikai pateicoties Lukašenko politiskajai nepakļāvībai pret Putinu, Baltkrievijā ienāca Ķīna. Tādējādi Ķīnai Lukašenko atrašanās pie varas ir svarīga arī tajā aspektā, lai viņu nenomainītu cilvēks, kurš būtu lojālāks Putinam un viņa vēlmēm.
Tādējādi sanāk situācija, kura mierīgi nevar atrisināties. Proti, Krievijai Lukašenko ir svarīgs, lai Baltkrievijā pie teikšanas nenonāktu cilvēks, kurš virzītos uz attiecību veidošanu ar citām Eiropas valstīm, bet Ķīnai ir būtiski, lai pie varas nenonāktu cilvēks, kurš būtu pakļāvīgāks Putinam. Skaidrs ir viens, ka jebkuri citi notikumu attīstības scenāriji, izņemot Lukašenko palikšanu pie varas, neizbēgami novedīs pie tā, ka Krievija vai Ķīna būs zaudētāji.
Ko abas lielvalstis, kuras līdz šim vismaz ārēji bija draudzīgas, darīs? Lielus finanšu resursus ir ieguldījusi kā viena, tā arī otra valsts. Tā arī – kādu politiku tad piekops tā valsts, kura šajā sacensībā būs uzvarējusi? Tad nu sanāks, kā jau minēju pašā sākumā, – tā saucamie sabiedrotie kļūs par ienaidniekiem. Tiesa, vēl jau var būt vēl viens variants – pie varas nāk cilvēks, kurš tik tiešām rūpējas par Baltkrievijas interesēm, kā rezultātā aiz “borta” paliek kā Krievija, tā Ķīna.
Žēl, ka nemāku zīmēt, jo tad varētu uzzīmēt šī brīža situāciju. Divas valstis (Krievija un Ķīna), kā tādi gādīgi kopēji, baro izkāmējušo cūciņu – Lukašenko. Bet, tavu nedienu, tur nekas vairs nav glābjams. Tad nu vīlušies kopēji nekavējas viens otru vainot notikušajā nelaimē un ķeras viens otram pie rīkles.
1 https://ria.ru/20201117/lukashenko-1584955594.html
2 https://www.forbes.ru/finansy-i-investicii/407435-skolko-rossiya-zaplatila-za-druzhbu-s-lukashenko-za-poslednie-10-let
3 https://www.vedomosti.ru/economics/articles/2019/07/09/806171-belorussiya
4 https://www.dw.com/ru/%D0%B1%D0%B5%D0%BB%D0%B0%D1%80%D1%83%D1%81%D1%8C-%D0%B8-%D0%BA%D0%B8%D1%82%D0%B0%D0%B9-%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D1%8B%D0%B9-%D0%B4%D1%80%D1%83%D0%B3-%D0%BB%D1%83%D1%87%D1%88%D0%B5-%D0%B1%D1%80%D0%B0%D1%82%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9-%D1%80%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8/a-48385248
5 https://sputnik.by/politics/20200924/1045748135/Kitay-nadeetsya-chto-Belarus-vosstanovit-stabilnost-pri-Lukashenko.html
6 https://hromadske.ua/ru/posts/ruka-pekina-spaset-li-kitaj-belarus-ot-rossii
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
