Kā izgāzt valsts lielākās slimnīcas valdes locekļa vakances konkursu? Vai arī īsa pamācība, kā piespēlēt augsti apmaksātu amatu savējam...
Reinis Kulbergs, personāla atlases speciālists25.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca izsludinājusi vakanci uz emulatora jeb slimnīcas valdes locekļa amatu*. Tas ir atbildīgs izpildvaras amatpersonas darbs, kur vajadzīga ne vien nopietna izglītība un pieredze, bet arī vēlme un spēja to paveikt šajā lielajā un valstiski nozīmīgajā kapitālsabiedrībā. Šādiem tādiem šis konkurss nav paredzēts un tas būtu tikai loģiski, bet, kā ierasts Latvijā, ir šādi tādi BET...
Tādēļ – dārgie topošie kandidāti, ņemiet vērā, ka jums ir jāspēj viss! Jums ir jābūt ar medicīnisko izglītību, ārsta sertifikātu un pieredzi vadībā, kā arī ... akadēmiķim. Vai Jūs esat dzirdējuši, ka uzņēmuma vadītājiem – ikdienas darba nodrošinātājiem – nepieciešams izpildīt atbilstību akadēmiskā h jeb Hirša indeksa augstajam koeficientam 4?
Nekautrējieties, ja nezināt, kas tas ir, jo Latvijā arī lielākā daļa augstskolu vadītāju un mācībspēku, šķiet, to nezina. H indekss jeb Hirša indekss ataino kāda zinātnieka vai pētnieka autordarbu starptautiski atzītos akadēmiskos izdevumos kvalitāti – īsumā, cik reizes un cik citu pētnieku ir citējuši šīs personas darbus starptautiski atzītos akadēmiskos izdevumos. Ideālā variantā šīs publikācijas, ko parasti rada doktoranti un augstskolu mācību spēki, jūs rakstiet vakaros pēc darba uzņēmumu pārvaldē. Realitātē – jūs esat pilna laika mācībspēks, kura darbus citē jūsu studenti... pēc pašu lūguma.
Latvija ir tāda īpatnēja brīnumzeme. Kad citās attīstītās Rietumvalstīs Hirša indeksam piešķir ļoti augstu nozīmi, vērtējot, vai persona ir derīga kļūt par augstskolas mācībspēku, tad Latvijā šajā jautājumā zinātnieku citējamība ir tikpat svarīga kā sunim krūšu kabatiņa dekoratīvajam kabatlakatiņam.
Izrādās, ka daudz cietušajā Latvijas veselības aprūpes sistēmā Hirša indekss ir svarīgs tad, ja vēlaties strādāt slimnīcas valdē un ikdienā vadīt slimnīcas darbu. Vismaz Stradiņu personāla atlases komanda uz šo indeksu skatās tikpat rūpīgi kā uz Instagram sekotāju skaitu un bilžu kvalitāti kandidātiem uz RAKUS Radioloģijas centra vadītāja amatu (atceramies atgadījumu ar Zatlera vedeklu?).
Atbilstoši Stradiņu loģikai jūs nevarēsiet būt labs slimnīcas vadītājs, ja neliksiet saviem studentiem pierakstīt jūs kā savu darbu līdzautorus – kas ir Latvijā atstrādāta metode, kā celt personīgo Hirša indeksu.
Topošie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes valdes locekļa kandidāti – droši atgriezieties savās alma mater, modiniet sevī snaudošo respektablo pētnieku un cīnieties par Hirša indeksu! Mēs, pārējie, pagaidīsim “konkursa” noslēgumu un jaunā Stradiņu emulatora vārda un uzvārda atklāšanu plašākai publikai. Konkursa pieteikumus beigs pieņemt šā gada 31.jūlijā.
*https://www.stradini.lv/lv/content/valdes-loceklis-e
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
