Iesaki rakstu: 
PBK kolektīva vārdā izsaku nožēlu par NEPLP pieņemto lēmumu vakar, 26. oktobrī anulēt apraides atļauju TV programmai PBK Latvija, kas jaunajai komandai liedz iespēju īstenot uzsākto stratēģiju kanāla pārejai uz jauniem vietējā satura raidījumiem latviešu valodā.
NEPLP, pieņemot lēmumu slēgt PBK Latvija, faktiski slēdz latviešu valodā raidošu kanālu, jo lēmums ir attiecināms uz pagātni – kanālu ar pilnīgi citu saturu. Ņemot vērā, ka kanālu jau tika sākts pārveidot, NEPLP ir sodījis kanāla jauno komandu, kas tikai nesen uzsākusi darbu pie kanāla uzlabošanas, stiprinot latviešu valodā raidošu informatīvo telpu un pilnībā izslēdzot jebkādus iespējamos pārkāpumus, kurus NEPLP saskatīja līdz šim.
Protams, pirms piekritu uzņemties darba pienākumus PBK, es biju iepazinusies ar situāciju saistībā ar NEPLP konstatētajiem pārkāpumiem, bet man nešķita nopietni, ka kanāla slēgšanas iemesls var būt kāda izteikums par brīnumspēju piedēvēšanu siļķei. Man tas likās neiespējami, it sevišķi, ja tas no NEPLP puses tika vērtēts, kā “...apdraudējums sabiedrībai... un šāda informācijas paušana ir valsts un sabiedrības veselību un drošību apdraudoša, kā arī tā varētu radīt nopietnus un smagus apdraudējuma riskus”.
Turklāt no PBK puses jau bija iesniegti tiesā divi pieteikumi par tiesvedības atjaunošanu saistībā ar jaunatklātajiem apstākļiem. Jaunatklātie apstākļi ir gana nopietni un sabiedrības interesēm nozīmīgi. Neskatoties uz to, ka tiesa šos PBK pieteikumus vēl nebija sākusi izskatīt, tomēr NEPLP to neņēma vērā un paziņoja par apraides atļaujas anulēšanu nekavējoties.
Kāpēc vispār PBK Latvija programma tika pārveidota, jo vēsturiski tas gandrīz vienmēr bijis pirmo triju visvairāk skatītāko kanālu sarakstā?
Tika novērtēta esošā situācija Latvijas televīziju tirgū un, redzot, ka milzīgajā audiovizuālo darbu piedāvājumā saturs un kanāli latviešu valodā ir mazākumā, kanāla īpašnieki izmantoja iespēju un vienu no saviem kanāliem pielāgoja tieši latviešu auditorijai. Visu saturu ieskaņojot latviešu valodā un papildus uzsākot vietējā satura veidošanu.
Ņemot vērā to, ka apraides atļaujas darbības pamatnosacījumos tikai PBK LATVIJA ir ļauts raidīt arī latviešu valodā (bet pārējo divu programmu - PBK Igaunija un PBK Lietuva - apraides atļaujās šāda iespēja izslēgta), kanāla vadība izvēlējās to, kuram licencē stingri uzraudzītie apraides noteikumi ļauj raidīt arī latviešu valodā. Un tas bija PBK Latvija!
Tikpat nozīmīgs iemesls bija arī sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus gada sākumā, līdz ar to kanāls varēja sākt konkurēt par reklāmas pasūtījumiem, kas bija domāti latviešu valodā raidošu kanālu skatītājam.
Šo pašu iemeslu dēļ arī tika izveidots mans iTV kanāls, kurš raida tikai un vienīgi vietējo saturu un ar kuru jau tika noslēgti sadarbības līgumi.
Tādējādi mūsu intereses sakrita.
Turklāt apstāklis, kas no NEPLP puses, manuprāt, bija pretvalstiski ignorēts, ir fakts, ka 19.oktobrī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja un aicināja, ka valstī kādam steidzami jārod kāds risinājums krievvalodīgās auditorijas neatliekamai informēšanai par pandēmiju un vakcinēšanos! Mēs nekavējoties atsaucāmies šim aicinājumam un steidzamā kārtā paātrinājām veselības raidījumu cikla “Būsim informēti un veseli” sagatavošanu un pārraidi PBK Latvija ēterā, galveno uzsvaru saturā liekot uz COVID-19 situāciju valstī.
Arī par šo mēs informējām NEPLP 20.oktobra sēdē.
Būtiski uzsvērt, ka kanāls bija (un ir) gatavs to veikt par saviem līdzekļiem, nepiesaistot nekādus valsts resursus! Veidot informatīvu kampaņu ar raidījumu ciklu, ko pārraidītu programmā PBK Latvija, kam bija lielākā krievvalodīgo auditorija. Tomēr šī iniciatīva, NEPLP ieskatā, nebija pietiekami svarīga, tādējādi ignorējot ne tikai mūsu iniciatīvu, bet pat valdības vadītāja aicinājumu rīkoties, lai informētu krieviski runājošo auditoriju COVID-19 ārkārtas stāvokļa situācijā.
Mums pilnīgi nesaprotamā steigā, kategoriski un pat pārkāpjot Administratīvā procesa likumu, nākamajā dienā no preses mēs uzzinājām, ka PBK Latvija apraides atļauja ir anulēta.
Pat likumā ir skaidri norādīts, ka, “izvērtējot pārkāpuma būtiskumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ņem vērā pārkāpuma sabiedrisko bīstamību, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veiktās darbības saistībā ar pārkāpuma seku un atkārtošanas novēršanu, pārkāpuma ietekmi uz vispārējo elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un spēju to turpināt”.
Domāju, ka sabiedrība tagad skaidri saprot, ka šāds solis no NEPLP un tā vadītāja Āboliņa kunga (attēlā) puses tika sperts klaja populisma dēļ. Tādēļ, ka vairāk vai mazāk PBK zīmols auditorijas apziņā bija iesakņojies kā kaut kas informatīvi propagandisks. Neskatoties uz to, ka nu jau vairāk nekā gadu no visām PBK programmām ir izslēgts jebkāds politiskais saturs. To NEPLP, protams, zināja, līdz ar to neapšaubāmi izgaismojas arī patiesie iemesli – izslēgt jebkādu dialogu, nepieņemt nevienu argumentu, noraidīt jebkādu pārbaudes laiku.
Nobeigumā vēlos atzīmēt, ka tas man bija un ir liels izaicinājums. Es tiešām novērtēju PBK vadības drosmīgo lēmumu krasi mainīt tik vēsturisku kanālu. Tā bija liela uzticēšanās man kā radošajai direktorei šo pārmaiņu īstenošanā. Tāpēc sevišķi žēl, ka NEPLP neizvērtēja kanāla perspektīvu un potenciālo pienesumu, stiprinot informatīvo telpu latviešu valodā. NEPLP pilnībā ignorēja PBK jaunās komandas argumentus, mūsu pēdējo mēnešu nozīmīgās kanāla pārmaiņas, jau paveiktos darbus, kā arī kanāla jauno ideju kā tādu.
Lai arī pati TV programma PBK Latvija pašreiz ir apturēta, tomēr nekas nav apstājies. Laikmets ar savām tehnoloģijām nebeidz attīstīties, piedāvājot arvien jaunas un jaunas iespējas. Un galu galā katrs sarežģījums ir maskējusies jauna iespēja. Un iespējas ir vienmēr! Bet pagaidām tiekamies solītajā veselības raidījumu ciklā, no kuru veidošanas neesam atteikušies. To varēs redzēt jau novembra sākumā – krievu valodā programmā PBK Igaunija, bet latviešu valodā manā iTV kanālā!
* PBK radošā direktore
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
