Jūtam domes vadības liekulību un viltību: SIA „Rīgas Meži” darbinieku atklātā vēstule

Uzskatām, ka 18. martā Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas, Rīgas izpilddirektora pienākumu izpildītājas pieņemtais lēmums par SIA “Rīgas Meži” valdes priekšsēdētāja A. Tauriņa un valdes locekļa J. Buškevica atbrīvošanu no darba,  balstoties uz trauksmes cēlāja ziņojumu, ir nepamatota, jo nav ievēroti labas pārvaldības principi. Zibenīgi tika pieņemts lēmums, nepārbaudot faktus. 19. martā sasauktajā preses konferencē tika izteikti pieņēmumi, nevis fakti.

Medijos tika sacelta vētra,  bet uzņēmums neaizstāvējās, darbiniekiem tas tika aizliegts ar īpaši izdotu rīkojumu. Nesen bez konkursa darbā pieņemtā valdes locekle Anita Skudra (kura pašvaldību vēlēšanās kandidē no “Vienotības” saraksta), neanalizējot situāciju, pieņēma Rīgas domes pozīciju.

Tas nozīmē, ka pati uzņēmuma vadība palīdzēja sagraut uzņēmuma tēlu un reputāciju. Kādēļ? Tas izskatās pēc slēptas kampaņas ar mums neizprotamiem mērķiem un dziļākiem nodomiem, jo meži vienmēr ir bijuši iekārojama vērtība.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra 26. martā uzrunāja “Rīgas Meži” darbiniekus, jo juta augošo neapmierinātību kolektīvā, vairākkārt runāja par caurspīdīgumu, iespēju diskutēt, bet rīcība ir pilnīgi pretēja – tika izdots rīkojums, ar kuru darbiniekiem tiek aizliegts sociālajos tīklos, masu medijos un informatīvajā telpā paust savu viedokli un sniegt jebkādu skaidrojumu. Šobrīd uzņēmumu kontrolējošie auditori var pārliecināties par šāda dokumenta esamību un cenzūras ieviešanu.

Mums ir radušās aizdomas par Domes rīcību, tik strauji atlaižot līdzšinējo valdi, pat necenšoties pārliecinoties par trauksmes cēlāja ziņojuma patiesumu, ko paredz likums, un nesagaidot audita rezultātus. Preses konferencē, kurā izteicās pilsētas mērs M. Staķis un Mājokļu un vides komitejas vadītājs E. Cepurītis, dominēja vārdi “var būt”, “iespējams”, “gan jau kaut ko atradīs”.

Viņu teiktais, ka “gadījumā, ja A. Tauriņš un J. Buškevics uz izmeklēšanas laiku tiktu atstādināti, nevis atlaisti, tad viņi ietekmētu darbiniekus”, neiztur kritiku. Nav saprotams, par kādiem jautājumiem mūs būtu jāietekmē, jo neviens no mums neko pretlikumīgu nav darījis un mums nav nekā slēpjama.

Šajā vēstulē apliecinām pretējo – iepriekšējā valde uzklausīja un diskutēja, un nekad neietekmēja un nepārkāpa robežas, aizskarot darbinieku godu un cieņu. Valdes locekļi vienmēr atrada laiku aprunāties ar ikvienu darbinieku, vienmēr uzklausīja ierosinājumus un izvērtēja to ieviešanas nepieciešamību un ekonomisko pamatotību, sniedzot skaidrojumu par savu lēmumu.

Šobrīd uzņēmumā valda spriedze un negatīvisms. Abas valdes locekles pret darbiniekiem izvērš bosingu un mobingu, notiek izrēķināšanās, saņemam draudus par atlaišanu, apvainojumus par nekvalitatīvu darbu un neprofesionālu darba stilu. Ir darbinieki, kurus viņas mēģināja piespiest parakstīt vienošanos par darba algas samazināšanu, ir jau pirmie no darba atlaistie, piespiežot parakstīt vienošanos. Savukārt publiskās uzrunās mēs tiekam slavēti par profesionalitāti un augstiem sasniegumiem darbā. Šāda divkosīga izturēšanās neveicina sadarbību un savstarpēju uzticēšanos. Mums ir radies priekšstats, ka ir sākusies tīrīšana, lai zemākā līmeņa vadošos amatus ieņemtu “savējie”.

Uzskatām, ka šobrīd uzņēmuma valdi veido gadījuma cilvēki, kuriem nav priekšstata, ko nozīmē meža nozare Latvijas un Rīgas ekonomikai, kuri neorientējas nevienā no uzņēmuma darbības jomām.

Uzskatām, ka veids, kādā uzņēmuma valdē viņas tika ieceltas, nebija atklāts un godīgs, un tas neatbilst OECD standartiem, kurus Rīgas domes priekšsēdētājs M. Staķis, stājoties amatā, ir solījis ievērot. Jūtam liekulību, viltību  – mums tiek stāstīts, ka A. Skudra piedalījusies konkursā, taču mūsu kolektīva uzrunas laikā viens otru familiāri uzrunā uz „tu”.

Trauksmes cēlāja L. Stukovenko, kura mums visiem ir zināma, tagad ir iecelta par valdes locekli. Viņa nekad nav slēpusi savu neapmierinātību ar iepriekšējo valdi, jo valde neuzskatīja pamatotas viņas prasības pēc visiem uzņēmumā eksistējušajiem bonusiem. Viņa kolēģu klātbūtnē ir draudējusi A. Tauriņam un J. Buškevicam izrēķināties un atriebties. Šobrīd viņa savus draudus ir izpildījusi, tāpat kā viņa to izdarīja savā iepriekšējā darba vietā AS “WESS Motors”.

L. Stukovenko “Rīgas Mežos” strādā vairāk nekā piecus gadus, bet nav centusies saprast un iedziļināties uzņēmums darba specifikā nevienā no mūsu darbības jomām. Tieši viņas darba kvalitāte vienmēr ir bijusi apšaubāma, par ko viņa bija saņēmusi aizrādījumus. Šajā gadā valde bija uzsākusi viņas darba finanšu auditu, kas šobrīd, ņemot vērā to, ka viņa ir valdes locekle, ir atcelts. Nepiešķirta prēmija par pagājušo gadu un finanšu audita tuvošanās ir iemesli, kas lika viņai rīkoties.

Mēs patiešām neticam, ka atriebības un naida dzīta cilvēka iesniegtie pierādījum varētu būt patiesi. Nav saprotams, kādēļ domes vadība par valdes locekli no “Rīgas Mežu” darbinieku vidus izraudzījās tieši viņu, kad mūsu kolektīvā būtu pietiekami liels daudzums profesionālu, zinošu un pieredzējušu kandidātu.

Jaunajai pagaidu valdei nav izpratnes, nav vīzijas, nav stratēģijas un saprotamu iemeslu dēļ nevar būt. Uzskatām, ka izmaiņas “Rīgas Mežu” vadībā ir vērstas uz to, lai grautu un iznīcinātu uzņēmumu.

Jaunā valde savu darbu ir uzsākusi ar neuzticēšanos, kaut arī, uzrunājot kolektīvu, gan M. Staķis, gan A. Skudra, gan E. Cepurītis mūs cildināja  un sauca par augsta līmeņa profesionāļiem, taču individuālās sarunās dzirdam pretējo.

Pārkāpumi, kuri, iespējams, tiks konstatēti SIA “Rīgas Meži” struktūrvienībā “Zaļā klase”, briežu dārzā un kokzāģētavā “Norupe”, ir nepārliecinoši. Mēs visi esam bijuši liecinieki šo struktūrvienību tapšanai, visiem klātesot, sanāksmēs ir apspriesti to mērķi, uzdevumi un darbība.

Līdz šim viena no būtiskākajām vides izglītības projektam “Zaļā klase” un tās darbiniekiem izvirzītajām prasībām bija reputācija, resp., godprātība, augsta morāle, ētiskums un rīcība. Galu galā projektu un tā darbiniekus vērtē ne tikai uzņēmuma vadība, bet arī skolēni, skolēnu vecāki un pedagogi.

Pēc masu medijos atspoguļotās informācijas par nelikumībām vides izglītības projekta “Zaļā klase” Faunas mājā, proti, pēc ļoti vienpusējiem sižetiem, kas atspoguļo tikai projektam piešķirto mītnes vietu, ir sagrauta projekta un tajā iesaistīto darbinieku reputācija, un “Zaļajai klasei” ir iededzināta “kauna zīme” bez īpaša izvērtējuma, kas ir pamats dažādām replikām un apsmaidīšanai  no sabiedrības nākotnē.

Attiecīgi šobrīd ir grūti iedomāties, kā uzņēmums varētu aicināt skolēnus piedalīties mācību ekskursijās, ja skolēnu vecākiem ir iepotēta pārliecība, ka vienā no mācību ekskursiju pieturvietām – Faunas mājā – notiek nelikumības.

Šīs bažas jo vairāk apstiprina tas, ka teju visos medijos ir piesaukts “Zaļās klases” vārds, bet nav nodalīts vides izglītības projekta saturs un līdzšinējais devums sabiedrībai no politiskas izrēķināšanās. Raksturojot situāciju, vides izglītības projekts “Zaļā klase” tiek minēts kā “aizsegs lietām, kas nav savienojams ar izglītību”, kādas šeit nekad nav notikušas, un tas ir būtisks aizskārums.

Jaunā valde izsaka pārmetumus, ka ieguldītās investīcijas nav atpelnītas, bet Vides izglītības projektam “Zaļā klase” jaunas mācību telpas tika piešķirtas 2020. gada janvārī. 2020. gada 13. martā valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas būtiski ietekmēja izglītošanas darbu ne tikai “Zaļajā klasē”, bet visās Latvijas un pat pasaules izglītības iestādēs.

Ņemot vērā korekcijas, ko ieviesa Covid-19 vīruss, un to, ka “Zaļās klases infrastruktūras veidošana ir apturēta pusceļā un tā nav pabeigta, kā tika iecerēts (lai uzņemtu vēl vairāk skolu jaunatnes un ģimenes ar bērniem), ir netaisni gaidīt augstus rezultatīvos rādītājus. Nav iespējams atpelnīt investīcijas, pirms projekts vispār ir pabeigts un iedzīvināts, kur nu vēl pandēmijas laikā.

Līdz šim par vides izglītības projektu “Zaļā klase” un tās darbiniekiem nav bijušas sūdzības vai pretenzijas. Taisni otrādi – saņemtas atzinīgas atsauksmes no pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem. Taču tas varas gaiteņos un masu medijos diemžēl ir palicis nepamanīts.

Lielā steigā pēc iepriekšējās valdes atlaišanas 26. martā kokzāģētavā “Norupe” tika veikta inventarizācija, divas dienas pirms tam jaunā valde uz turieni nosūtīja firmu, kas veica apsardzi, izrādot neuzticēšanos saviem darbiniekiem un uzņēmuma apsardzei. Plānotie pārkāpumi netika konstatēti. SIA “Rīgas Meži”, tāpat kā citās kapitālsabiedrībās, katru gadu tiek veikti auditi un dažādas kontroles. Dīvaini, ka līdz šim neviena no tām nebija konstatējusi pārkāpumus, uz kuriem norāda trauksmes cēlāja.

Ļoti viegli ir sagraut mūsu visu un iepriekšējās valdes  darbu, veidojot “Rīgas Mežus” par pelnošu, daudznozaru uzņēmumu, kas katru gadu nodokļos samaksā ap 4 milj eiro, par uzņēmumu, kurš dod darbu vairāk nekā 400 cilvēkiem. Viegli ir sagraut to, kas ir radīts vairāku gadu desmitu laikā;  kokzāģētavu, kura pēc kredītu nomaksas varētu strādāt ar peļņu un līdzekļus ieguldīt pilsētas attīstībā – dārzos un parkos, “Mežaparkā”, aizsargājamās dabas teritorijās, briežu dārzā, kas pirms divdesmit gadiem tika  ierīkots pēc pilsētas mēra rīkojuma, un daudz ko citu.

Deputāts U. Rotbergs intervijā žurnālam “Kas Jauns”  norāda, ka “Rīgas Meži” nemaksāja dividendes. Žēl, ka deputāts nav painteresējies, cik naudas ir ieguldīts, pildot uzdevumus, ko dome uzņēmumam uzlikusi ar trīs apsaimniekošanas līgumiem – uzturot kultūras  un atpūtas parku “Mežaparks”, pilsētas dārzus un parkus, to kopšanai iegādājoties tehniku un uzlabojot darba apstākļus. Ievērojamus līdzekļus prasa arī pilsētai piederošās aizsargājamās dabas teritorijas un dabas liegumi. Tās ir vislielākās dividendes!

Likvidēt kokzāģētavu  – ražotni, kas pārsvarā ražo produkciju eksportam, dod darbavietas, tikai tāpēc, ka tas ir pašvaldības uzņēmums, kuram ar to nav jānodarbojas – tas mums nav pieņemami. Tas liek domāt, ka šeit ir iesaistītas daudz nopietnākas biznesa intereses. Eiropas Savienībā netrūkst piemēru, kad pašvaldības ir iesaistījušās uzņēmējdarbībā. Arī Latvijā to dara simtiem pašvaldību kapitālsabiedrību. Rīgas domes vadībai būtu jāiedziļinās “Rīgas Mežiem” uzticētajās funkcijās un uzdevumos.

Aicinām Rīgas domes deputātus, domes priekšsēdētāju un vicemērus objektīvi un taisnīgi izvērtēt notiekošo. Uzskatām, ka esam pelnījuši tikpat profesionālu valdi, kādi pēc M. Staķa un E. Cepurīša teiktā esam mēs visi, ar zināšanām mežsaimniecībā un pārējās mūsu darbības jomās, ar zināšanām vadībā un prasmi komunicēt ar darbiniekiem. Valdi, kura iedvesmo un uzņēmumu virza uz sasniegumiem.

Lūdzam pārtraukt izvērsto bosingu – darbinieku iebiedēšanu, draudēšanu, diagnožu uzstādīšanu, algu samazināšanu un atlaišanu no darba. Šāda rīcība mums šķiet bezatbildīga, it īpaši šajā Covid-19 vīrusa pandēmijas laikā, kad jau tā daudzi uzņēmumi ir spiesti likvidēties. Lūdzam ļaut uzņēmumam strādāt, ievērojot OECD standartus un vispārzināmus cilvēcības principus.

Lūdzam masu medijus sekot notiekošajam “Rīgas Mežos” – kā tiks izraudzīta uzņēmuma padome un jaunā valde, kas to izvērtēs, pēc kādiem kritērijiem, cik pamatotas ir reorganizācijas, ko veic pagaidu valde. To lūdzam, lai pēc tam gadu desmitus nevajadzētu atcerēties, ka reiz bija pelnošs uzņēmums, kas nodrošināja darba vietas un maksāja nodokļus, kvalitatīvi apsaimniekoja pilsētai piederošos īpašumus.

Novērtē šo rakstu: