Iesaki rakstu: 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Kremļa izplatītās sazvērestības teorijas ir kā moderna pasaka ar skaidri definētiem tēliem. Rietumi, ASV, NATO ir neģēļi ar slēptiem ļauniem nodomiem mūsu reģionā. Krievija savukārt spēlē nevainīga upura vai varonīga patiesības aizstāvja lomu.
Krievijas izplatītās sazvērestība ir daudzveidīgas. Covid-19 patiesībā radīja un izplatīja ASV, un nabaga Krievija no tā smagi cieta. Krievija iebruka Ukrainā un Gruzijā, lai apturētu slepenu ASV bioloģisko laboratoriju darbu. Baltijas valstis nav neatkarīgas, tās slepeni kontrolē ASV. NATO patiesībā nepārtraukti gatavojas iebrukt Krievijā. Šīs un līdzīgas sazvērestības teorijas ir vienkārši, viegli saprotami stāsti, kas vairo bailes un pretnostata labos pret ļaunajiem.
Galvenais sazvērestību izplatīšanas mērķis ir sēt konspiratīvo domāšanu – netici rietumu medijiem un valsts iestādēm. Tie visi melo! Nekas nav tā, kā tas izskatās.
Aiz katra stūra ir slepeni plāni, un pat visvienkāršākie notikumi ir daļa no grandiozas, ļaunas rietumu sazvērestības. Tieši šādu pasaules uztveri cenšas radīt Kremļa propaganda. Apšaubi visu, netici nevienam, izņemot Kremli, kas varonīgi cīnās pret ļaunajiem rietumiem.
Kremlim un citiem muļķību pārdevējiem ir izdevīgi piesaukt pret viņiem it kā vērstas sazvērestības, jo tajās ir iestrādāta imunitāte pret kritiku. Jebkuru kritiķi var diskreditēt, nosaucot to par daļu no sazvērestības. Ja Latvija kritizē Krieviju, skaidrs, kādēļ – tā ir ASV marionete! Pūš amerikāņu stabulē! Tieši tāpat arī visi pārējie kritiķi – mediji, eksperti, citas valstis – ir uzpirkti, daļa no sazvērestības. Tātad kritikā nav vērts pat ieklausīties.
Jebkura sazvērestības piesaukšana ir milzīgs sarkanais karogs, ka ar tevi mēģina manipulēt. Grandioziem apgalvojumiem nepieciešami grandiozi pierādījumi. Sazvērestību izplatītāji tādus nedod – tā vietā tie uzbrūk saviem kritiķiem, attēlojot tos kā daļu no sazvērestības. Tomēr, ja tiešām pastāv kāda sazvērestība – kāds kaut ko noklusē vai blēdās – tad eksperti, pētnieki un žurnālisti par to runās. Nevis sensacionāls, "YouTube" dzīlēs uziets video, kur nu vēl Kremlis, kas ir ieinteresēts vājināt un diskreditēt rietumus.
* Politikas zinātnes doktors un dezinformācijas pētnieks. Šī publikācja portalā Delfi apmaksāta no nodokļu maksātāju līdzekļiem
Seko mums 
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
1796.gadā Eiropas domātāji ar pārsteigumu un satraukumu atklāja, ka pašā kontinenta sirdī eksistē "pelēkā zona" – sabiedrība, kurā cilvēks dzīvo bez tiesiskas aizsardzības un bez reālas iespējas ietekmēt savu likteni. Garlībs Merķelis savā manifestā Latvieši nevis vienkārši aprakstīja tautas "raksturu", bet gan veica nežēlīgi precīzu sistēmas sekciju. Viņš dokumentēja dzimtbūšanas iekārtu – mehānismu, kurā indivīds bija pakļauts absolūtai varai bez jebkādiem drošinātājiem vai līdzsvara.
Latvijas publiskajā telpā netrūkst organizāciju, kas drosmīgi runā “tautas vārdā”. Dažām pat nosaukums to sola jau iepriekš. Piemēram, “Drosme darīt”. Drosme – tas, protams, ir labi. Jautājums tikai – darīt ko tieši un kā interesēs?
Es diezgan kategoriski nepiekrītu tam, kā Alvis Hermanis raksturo Progresīvos. Man viņi nesaistās ar Sibīriju vai totalitāriem režīmiem — tā ir cita laikmeta un citas sistēmas traģēdija. Bet tas nenozīmē, ka man viņu politika ir pieņemama. Tieši pretēji.
