JKP: ja neatkarīgā mediju padome neieceļ mums tīkamu LTV vadību, mēs prasām anulēt šī konkursa rezultātus
PIETIEK28.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā konservatīvā partija ir apliecinājusi savu bezkompromisa gatavību ievērot tiesiskumu un izplatījusi aicinājumu likumdevējam anulēt neatkarīgā mediju uzrauga rīkotā atklātā konkursa uz Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa posteņiem rezultātus. Publicējam šo zīmīgo dokumentu pilnībā, saglabājot arī oriģinālo rakstību:
„Jaunie konservartīvie Saeimas Mediju politikas apakškomisijai prasīs anulēt Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa rezultātus, un aicinās izvērtēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbības likumību, izraugoties LTV valdes locekļus.
Mēs lūgsim Saeimas komisijai izvērtēt NEPLP rīcības tiesiskumu un tās lēmumu Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Eināru Gielu un valdes locekļa amatā Evu Juhņēviču.
Partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns: ”Mēs esam par kvalitatīvu mediju pārvaldību un neatkarīgiem sabiedriskajiem medijiem, kas ir vieni no demokrātijas stūrakmeņiem un Latvijas neatkarības un drošības garantiem. Tas ir drauds demokrātijai un mediju neatkarībai, ja sabiedriskās televīzijas vadībā tiek lobēti cilvēki bez pieredzes mediju darbā un ar aizdomām par politisko aizmuguri.
Mums ir bažas, ka konkurss nav noticis tiesiski un tā organizēšanā ir pieļauti likumdošanas pārkāpumi. Lai arī konkursa nolikums paredz, ka kandidātu iztaujāšana notiek publiskā diskusijā, tas netika pieļauts. Diskusijā piedalīties bija atļauts tikai LTV darbiniekiem.
Ir šaubas, vai rezultātā ir izvēlēti iespējami labākā un neatkarīgākā sabiedrisko mediju vadība. Ja starp pretendentiem nebija piemērotu kandidātu, mūsuprāt, vajadzēja rīkot jaunu konkursu. Tāpēc aicinām Saeimas Mediju politikas apakškomisijā izvērtēt NEPLP darbības atbilstību Latvijas valsts demokrātiskajām un tiesiskajām interesēm.”
NEPLP šodien nolēma LTV valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja “Olainfarm” mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu, savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
