Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās
Jehovas liecinieki01.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas bija viņu ”vizītkarte”, — viņi atkal apmeklēs cilvēkus to dzīvesvietās.
Sākoties pandēmijai, Jehovas liecinieki dalījās savos uzskatos pārsvarā attālināti, piemēram, rakstīdami citiem vēstules vai zvanīdami pa telefonu. Šovasar Jehovas liecinieki atsāka cilvēkus uzrunāt ielās, taču tagad viņi apmeklēs cilvēkus arī personiski un ikvienam interesentam pastāstīs par bezmaksas interaktīvu Bībeles kursu.
Pandēmijas dēļ mēs bijām pārstājuši apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās. Bet tagad mēs mācāmies sadzīvot ar Covid-19 un atgriežamies pie tā darbības veida, kuru pirmajā gadsimtā bija veicis Jēzus un viņa apustuļi. Turklāt daudzus aizvien vairāk satrauc neziņa par nākotni. Cilvēku domas nodarbina nestabilā ekonomiskā situācija, karš un pandēmija. Taču Bībeles praktiskie padomi, kā arī tajā lasāmā vēsts par pozitīvajām pārmaiņām daudziem sniegs mierinājumu un palīdzēs gūt iekšējus spēkus.
Pagājušajā gadā Jehovas liecinieki katru mēnesi vadīja Bībeles nodarbības vairāk nekā 5 miljoniem cilvēku. Interaktīvajā Bībeles kursā, ko piedāvās Jehovas liecinieki, varēs uzzināt, kas Bībelē ir teikts par laimi, dzīves jēgu, ļaunuma un ciešanu cēloņiem, kā arī par brīnišķīgo cerību, kāda ir zemes iedzīvotājiem. Galvenais mācību līdzeklis, protams, ir Bībele. Vairāk informācijas par interaktīvo Bībeles kursu, kā arī par Jehovas liecinieku darbību un uzskatiem var atrast interneta vietnē jw.org, kas pieejama 1066 valodās.
Vairāk nekā 8,6 miljoni Jehovas liecinieku savu kristīgo darbību veic faktiski visās pasaules valstīs. Latvijā Jehovas liecinieki oficiāli tika reģistrēti jau 1933. gadā (tajā laikā viņu juridiskais nosaukums bija ”Internacionālie Bībeles pētnieki”). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pirmās Jehovas liecinieku draudzes tika juridiski reģistrētas 1998. gadā. Pašreiz Latvijā ir ap 2200 Jehovas liecinieku, un viņu sapulču nami jeb valstības zāles ir uzbūvētas visās lielākajās Latvijas pilsētās.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
