Jebkurš risinājums būs sāpīgs, jo kamalbaidenisti noveduši pasauli pie katastrofas sliekšņa un ritenis jau ripo pāri klints malai
Guntars Vītols21.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pievienotais Hermaņa tvīts (skat. raksta beigās) man lika aizdomāties. Aicinu arī Jūs katru izspēlēt scenārijus savā galvā. Iesākumam noliekam sevi ASV prezidenta vietā un padomājam, kādi viņam ir varianti. Ko viņš varētu darīt, ko darītu Tu?
Pirmā pašsaprotamā lieta - America first. Tā nav Latvija, kuras koalīķijai ir Latvija last.
Otrā lieta ir tā, ka tur neviens (pat kamalisti) nav galīgi dumji, jo ASV ir spēcīgi dienesti, kas spējīgi reālistiski novērtēt situāciju un aiznest to pat līdz ņirdzošajai Kamalai (pieņemsim, ka prezidente ir ņirdzošā Kamala, ja reiz Tramps tā nepatīk). Nesapratīs viņa pati, sapratīs komanda.
Ko viņi redz? Pirmkārt, konteksts. Tas, ka ASV jau no WW2 laikiem iestājas par mieru. No turienes radās pasaules policista loma. Pat tad, ja no tā gribētu atteikties, viņi saprot, ka karot nebūtu prātīgi. Afganistānas un citas ieceres nu tā sāpīgi izgāzās. Pat ar punduri Ziemeļkorejā nekāda risinājuma taču nav. Es nedomāju, ka viņi jebkad izskatījuši iespēju iesaistīties karā ar visu savu varēšanu. Tādu iespēju viņi neizskatīja arī Baidena laikā, 100% neizskata arī tagad.
Ja neko nedarīs, tad iestājas Fausts. Tas arī neder.
Vai grib karot citi? Ņemam binokli un raugāmies pāri okeānam. Eiropa? Siliņai mangāna rūda, Vācija bez krievu gāzes nejūtas labi, Eiropa kopumā pat nav gatava tērēt daudz, saka - nav naudas, un, galvenais, nav vēlmes, arī tehnisku iespēju ražot ieročus un sūtīt tos uz Ukrainu nav. Trīs gadu pieredze ir fakts un liecība par neapstrīdami skaidru nostāju. Man kā ASV prezidentam tik daudz skaidrs - šitie nav arāji. Un tad vēl tā ES politiķu d...šana, tie koli un kalnietes, ka nu mēs, nu tagad mēs, mēs tagad - ar tādiem sarunas nav jēgas turpināt. Tā es padomātu (jebkāda) ASV prezidenta vietā.
Nu tad ko? Nu tad jābrauc un jāvienojas. Jā, ar monstru. Bet pasaule jau nav ideāla un nav taisnīga. Ar kādiem tik mūdžiem viņiem nav nācies runāt un vienoties neskaitāmas reizes, ne tuvu ne tikai šī kara laikā. Talibi, hamasi un kas tik ne.
Un? Un jebkurš risinājums būs sāpīgs, jo kamalbaidenisti noveduši pasauli pie katastrofas sliekšņa un ritenis jau ripo pāri klints malai. Kaut kas ir jādara, Tramps nav komatozais Baidens, nu tad rīkojas.
Latvijai var tikai paveikties. Mangāna Siliņa neko labu nav pelnījusi, un nav arī, ko piedāvāt, izņemot nožēlojamu mļamļāšanu.
Nu tā kaut kā. Sēžam un gaidām rēķinu par mļamļāšanu. Varbūt aizpūtīs garām.
Alvis Hermanis: „Man jau arī gribētos, lai Trampam būt vairāk empātijas pret austrumeiropiešu problēmām (tomēr abas pēdējās sievas no šejienes kā nekā). Taču jāsamierinās, ka viņš ir prezidents amerikāņiem. Un nevis mums. Un Ukrainas gadījumā rīkojas, pirmkārt, savas tautas interesēs. Esmu pārliecināts, ka latvieši ļoti sāktu dusmoties, ja viņiem trīs gadus vajadzētu finansēt karu kaut kur okeāna otrā pusē, karu, kurš nekad nebeigsies pats no sevis. Sarunu beigās, esmu pārliecināts, būs kompromisi no visām pusēm. Tas nozīmē, ka visi būs neapmierināti. Savādāk nemēdz būt.”
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
