Jautrīte Briede grasās pamest Latvijas Universitāti, jo „esot nogurusi” un „jādod vieta jaunajiem”
PIETIEK10.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūnijā ievēlētā Satversmes tiesas tiesnese Jautrīte Briede paziņojusi, ka pametīs Latvijas Universitāti neatkarīgi no tā, vai būs Satversmes tiesas tiesnese vai turpinās strādāt Augstākajā tiesā. Viņa jau esot sākusi sarunas par to, ka grasās aiziet no universitātes un dot vietu jaunajiem kolēģiem.
“Es arī redzu viņus. Jaunie kolēģi ir izauguši. Un es arī zinu, ka studentiem patīk vairāk jauni pasniedzēji,” – tā J. Briede nesen pavēstīja Latvijas Universitātes juridiskās komisijas sēdē, piebilstot, ka tas ir vairāk tāpēc, ka viņa sākot nogurt no abiem darbiem. To, ka viņa jau esot sākusi sarunas, varot apliecināt kolēģi, līdz ar to Saeimas deputātu lēmums to nekādā veidā neietekmēšot.
Saeima J. Briedi Satversmes tiesas tiesneses amatā ievēlēja 16.jūnijā. Par piemērotu Satversmes tiesas tiesneša amatam viņu atzina gan Saeimas Juridiskā komisija, gan Tieslietu padome. Iztaujāšanā Tieslietu padomē viņa ir izteikusies, ka likumdevējam dažādu iemeslu dēļ ir gadījies pārkāpt “sarkanās līnijas” un pieņemt tādas normas, kuras neatbilst Satversmei. Kā pēdējo lielāko šādu “sarkano līniju” pārkāpumu J. Briede nosauca bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas neievēlēšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.
J. Briede ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, viņa bija Augstākās tiesas jeb Senāta administratīvo lietu departamenta senatore jeb tiesnese. J. Briede ir arī Satversmes komentāru un Administratīvā procesa likuma komentāru autore.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.