Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi
Ivars Zariņš u.c. opozīcijas deputāti02.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā, un ne tikai, kuri būtiski ietekmē energoresursu cenas pasaulē un to pieejamību, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgu šo globālo izaicinājumu ietekmes mazināšanu uz Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību.
Diemžēl no publiski pieejamās informācijas, kas kļuva zināma saistībā ar Jūsu pieprasīto ekonomikas ministra demisiju, izriet, ka Ekonomikas ministrija nemaz vēl nav sagatavojusi un valdībai nemaz nav “enerģētiskās drošības plāna”, tātad, kas būtu veicams, lai Latvija varētu sekmīgi pārvarēt sagaidāmo enerģētisko krīzi.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai tiešām Latvijas valdībai joprojām nav rīcības plāna, kā rīkoties, lai mazinātu sagaidāmās enerģētiskās krīzes ietekmi uz Latvijas sabiedrību un spētu to sekmīgi pārvarēt? Ja tāds plāns ir - lūdzam to iesniegt. Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav un kādā veidā Latvijas valdība ir iecerējusi (ja ir iecerējusi) pārvarēt šo sagaidāmo izaicinājumu?
2. Jūsuprāt, kad būtu jābūt gatavam šim “enerģētiskās drošības plānam”, lai to varētu sekmīgi un savlaicīgi īstenot?
3. Vai Jums ir jelkāda nojausma par sagaidāmo cenu pieaugumu energoresursiem? Ja ir, lūdzam sniegt prognozes par sagaidāmo sadārdzinājumu un cenām dabasgāzei, elektrībai un siltumam? Kāda, Jūsuprāt, ir sagaidāmā cenu dinamika vismaz līdz šī gada beigām, ar kādu būtu jārēķinās Latvijas sabiedrībai?
4. Cik liela daļa no mājsaimniecības ienākumiem tiek tērēti izdevumiem nepieciešamās enerģijas (siltums, elektrība, degviela) iegādei - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām?
5. Jūsuprāt, cik lielas ir sagaidāmās mājsaimniecībām nepieciešamās enerģijas izdevumu īpatsvara izmaiņas - sadalījumā pa mājsaimniecību ienākuma kvinteļu grupām, ar kurām ir jārēķinās mājsaimniecībām, saistībā ar sagaidāmo cenu pieaugumu? Lūdzam pamatot savu atbildi!
6. Cik lielai daļai Latvijas sabiedrības var rasties risks nokļūt energonabadzībā augstākminēto sagaidāmo apstākļu rezultātā? Lūdzam ar aprēķiniem pamatot savu atbildi.
7. Vai, Jūsuprāt, valstij būtu nepieciešams veidot mehānismus, kas mazina augstākminētos sagaidāmos riskus? Ja ir nepieciešams - lūdzam paskaidrot, kādus mehānismus, kā tie tiks īstenoti, finansēti, ar kādām izmaksām ir jārēķinās? Ja nav - lūdzam paskaidrot, kāpēc nav nepieciešams?
8. Kādus īstermiņa pasākumus ir paredzējusi veikt valdība, lai palīdzētu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt augstākminēto sagaidāmo energoresursu cenu pieaugumu? Lūdzam konkrēti tos uzskaitīt, norādot katram no tiem paredzēto finansējuma apjomu, realizācijas terminus un finansējuma avotus.
9. Kādus vidēja termiņa pasākumus ir paredzējusi veikt valdība, lai palīdzētu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt augstākminēto sagaidāmo energoresursu cenu pieaugumu? Lūdzam konkrēti tos uzskaitīt, norādot katram no tiem paredzēto finansējuma apjomu, realizācijas termiņus un finansējuma avotus.
Saskaņā ar lemto Latvija ir paredzējusi atteikties no Krievijas dabasgāzes importa.
10. Cik lieli dabasgāzes uzkrājumi un cik ilgā laikā ir jāizveido, lai Latvija varētu sekmīgi nodrošināt Latvijas dabasgāzes patērētājus un augstāk lemtā sekmīgu izpildi?
11. Vai Jums ir jelkāda sajēga - kādā veidā konkrēti ir paredzēts to nodrošināt? Ja ir, lūdzam konkrēti paskaidrot - no kādiem dabasgāzes avotiem, izmantojot kādus piegādes ceļus, kādos apjomos un termiņos ir paredzēts to īstenot? Vai tam ir rezervētas nepieciešamās transportēšanas jaudas - konkrēti kādas, kādam laika periodam?
12. Cik lielas dabasgāzes rezerves ir nepieciešamas Latvijai, lai spētu nodrošināt tās enerģētisko drošību, ņemot vērā esošos ģeopolitiskos izaicinājumus, kā arī iespējamo BRELL sistēmas sagraušanu, kuras ietvaros tiek nodrošināta Latvijas elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitāte? Kādas ir kopējās nepieciešamās drošības rezerves, cik daudz no tā ir paredzēts tieši elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitātes nodrošināšanai augstākminētā riska dēļ? Lūdzam pamatot šos apjomus.
13. Kādā veidā un termiņos ir paredzēts nodrošināt minētās rezerves, kādā veidā ir paredzēts apmaksāt to iepirkumu un uzturēšanu? Vai tam ir sagatavota nepieciešamā normatīvā bāze - balstoties uz kādām konkrēti tiesību normām, tas tiks īstenots?
14. Kādā veidā ir paredzēts nodrošināt Latvijas patēriņam nepieciešamos dabasgāzes apjomus pēc augstākminētā aizlieguma iepirkt Krievijas dabasgāzi? Lūdzam norādīt paredzētos dabasgāzes iegādes avotus, kā arī konkrētus loģistikas risinājumus un to, kā Latvijai tiks nodrošināta to pieejamība?
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
