Jaunzemes pavēle: no 11. oktobra VID darbavietās ielaidīs tikai vakcinētos un viņiem pielīdzinātos
Valsts ieņēmumu dienests09.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā pašreizējo situāciju ar straujo Covid-19 infekcijas izplatību un to, ka š.g. 11.oktobrī stājas spēkā 2021.gada 28.septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi), informējam par būtiskākajām izmaiņām.
Šobrīd Personālvadības pārvalde sadarbībā ar visām VID struktūrvienībām izstrādā VID amatu sarakstu, kuru amata pienākumu izpildei ar 2021.gada 15.novembri ir nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts (turpmāk - sadarbspjējīgs sertifikāts). Minētais rīkojums tiks izdots tuvākajās dienās, bet ne vēlāk kā līdz 8.oktobrim un par to informācija būs vēlāk;
- no š.g. 11.oktobra amata pienākumu izpildi klātienē veic nodarbinātie tikai ar derīgu sadarbspējīgu sertifikātu vai uzrādot testēšanas sertifikātu (t.sk. nodarbinātie, kuru amatiem ar rīkojumu tiks noteikta obligāta prasība par vakcināciju). Tātad visi nodarbinātie, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts par vakcināciju pret Covid-19 infekciju uz darbu klātienē dodas tikai ar testēšanas rezultātiem.
- lai pienākumus veiktu klātienē, nodarbinātajam tiešajam vadītājam ir jāuzrāda testēšanas sertifikāts (var nosūtīt elektroniski), par pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 24 stundu laikā veiktu antigēna testu (ja šī testa rezultāts ir negatīvs) un testēšana jāveic par saviem līdzekļiem) vai derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
- visi nodarbinātie, kam amata pienākumu izpilde to pieļauj savus amata pienākumus pilda attālināti.
Ja minētie nodarbinātie nevarēs uzrādīt derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, vai testēšanas pārskatu netiks pielaisti pie amata pienākumu izpildes un nodarbinātajiem noteikta dīkstāve, bez darba samaksas saglabāšanas. Šobrīd tiek izskatīta iespēja pārejas posmā līdz 2021.gada 15.novembrim kompensēt testēšanas izdevumus tiem nodarbinātajiem, kas darba specifikas dēļ pienākumu izpildi nevar veikt attālināti un nav iespējams atlikt pienākumu uz vēlāku laiku. Informācija par to tiks sniegta atsevišķi.
Aicinām nodarbinātos, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai un pastāvošo risku mazināšanai izskatīt iespēju vakcinēties.
Vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un kopīgiem spēkiem mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību. Ņemot vērā daudzpusīgo informāciju, kura ir publicēta par vakcināciju, aicinām tos nodarbinātos, kuri nevarēja piedalīties paneļdiskusijā “Vakcinācija – mīti un patiesības, jautājumi un atbildes!”, noskatīties video ierakstu šeit.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.