Iesaki rakstu: 
Kopš portālā Pietiek tika publicēta informācija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ievas Jaunzemes lēmumu Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amatā bez konkursa ielikt VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku, I.Jaunzeme turpina arvien vairāk sapīties melos.
Pretēji I.Jaunzemes apgalvotajam, ka tāda lēmuma nav bijis, VID lietvedībā ir saglabājušās pēdas šādai rīcībai. Arī Finanšu ministrijā ir pierādījumi, ka I.Jaunzeme bija ieradusies vizītē pie finanšu ministra Arvila Ašeradena (Jaunā vienotība), informējot viņu par plāniem attiecībā uz A.Prusaku.
Par I.Jaunzemes meliem droši vien varētu pastāstīt arī pats A.Prusaks, kurš bija sagatavojies pildīt jaunā amata pienākumus no 13.februāra, bet kuram ar lielā(ka)s naudas pelnīšanu nu būs jāgaida līdz maijam.
Kāpēc līdz maijam? Tāpēc, ka tad tiks pieņemts lēmums par A.Prusaka atzīšanu par labāko kandidātu uz NMPP vadītāja vietu.
Kāpēc tāda pārliecība? Tāpēc, ka šodien I.Jaunzeme bija sasaukusi NMPP vadības sapulci, kuras laikā informēja VID policijas pārstāvjus par plānoto konkursu uz NMPP direktora vietu. Vienlaikus I.Jaunzeme nespēja noturēties un izpļāpājās, ka viņa pati kā konkursa uzvarētāju redz A.Prusaku.
Tā kā šādas sapulces nenotiek faktiski nekad, NMPP pārstāvji I.Jaunzemes uzstāšanos uztvēra kā spiedienu nesarežģīt viņai dzīvi un ļaut A.Prusakam ar savu komandu pārņemt ietekmīgo amatu.
Meli un aizkulisēs pieņemti lēmumi par personālijām ir I.Jaunzemei raksturīgs darba stils. Atcerēsimies kaut vai I.Jaunzemes plānus par rotāciju VID vadībā, kad 20 vadošiem VID darbiniekiem tika izsūtītas vēstules par plāniem viņus rotēt. Ar vairākiem no tiem I.Jaunzeme pat veica pārrunas un daži pat piekrita plānotajām izmaiņām.
Tomēr pēc informācijas noplūšanas medijos I.Jaunzeme paziņoja, ka nekas tāds nav bijis. Tas, ka viņa pati savas neprasmes dēļ bija izsūtījusi rotējamo darbinieku sarakstu visiem VID darbiniekiem, ir viens. Otrs - VID darbinieki, kuriem bija saruna ar I.Jaunzemi par šo tēmu, joprojām brīnās, kas tad tās bija par vēstulēm un ar ko tik līdzīgu I.Jaunzemei viņi runāja par tām.
Savukārt par A.Prusaka saistību ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu un kopīgi izmantotajām metodēm jumta likšanas biznesā ir stāstīts jau vairākkārt. Tādēļ izbrīnu rada I.Jaunzemes ārkārtīgi lielās pūles ielikt šajā amatā tieši šādu - ar neviennozīmīgu reputāciju apvītu personāžu. Vai tiešām A.Prusaka rīcībā ir tik kompromitējoša informācija par pašu I.Jaunzemi, viņas māti Vizmu Vilumsoni vai sakariem ar kādu vēlēšanās zaudējušas partijas pārstāvjiem?
Savukārt jautājums "konkursa" komisijas pārstāvjiem - Valsts drošības dienesta vadītājam Normundam Mežvietam, Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam, ģenerālprokuroram Jurim Stukānam un Valsts robežsardzes priekšnieksam Guntim Pujātam - kā jūs vērtējat VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes rīcību, vēl pirms oficiāla konkursa uz VID NMPP direktora amatu izsludināšanas paziņojot viņai vēlamo uzvarētāju?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
