Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, izbijusies par reakciju uz TV3 noplūdināto informāciju par viņas plāniem aizrotēt no amatiem vairākus vadošus VID darbiniekus, ir atcēlusi jau ieplānotās rotācijas pārrunas ar Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieku Kasparu Podiņu un savu vietnieci Daci Pelēko.

„VILTUS ZIŅA!!! TV3 raidījumā Nekā personīga žurnālista Andreja Vaska apgalvojumi, ka Valsts ieņēmumu dienestā plānots rotēt augsta ranga amatpersonas Daci Pelēko, Kasparu Podiņu, Ingu Brutāni un Santu Garanču, neatbilst patiesībai! Jau pirmdien, 17.01.2022 raidījums saņems VID prasību atsaukt nepatiesos apgalvojumus,” – ar šādu paziņojumu I. Jaunzeme nāca klajā svētdienas vakarā savā Facebook profilā.

Taču realitāte nedaudz atšķiras no skaļā paziņojuma, - bez kādas plašākas publicitātes I. Jaunzeme jau ir atcēlusi rotācijas pārrunas gan ar K. Podiņu, gan ar D. Pelēko, lai gan līdz tam viņas plānos patiešām bija abus aizrotēt uz citiem amatiem un pēc tam nostādīt savu „draugu” – finanšu ministru Jāni Reiru notikuša fakta priekšā.

Lai gan I. Jaunzeme ir nobijusies gan no reakcijas, kādu izraisījušas ziņas par iecerēto apjomīgo rotāciju, gan no J. Reira draudīgajiem izteikumiem intervijā pirmdienas laikrakstā Diena, un „ieslēgusi atpakaļgaitu”, viņai var neizdoties izlikties, ka noticis vienkārši pārpratums.

Cita starpā visi 18 augstākie VID vadības pārstāvji ir saņēmuši I. Jaunzemes vēstules, kuras nav iespējams izprast citādi kā skaidras norādes uz iespējamām rotācijām, turklāt tās saņēmušas arī amatpersonas, kuras savā amatā nav pavadījušas piecus gadus, kas tiek minēti kā neformāls aizrotēšanas iemesls. Šīs vēstules jebkurā brīdī var tikt uzrādītas sabiedrībai, un I. Jaunzeme to labi apzinās.

Pilns vēstuļu saņēmēju saraksts ir šāds:

Ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā

Finanšu pārvaldes direktora vietniece, daļas vadītāja Ināra Solosteja

Informātikas pārvaldes direktora vietniece, daļas vadītāja Nataļja Prjažeņņikova

Slepenības un drošības režīma nodrošināšanas daļas vadītāja vietnieks Uldis Mugarevičs

Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne

Pārvaldes direktora vietniece Ināra Šmite

Pārvaldes direktora vietniece Iveta Buškevica

Nodok|u nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča

Pārvaldes direktora vietniece Ina Reinšmite

Pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane

Muitas pārvaldes direktora vietniece Ingrīda Gulbe-Otaņķe

Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance

Pārvaldes direktora vietniece Ilze Jankova

Pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe

Nodrošinājuma pārvaldes direktore Antra Gremzde

Pārvaldes direktora vietniece Maija Brigmane

Pārvaldes direktora vietnieks Aivars Ribickis

Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš

Nav gan izslēgts, ka no lampas izlaisto džinu tajā tomēr nebūs iespējams iedabūt atpakaļ un I. Jaunzemes neizdevušies rotācijas plāni vieniem grupējumiem radīs triumfa sajūtu par savu neaizskaramību, savukārt citiem – nepārvaramu vēlmi tomēr mēģināt panākt savu. Rezultāts var būt vēl neredzēts „mentu karš” VID vadībā un ap to.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...