Iesaki rakstu: 
Plaši zināmā kooperatīva "Astoņkājis" dalībnieki 2018.gadā domāja, ka no laukiem nākušā Kaspara Podiņa iecelšana par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas (NMPP) priekšnieku nodrošinās turpmāku netraucētu kooperatīva darbību. Tomēr izrādījās, ka kļūšana par lielu priekšnieku maina cilvēku. K.Podiņš sāka lēnām atbrīvoties no kooperatīva darbiniekiem.
2019.gada sākumā K.Podiņš atbrīvoja no amata savu vietnieku izmeklēšanas jomā Mārtiņu Kalniņu, savu vietnieku operatīvās darbības jomā Jāni Boroviku un izmeklētāju Karīnu Plaudi. Visi trīs izgaismojās kādā lietā, kurā tie centās nopelnīt lielu, bet ne pārāk likumīgu naudiņu.
Tā kā šī trijotne bija, iespējams, noziedznieku piesedzēja Jura Juraša cilvēki VID, K.Podiņš uzreiz ieguva veselu grupu ienaidnieku. Tika kalti dažādi atriebības plāni, bet prastā mentu domāšana neļāva izdomāt ko vairāk par K. Plaudes sūdzībām un J. Juraša staigāšanu pie dažādiem cilvēkiem. Viens no šiem cilvēkiem bija no politiķu labvēlības atkarīgā VID priekšniece Ieva Jaunzeme.
Sazobē ar I.Jaunzemi radās plāns ielikt amatos tādus cilvēkus, kuri izprastu ne tikai A/Par un JV, bet arī JKP (šobrīd Konservatīvie) vēlmi nopelnīt. Ja muitā viss bija sakārtots - ielikts paklausīgs pseidopriekšnieks Raimonds Zukuls, kurš saprata, ka nedrīkst traucēt savai vietniecei Sandrai Kārkliņai-Ādminei, NMPP K.Podiņa dēļ lietas bija sarežģītākas.
Vispār plāns nebija atbrīvoties tikai no K.Podiņa. Vēl gribējās atbrīvoties arī no citiem VID darbiniekiem, kuri traucē pelnīt. Te nu atkal jāpiemin prastā mentu domāšana, jo neko vairāk par agrākās finanšu ministres-šahistes un viņas sponsora-kvadrāta plānu par rotācijām viņi nevarēja izdomāt. Labāku plānu nevarēja izdomāt arī ar gudrību neaplipinātā I.Jaunzeme.
Kamēr I.Jaunzeme bija aizņemta ar savu politisko sponsoru plāniem par rotācijām VID vadībā, 2020.gadā K.Podiņš pieļāva kļūdu. Novērtējot kāda VID NMPP izmeklētāja darbu kādā no lietām, K.Podiņš parakstīja lēmumu par prēmijas piešķiršanu šim izmeklētājam aptuveni 10 tūkstošu eiro apmērā.
Arī I.Jaunzeme atbalstīja šādas prēmijas piešķiršanu, bet pēc dažiem mēnešiem kādam pielēca, ka tik lielas prēmijas piešķiršana varētu pārkāpt Ministru kabineta noteikumus. I.Jaunzeme kā parasti mainīja savas domas un uzsāka disciplinārlietu pret K.Podiņu, kuras rezultātā nu ir sagatavots lēmums, ar kuru K.Podiņš tiks pazemināts amatā un viņam tiks samazināta alga par 20%.
Faktu, ka K.Podiņa liktenis ir praktiski izlemts, apliecina nesenie notikumi, kad I.Jaunzeme, kura sākumā pinās melos, kāpēc rotācijas ir ļoti vajadzīgas, pirms nedēļas paziņoja, ka rotācijas VID tomēr netiks veiktas. Viņa gan nepalaida garām iespēju nodemonstrēt kārtējo glupības un cinisma devu, rotāciju atcelšanu pamatojot ar karu Ukrainā, bet fakts paliek fakts - kam tagad domāt par rotāciju, ja galvenais sponsoru traucēklis tiks noņemts par prēmijas piešķiršanu godīgam izmeklētājam.
Jebkurā gadījumā I.Jaunzemei un viņas sponsoriem tagad ir iespēja Nodokļu un muitas policijas priekšnieka amatā ielikt savu cilvēku. Par to, kurš tas būs, oficiāli lems I.Jaunzeme. Atliek tikai cerēt, ka padomus viņai nesniedz J. Jurašs ar savu palīgu Jāni Bordānu.
Starp citu, šeit ir vietā atcerēties, kā I.Jaunzeme savas darbības sākumā pusgadu centās, lai VID tiktu likvidēta Iekšējās drošības pārvalde (IDP). Šī un tagadējā rīcība liek aizdomāties, kā interesēs patiesībā darbojas I.Jaunzeme.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
