Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar „pasūtījuma lietu” organizēšanu minētā skandalozā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ir vērsusies tiesā, uzskatot, ka savus pienākumus ir pildījusi tik labi, ka viņai papildus 3500 eiro mēnešalgai noteikti pienāktos arī 39 000 eiro kompensācija – piemaksa par labu darbu, ko viņas darbošanos kritiski vērtējušais iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs viņai „noskaudis”.

Kā liecina Pietiek.com rīcībā esošā informācija, spriedums šajā lietā gaidāms 7. jūnijā. Pašreizējā VID ģenerāldirektore savā amatā 2021. gadā ir saņēmusi kopumā 42 318 eiro, bet 2022. gadā – 42 010 eiro. Kā izriet no I. Jaunzemes pieteikuma tiesai, viņa uzskatot, ka esot strādājusi tik izcili, ka viņai noteikti papildus noteiktajai mēnešalgai pienākoties arī piemaksas gandrīz vai otras algas apjomā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.494 valsts tiešās pārvaldes nodarbinātajiem ir veicama regulāra darba novērtēšana. Ierēdņu vērtēšanu veic reizi gadā, savukārt iestāžu vadītāju vērtēšanu veic reizi divos gados komisija, kuru izveido attiecīgās iestādes darbu pārraugošais ministrs.

2020. gadā finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) izveidoja komisiju, kurai bija jāizvērtē VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes darbs. Komisija toreiz novērtēja viņas darbu ar atzīmēm "jāpilnveido" un "neapmierinoši".

Šādos gadījumos iestādes vadītājiem tiek doti 3-6 mēneši, pēc kuriem tiek veikta atkārtota novērtēšana. Gadījumā, ja arī atkārtotās novērtēšanas rezultāti ir tikpat nesekmīgi, iestādes vadītājam ir jāatstāj amats.

I.Jaunzeme toreiz izmantoja ierēdnes gados iegūto pieredzi, kā arī viņas palikšanai amatā ieinteresēto cilvēku padomus un ilgstoši atteicās parakstīt sev nelabvēlīgo komisijas lēmumu.

Kaut arī I.Jaunzeme centās izmantot visas juridiskās iespējas novilcināt sev nelabvēlīgā lēmuma stāšanos spēkā, saskaņā ar likumu agri vai vēlu bija jāveic atkārtota viņas darba novērtēšana.

Kamēr daudziem 2020. gadā sākusies pandēmija apgrieza dzīvi ar kājām gaisā, I.Jaunzemei tā izrādījās glābšanas riņķis. Ņemot vērā valstī ieviesto ārkārtas stāvokli, komisija ilgu laiku nevarēja atkārtoti vērtēt I.Jaunzemes darbu.

Tomēr arī pēc ārkārtas situācijas beigām I.Jaunzeme turpināja izmantot pandēmiju (un visus citus iemeslus), lai novilcinātu novērtēšanas komisijas darbu. Tika izmantota gan slimošana, gan oficiāli lūgumi par novērtēšanas pārcelšanu, gan vienkārša atteikšanās ierasties uz klātienes intervijām.

To vietā I.Jaunzeme lūdza, lai komunikācija notiek tiešsaistē. Tomēr pavisam drīz komisija uzzināja, ka I.Jaunzemei vienmēr aizkadrā sēž kāds no VID darbiniekiem, kuru pienākums bija palīdzēt viņai sniegt atbildes uz jautājumiem.

Kad komisija pielika punktu šai I.Jaunzemes negodīgajai praksei, sekoja mēnešiem ilga I.Jaunzemes "sarakste" ar Finanšu ministriju. Proti, viņa sūtīja burtiski simtiem lappušu garus sacerējumus, ar kuriem komisijai bija jāiepazīstas un tie jāvērtē. Lieki teikt, ka visus šos dokumentus, protams, nerakstīja pati I.Jaunzeme, bet citi VID darbinieki.

Tomēr, kaut arī birokrātijas dzirnas maļ lēni, pērn pienāca laiks, kad beidzot tika pieņemts atkārtots I.Jaunzemes darba novērtējums. Arī šoreiz I.Jaunzemes darba novērtējums tika novērtēts ar atzīmi "neapmierinoši".

Saskaņā ar jau minētajiem Ministru kabineta noteikumiem šādā gadījumā iestādes vadītājs ir jāatbrīvo no amata. Tomēr I.Jaunzeme atkal pārsūdzēja šo lēmumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Pieprasām noņemt pie domes ēkas izkārto varavīksnes krāsu karogu

FotoPartijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Lasīt visu...

21

Par Stambulas konvencijas saderību ar Latvijas Satversmi

FotoPolicijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Lasīt visu...

21

Prezidenta vēlēšanas pasaules dienā bez tabakas

FotoTas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Lasīt visu...

12

Lembergs? Jūs ko! Kas tas vispār tāds? Mums rūpe tikai par valsti!

FotoZaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Lasīt visu...

21

Par Stambulas konvenciju, nacionālo reliģiju un prezidenta vēlēšanām

FotoKurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.



Lasīt visu...