Jaunzeme grib saņemt vēl papildus 39 000 eiro no nodokļu maksātāju naudas par “īpaši labu darbu”
PIETIEK19.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar „pasūtījuma lietu” organizēšanu minētā skandalozā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ir vērsusies tiesā, uzskatot, ka savus pienākumus ir pildījusi tik labi, ka viņai papildus 3500 eiro mēnešalgai noteikti pienāktos arī 39 000 eiro kompensācija – piemaksa par labu darbu, ko viņas darbošanos kritiski vērtējušais iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs viņai „noskaudis”.
Kā liecina Pietiek.com rīcībā esošā informācija, spriedums šajā lietā gaidāms 7. jūnijā. Pašreizējā VID ģenerāldirektore savā amatā 2021. gadā ir saņēmusi kopumā 42 318 eiro, bet 2022. gadā – 42 010 eiro. Kā izriet no I. Jaunzemes pieteikuma tiesai, viņa uzskatot, ka esot strādājusi tik izcili, ka viņai noteikti papildus noteiktajai mēnešalgai pienākoties arī piemaksas gandrīz vai otras algas apjomā.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.494 valsts tiešās pārvaldes nodarbinātajiem ir veicama regulāra darba novērtēšana. Ierēdņu vērtēšanu veic reizi gadā, savukārt iestāžu vadītāju vērtēšanu veic reizi divos gados komisija, kuru izveido attiecīgās iestādes darbu pārraugošais ministrs.
2020. gadā finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) izveidoja komisiju, kurai bija jāizvērtē VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes darbs. Komisija toreiz novērtēja viņas darbu ar atzīmēm "jāpilnveido" un "neapmierinoši".
Šādos gadījumos iestādes vadītājiem tiek doti 3-6 mēneši, pēc kuriem tiek veikta atkārtota novērtēšana. Gadījumā, ja arī atkārtotās novērtēšanas rezultāti ir tikpat nesekmīgi, iestādes vadītājam ir jāatstāj amats.
I.Jaunzeme toreiz izmantoja ierēdnes gados iegūto pieredzi, kā arī viņas palikšanai amatā ieinteresēto cilvēku padomus un ilgstoši atteicās parakstīt sev nelabvēlīgo komisijas lēmumu.
Kaut arī I.Jaunzeme centās izmantot visas juridiskās iespējas novilcināt sev nelabvēlīgā lēmuma stāšanos spēkā, saskaņā ar likumu agri vai vēlu bija jāveic atkārtota viņas darba novērtēšana.
Kamēr daudziem 2020. gadā sākusies pandēmija apgrieza dzīvi ar kājām gaisā, I.Jaunzemei tā izrādījās glābšanas riņķis. Ņemot vērā valstī ieviesto ārkārtas stāvokli, komisija ilgu laiku nevarēja atkārtoti vērtēt I.Jaunzemes darbu.
Tomēr arī pēc ārkārtas situācijas beigām I.Jaunzeme turpināja izmantot pandēmiju (un visus citus iemeslus), lai novilcinātu novērtēšanas komisijas darbu. Tika izmantota gan slimošana, gan oficiāli lūgumi par novērtēšanas pārcelšanu, gan vienkārša atteikšanās ierasties uz klātienes intervijām.
To vietā I.Jaunzeme lūdza, lai komunikācija notiek tiešsaistē. Tomēr pavisam drīz komisija uzzināja, ka I.Jaunzemei vienmēr aizkadrā sēž kāds no VID darbiniekiem, kuru pienākums bija palīdzēt viņai sniegt atbildes uz jautājumiem.
Kad komisija pielika punktu šai I.Jaunzemes negodīgajai praksei, sekoja mēnešiem ilga I.Jaunzemes "sarakste" ar Finanšu ministriju. Proti, viņa sūtīja burtiski simtiem lappušu garus sacerējumus, ar kuriem komisijai bija jāiepazīstas un tie jāvērtē. Lieki teikt, ka visus šos dokumentus, protams, nerakstīja pati I.Jaunzeme, bet citi VID darbinieki.
Tomēr, kaut arī birokrātijas dzirnas maļ lēni, pērn pienāca laiks, kad beidzot tika pieņemts atkārtots I.Jaunzemes darba novērtējums. Arī šoreiz I.Jaunzemes darba novērtējums tika novērtēts ar atzīmi "neapmierinoši".
Saskaņā ar jau minētajiem Ministru kabineta noteikumiem šādā gadījumā iestādes vadītājs ir jāatbrīvo no amata. Tomēr I.Jaunzeme atkal pārsūdzēja šo lēmumu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
