Iesaki rakstu: 
Prokuratūra izmeklē trīs savulaik valdošo partiju piekukuļošanu saistībā ar 1997.gadā īstenoto Ventspils naftas privatizāciju.
Turpinot izmeklēšanu Ventspils amatpersonu lietā, kurā ietilpst arī tā sauktā Lemberga stipendiātu lieta Ģenerālprokuratūra izdalījusi atsevišķu kriminālprocesu un uzsākusi izmeklēšanu par iespējamo partiju piekukuļošanu saistībā ar 1997.gadā īstenotu a/s Ventspils nafta (VN) privatizāciju.
Atsevišķā kriminālprocesā no Ventspils amatpersonu lietas šovasar izdalīts kriminālprocess par trīs savulaik valdošo partiju iespējamo piekukuļošanu saistībā ar VN privatizāciju. Tajā par 37% VN akciju īpašnieci kļuva vietējo naftas tranzīta firmu veidotā, ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītā a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT).
Izmeklētāju aizdomas par kukuļošanu saistītas ar triju tolaik galveno valdību veidojošo partiju – savienības Latvijas ceļš, TB/LNNK un Demokrātiskās partijas Saimnieks iespējamo piekukuļošanu, tām vai to pārstāvjiem iedalot daļu no LNT akcijām.
To, ka uzsākts atsevišķs kriminālprocess saistībā ar partiju kukuļošanu par VN privatizāciju, Pietiek apstiprināja tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas procesa virzītājs, prokurors Andis Mežsargs. Sīkākos komentāros par kriminālprocesu viņš neielaidās, cieti uzsverot, ka nevar komentēt izmeklēšanas gaitu.
Noprotams, ka no jauna izdalītā kriminālprocesa ietvaros varētu būt iegūta informācija no ārvalstīm, tai skaitā Šveices, kas apstiprina partiju piekukuļošanu, kā arī ziņas, ka tā sauktie partiju „kasieri” uz ārvalstu kontiem no Ventspils „melnās kases” saņēmuši regulārus maksājumus. Divas no firmām, kas varētu būt saistītas ar iespējamo kukuļu naudu, reģistrētas Singapūrā un tiek saistītas ar pie varas aizvien esošu partiju, kura nelielu pārstāvību ieguvusi arī pēc šīm Saeimas vēlēšanām.
Par to, ka saistībā ar 1997.gada vasarā TB/LNNK līdera Guntara Krasta īstenoto VN privatizāciju, kurā ilgstoši Lemberga faktiskā kontrolē esošā LNT kļuva par VN īpašnieci veikti maksājumi – kukuļi politiskajām partijām, medijos jau iepriekš izteikušies vairāki tolaik ar VN biznesu saistīti uzņēmēji.
Viens no viņiem ir uzņēmuma Man-Tess īpašnieks Jūlijs Krūmiņš. Savas liecības par partiju piekukuļošanu viņš vēl nesen apstiprināja Rīgas apgabaltiesā, kurā norit ar Lembergu saistītās krimināllietas iztiesāšana. No Krūmiņa liecībām izrietēja, ka 21% LNT akciju par Lembergam vajadzīgās VN privatizācijas shēmas pieņemšanu iedalīts tolaik valdošajām partijām – Latvijas ceļam, TB/LNNKun Ziedoņa Čevera vadītajai Demokrātiskajai partijai Saimnieks.
Pēc Krūmiņa sacītā, uzstādījums par LNT akciju piešķiršanu partijām nācis no Lemberga. Lembergs teicis – ja VN privatizāciju gribot „izdabūt cauri”, tad tā ir jārīkojas.
Ar Lemberga gādību tapušais VN privatizācijas līgums bija valsti pazemojošs. Lai arī LNT 1997.gadā ieguva mazākumu akciju (37%) tās rokās bija pilnīga kontrole par VN un bez saskaņošanas ar Lembergu un LNT valsts nevarēja pieņemt nevienu lēmumu par VN.
Nākamnedēļ portāls Pietiek lejuplādēšanai piedāvās arī pilnu Jūlija Krūmiņa tiesā sniegto liecību audiofailus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.