Iesaki rakstu:

PilnÄ«gi nesaprotamus brÄ«numus, pat vÄ“l lielākus nekā citās reizÄ“s, otrdienas vakarā pārraidÄ«ja LTV “Panorāma”: sižetā enerÄ£iskās balsÄ«s tiek stāstÄ«ts, kā trÄ«s lÄ«dz piecu gadu laikā Latvijā gribot “izveidot nozari”, kas patiesÄ«bā strādā kopš 1962. gada.

“Jau pÄ“c 3 lÄ«dz 5 gadiem Latvijā varÄ“tu sākt ražot pirmās mikroshÄ“mas. Otrdien sāka kaldināt plānus šÄ«s jomas attÄ«stÄ«bai nākamajiem 10 gadiem. Plāns ir sākt tehnoloÄ£iju pÄ“tniecÄ«bu, projektÄ“šanu un mikročipu jeb integrālo shÄ“mu ražošanu. Nonākšana pie pirmajiem nopietnajiem produktiem varÄ“tu prasÄ«t lÄ«dz 10 gadiem,” tā ziņoja “Panorāma” un vÄ“lāk pārpublicÄ“ja LSM portāls.

Faktiski mikroshÄ“mas Latvijā tiek ražotas vÄ“l kopš dziļiem padomju laikiem, kopš 1962. gada, kad rÅ«pnÄ«ca “Alfa” sāka ražot mikroshÄ“mas uz iespiestajām platÄ“m. Kā visās valstÄ«s sākotnÄ“ji tā bija militārā produkcija, kam vÄ“lāk pievienojās detaļu ražošana ikdienas patÄ“riņa precÄ“m.

Kā rakstÄ«ts Enciklopedija.lv, 1985. gadā “Alfa” saražoja 180 miljonus tranzistoru un 70 miljonus mikroshÄ“mu. 1990. gadā uzņēmums kļuva par akciju sabiedrÄ«bu “Alfa RPAR”, kas lÄ«dz pat šai dienai ražo mikroshÄ“mas “Alfas” galvenajā korpusā BrÄ«vÄ«bas ielas malā. Izveidojās arÄ« vairāki blakusuzņēmumi.

NeatkarÄ«gi no padomju laiku iestrādnÄ“m deviņdesmito gadu beigās tika nodibināta mikroshÄ“mu rÅ«pnÄ«ca “Hanzas Elektronika” OgrÄ“, kas tÄ«šuprāt neņēma darbā cilvÄ“kus ar padomju fabriku pieredzi. Uzņēmums uzplauka tik lielā mÄ“rā, ka rÅ«pnÄ«ca kļuva par šauru, un VentspilÄ« tika uzcelta vÄ“l otra, firmai pārdÄ“vÄ“joties par “Hansa Matrix”.

Latvijas Banka savos makroekonomikas apskatos piemin arÄ« šÄdus mikroshÄ“mu ražotājus: AS “RD ALFA Mikroelektronikas departaments” ar ražošanu VentspilÄ«, SIA “Volburg” (zemāk links uz video), SIA “Almiko” un citas kompānijas. Lielākie daudzumi no saražotās preces (parasti 85% lÄ«dz 100%, atkarÄ«bā no konkrÄ“tās firmas) tiek eksportÄ“ti, savukārt atlikušÄs mikroshÄ“mas citi Latvijas ražotāji izmanto savu galaproduktu ražošanā. To vidÅ« var pieminÄ“t ir SIA “Autonams” (ražo digitālus pretaizdzÄ«šanas komplektus automašÄ«nām), AS “SAF Tehnika” (mobilo telekomunikāciju tÄ«klu aparatÅ«ras un mÄ“rierīču ražošana vismaz ceturtdaļmiljarda vÄ“rtÄ«bā katru gadu), SIA “MikrotÄ«kls” (eksportÄ“ datu pārraides rÅ«terus, 5G aprÄ«kojumu utt.), CHD (kases aparāti, maksājumu karšu norÄ“Ä·inu termināļi) un daudzi citi.

Savukārt RTU laboratorijās top mikroshÄ“mas kosmiskajiem aparātiem un satelÄ«tu novÄ“rošanai, kas ir tik precÄ«zas un dārgas, ka to lodÄ“šana notiek ar rokām – “EvenTech” aparāts, kas maksā virs 10 tÅ«kstošiem dolāru, mÄ“ra laiku lÄ«dz pikosekundei un attālumu lÄ«dz MÄ“nesim ar 2 milimetru precizitāti.

LÄ«dz ar to LTV “Panorāmai” gadā, kad mikroshÄ“mu ražošanas industrija Latvijā svin savu sešdesmitgadi, ir izdevies uztaisÄ«t enerÄ£isku sižetu par to, kā “pÄ“c trim lÄ«dz pieciem gadiem Latvijā sāksies mikroshÄ“mu ražošana”.

AttÄ“lā no Enciklopedija.lv: mikroshÄ“mu ražošana 2017. gadā OgrÄ“

LTV sižets: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-mikroshemas-varetu-sakt-razot-pec-3-lidz-5-gadiem.a484723/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular

RealitātÄ“: https://www.ltrk.lv/lv/business/343

https://enciklopedija.lv/skirklis/26232-datoru,-elektronisko-un-optisko-iek%C4%81rtu-ra%C5%BEo%C5%A1ana-Latvij%C4%81

https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_pusvad%C4%ABt%C4%81ju_r%C5%ABpn%C4%ABca_%22Alfa%22

Video no ražotnes: https://www.youtube.com/watch?v=9KM1-2gjOX0

https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir-2-dala-par-augsti-tehnologiskam-nozarem

https://www.kuwaittimes.com/lab-developing-device-to-help-earth-dodge-asteroids/