Jauni jautājumi Ministru prezidentei par pasažieru vilcienu iepirkuma konkursa rezultātiem
Ivars Zariņš, 11. Saeimas deputāts27.07.2014.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Paldies par sniegtajām atbildēm uz Jums adresētajiem jautājumiem, kuri tika Jums iesniegti šī gada 3.jūlijā. Diemžēl, lai gan kopumā ir iesniegts vairāk nekā 150 lappušu biezs informācijas materiāls, ir jāatzīst, ka ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem nav saņemta atbilde pēc būtības, bet uz dažiem no tiem atbildes nav sniegtas vispār!
Paļaujoties, ka iemesls šādai rīcībai nav izpildvaras vēlme ignorēt tautas vēlētu priekšstāvju tiesības, kas būtu rupjš Satversmes normu, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpums, mēs vēršamies pie jums ar atkārtotu lūgumu sniegt atbildes uz jautājumiem, saistībā ar pasažieru vilcienu iepirkumu.
Tā kā ir apstiprinājušās mūsu bažas par notikušā konkursa rezultātu pamatotību – AS Pasažieru vilciens jaunā valde ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt vilcienu iepirkuma procedūru, „jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām”, vēlamies Jūsu atbildi uz sekojošiem jautājumiem.
Atbildot uz mūsu uzdotajiem jautājumiem, Satiksmes ministrija informē, ka Hyundai Rotem Company pieteikums vērtēšanas gaitā tika noraidīts, jo neatbilda konkursa nolikuma 10.pielikuma 3.4. punktā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām.
Lūdzam jūs precizēt, kurām tieši prasībām neatbilda šis pieteikums, vērtējot tieši kuru pieteikumā sniegto informāciju, ir bijis pietiekami un pamatoti izdarīt šādu lēmumu par neatbilstību?
Savukārt, ja šāds lēmums ir ticis pieņemts, interpretējot informāciju, kas nav bijusi pieteikumā, uz kādu tiesību aktu normu pamata ir atzīts, ka šis pieteikums ir neatbilstošs, ja tajā esošā informācija apliecina, ka tas ir sagatavots un iesniegts atbilstoši izvirzītajām konkursa kvalifikācijas prasībām?
Vai, interpretējot šo pieteikumā neesošo informāciju vai pieteikumā saturošo informāciju, tika dota iespēja pieteicējam sniegt savus paskaidrojumus par konkursa vērtētāju izteiktajām pretenzijām? Kādi konkrēti paskaidrojumi un apliecinājumi tika lūgti no pieteikuma iesniedzēja, un kas tos izvērtēja – vai tās pašas personas, kuru īstenotā iepirkuma procedūra tagad ir atzīta par neatbilstošu uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām?
Jau vairākus gadus nesekmīgi tiek īstenota jauno pasažieru vilcienu iepirkumu procedūra - kam, Jūsuprāt, būtu jāuzņemas par to atbildību?
AS Pasažieru vilciens jaunā valde ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt vilcienu iepirkuma procedūru, „jo tās turpināšana neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām” - kam un kāda konkrēti atbildība par pēdējās iepirkumu procedūras rezultātiem būtu jāuzņemas, ja tā neatbilst uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām?
Vai, Jūsuprāt, satiksmes ministrs ir atbildīgs par šo neveiksmīgo un sabiedrības interesēm neatbilstošo iepirkumu?
Lūdzam jūs informēt, kāda konkrēti būs Jūsu rīcība attiecībā uz satiksmes ministru un tām atbildīgajām amatpersonām, kuras ir īstenojušas šo sabiedrības interesēm neatbilstošo iepirkuma procedūru?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
