„Jaunās Vienotības” deputāte Bērziņa Saeimas komisijā: es labprāt nedotu jums vārdu!
Pietiek lasītājs07.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Mums ir arī šodien pieteikušies dažādu organizāciju pārstāvji, kas pārstāv pretēju viedokli ārstu viedoklim. Es, godīgi, labprāt nedotu jums vārdu, jo es visnotaļ piekrītu Ārstu biedrības teiktajam. Bet, tā kā jūs esat ieradušies, mēs jūs uzklausīsim," - ar šādu ievadrunu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē diskusiju par elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu, kas satur aromatizētājus, aizliegšanu sāka komisijas vadītāja, "Jaunās Vienotības" (JV) pārstāve Inga Bērziņa.
Sēdē bez Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Narkologu asociācijas un Valsts policijas pārstāvjiem piedalījās arī Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības valdes loceklis Anrijs Matīss, kā arī Beztabakas produktu asociācijas (BPA) parstāvji un bezdūmu nozares asociācijas pārstāvji.
I. Bērziņa pretēji partijas biedra Krišjāņa Kariņa sludinātajai nepieciešamībai lēmumu pieņemšanā uzklausīt un sadarboties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem vēlējās jau sēdēs sākumā ierādīt sanākušajiem vietu.
Vairākkārt vēstīts, ka šobrīd notiek asas diskusijas par nepieciešamību aizliet e-cigarešu aromātvielas. Minētajā 24.janvāra sēdē Sociālo un darba lietu komisijas deputāti arī neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu, kas paredz neaizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.
Taču šoreiz stāsts nav par to, kas kaitīgāks - tabaka vai e-cigaretes. Par to vēl pētnieki strīdas, un pasaulē ir stipri dažādas pieejas. Taču I. Bērziņai viss ir skaidrs. Bez diskusijām un sarunām. Šoreiz vairāk stāsts ir par veidu un formu, kā pie varas esošie cenšas par šo jautājumu diskutēt.
Nav jābūt ekspertam, lai ar neapbruņotu aci redzētu, ka notiekošais ir apzināta vai neapzināta tabakas lobēšana. Iepriekš par tabakas lobija jaudu Latvijā ir izteicies arī dakteris Pēteris Apinis.
"Kopš tabakas industrijai izdevās mani izspiest no Ārstu biedrības vadības, cīņa pret tabakas smēķēšanu Latvijā vairs nenotiek. Tiklīdz, tas bija pirms četriem gadiem, Ilze Aizsilniece kļuva par biedrības prezidenti, viņa kā pirmo darbu veica – atsauca mani no smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas. Kopš tā laika Ārstu biedrība ne ar pušplēstu vārdu nekritizē smēķēšanu.
Bet tāda nu ir pasaules kārtība, ka smēķēšanas ierobežošana ir ārstu funkcija, jo neviens cits pa īstam smēķēšanas ļaunumu neapzinās. Ja Latvijas Ārstu biedrības prezidente slēpti lobē industriju, to sajūt visa valsts. Nevar jau to pierādīt, ka viņa tieši cigaretes lobē; viņa mēdz īstajā brīdī teikt pareizas un skaistas frāzes par smēķēšanas kaitīgumu, bet realitātē tiek rosināts neauglīgs strīds par tematu – kas ir sliktāks: cigaretes vai elektroniskās cigaretes," publiski izteicies P. Apinis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.