Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā
Pēteris Apinis29.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 288 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm"", kas vienkāršoti nozīmēja prasību samazināšanu. Iemesls šim notikumam bija vienkāršs – nav iespējams nokomplektēt Iekšlietu ministrijas koledžās studējošo skaitu.
Vismaz 40% no jauniešiem, kas vēlētos būt policisti vai ugunsdzēsēji, nespēj nokārtot fiziskās sagatavotības prasības. Ministru kabinetā iesniegtā dokumenta sagatavotāji žēlojas, ka lielākā daļa reflektantu vispār nespēj noskriet trīs kilometrus, bet daļa no tiem, kas pārguruši sasniedz finišu, - nespēj iekļauties kaut kādos normatīvu skaitļos. Lai topošais policists, ugunsdzēsējs vai robežsargs tiktu pie viena punkta, viņam 3 kilometrus vajadzēja noskriet 16 minūtēs 30 sekundēs, un tas nebija pa spēkam - atkārtošos - 40% reflektantu. Šo rindu autors pārbaudīja - nekādu problēmu ātrumam 5 minūtes kilometrā.
Iekšlietu ministrijas ierēdņi pavaddokumentā žēlojas, ka sliktie rezultāti krosā esot saistīti ar fiziskās sagatavotības nodarbību mazo stundu skaitu skolās un to, ka fiziskās sagatavotības programmas saturs vispārējās izglītības iestādēs esot vērsts uz komandu spēlēm, kustību mākslu un fiziskām aktivitātēm telpās, bet pārlieku maz laika tiekot atvēlēts āra fiziskajām aktivitātēm, izturības treniņi vispār netiekot praktizēti.
Un Ministru kabinets ar vieglu rokas mājienu izlemj, ka reflektantiem būtu jāskrien par 30 sekundēm lēnāk. Patiesībā ar vienu rokas mājienu prasības samazinātas arī visiem jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem: tagad viņi drīkst pieņemties svarā, skriet lēnāk un sportot - nemaz.
Dažas pārdomas. Tie reflektanti, kas gatavojas kļūt par policistiem, ugunsdzēsējiem vai robežsargiem, taču ir fiziski labāk sagatavotie no jauniešiem, viņi taču nojauš, ka nāksies ātri kāpt pa ugunsdzēsēju trepēm, skriet gar robežu pakaļ kontrabandistam vai vismaz mukt no apbruņota bandīta. Ja robežsargu koledžas iestājpārbaudījumos ļoti vāja fiziskā sagatavotība ir 40% jauniešu, kāda tad tā ir starp topošajiem pavāriem un grāmatvežiem? Pajautāju militāristiem - arī viņi žēlojās, ka jaunieši, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar militāro dienestu, esot vārgi un fiziskā sagatavotība īpaši samazinājusies pēdējo divu gadu laikā.
Te nu nonāku pie otra būtiskā šīs satraucošās ziņas aspekta - kaut arī Latvijas Saeima ir atlikusi Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus likumu grozījumus, jo, iespējams, tie ir radīti priekšvēlēšanu gaisotnē un ir nepilnīgi, bet agri vai vēlu mēs pie Latvijas militāro spēku paplašināšanas nonāksim, un, manuprāt, likums par obligāto militāro dienestu spēkā stāsies.
Taču, šos likumus skatoties, pirmais satraukums, šķiet, ir – „pateicoties” mājsēdei un kovid-mazkustības pandēmijai, Latvijas zēnu vidū šobrīd 32% ir liekais svars vai aptaukošanās, bet vairāk nekā piektajai daļai - dažādas veselības problēmas, kas var apgrūtināt dienestu armijā.
No politiķiem esmu dzirdējis atrunas, ka visi tie jaunieši ar lieko svaru, mazkustīgie un hroniski slimie būtu jāsūta uz alternatīvo militāro dienestu - piemēram, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, bet tieši šajā dienestā ļoti liela nozīme ir fiziskai sagatavotībai. Ukrainas pieredze liecina, ka tieši glābējiem ir visvairāk rūpju Krievijas agresijas apstākļos, īpaši - kad pilsētās krīt raķetes vai artilērijas šāviņi.
Pirmais darbs, kas būtu veicams jaunajai Saeimai, ja nu tiešām tās mērķis ir nokomplektēt armiju ar jauniesaucamajiem, būtu nodrošināt katru dienu katram Latvijas skolēnam vismaz vienu stundu fizisko aktivitāšu vai sporta nodarbību. Vēl vairāk - šīm nodarbībām būtu jātiek uzskatītām par Latvijas valsts drošības jautājumu un jānovirza kaut nedaudz līdzekļu no aizsardzībai paredzētajiem 2,5% no IKP.
Katru reizi, kad dažādās auditorijās runāju par to, ka šobrīd - pēc kovid-pandēmijas un Ukrainas kara laikā - mums jauniešiem jānodrošina ikdienas fiziskās aktivitātes, jo mums ir vajadzīgi veseli bērni, vesela nācija un veseli Dzimtenes sargi, atrodas vaimanātāji ar diviem galvenajiem argumentiem:
• nedrīkst palielināt sporta stundu skaitu skolā, jo jau tāpat bērniem esot pārlieku liela slodze;
• sporta zāles esot aizņemtas ar visādiem pulciņiem un sporta skolu audzēkņiem, tādēļ skolas bērniem vietas nepietiek.
Vienkāršotās atbildes - fiziskās audzināšanas stundas (kā sauca senāk) vai sporta nodarbības ļoti palīdz bērniem uzlabot sekmes, īpaši uzlabo kognitīvās spējas, vienlaikus samazina smēķēšanu, alkohola vai narkotisko vielu lietošanu, un uzlabo bērnu psihisko veselību, ko drausmīgi ietekmēja mājsēde. Otrs arguments: vairāk nodarbību ārā - mežā, parkā, uz riteņbraucēju celiņa, slēpošanas trasē. Somijā un Norvēģijā katram skolēnam vismaz 2 stundas nedēļā ir sporta stundas ārā - jebkuros laika apstākļos. Mēs tagad ar skaudību varam paraudzīties ne tikai uz skandināvu bērnu veselības rādītājiem, bet arī globālajiem lielā sporta sasniegumiem.
Česlav Batņa! Es ceru, ka Tu izlasīji šīs rindkopas. Ja nu mana informācija ir pareiza, ja Tu no Ādažu vidusskolas direktora pārtapsi par izglītības un zinātnes ministru, es Tev pirmajā dienā atgādināšu Tavas agrāk paustās rūpes par bērnu peldētapmācību, izturības treniņiem un komandas sporta veidu attīstību. Latvijas valsts drošība lielā mērā ir izglītības ministra pārraudzībā. Un Tev nāksies atjaunot kontrolskaitļus bērnu fiziskajā sagatavošanā.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
