Iesaki rakstu:

PlašÄkam lasÄ«tāju lokam paslÄ«dÄ“ja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrÄ« Ministru kabinets atbalstÄ«ja noteikumu projektu "GrozÄ«jumi Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 288 "Fiziskās sagatavotÄ«bas prasÄ«bas Iekšlietu ministrijas sistÄ“mas iestāžu un IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpÄ“m"", kas vienkāršoti nozÄ«mÄ“ja prasÄ«bu samazināšanu. Iemesls šim notikumam bija vienkāršs – nav iespÄ“jams nokomplektÄ“t Iekšlietu ministrijas koledžās studÄ“jošo skaitu.

Vismaz 40% no jauniešiem, kas vÄ“lÄ“tos bÅ«t policisti vai ugunsdzÄ“sÄ“ji, nespÄ“j nokārtot fiziskās sagatavotÄ«bas prasÄ«bas. Ministru kabinetā iesniegtā dokumenta sagatavotāji žēlojas, ka lielākā daļa reflektantu vispār nespÄ“j noskriet trÄ«s kilometrus, bet daļa no tiem, kas pārguruši sasniedz finišu, - nespÄ“j iekļauties kaut kādos normatÄ«vu skaitļos. Lai topošais policists, ugunsdzÄ“sÄ“js vai robežsargs tiktu pie viena punkta, viņam 3 kilometrus vajadzÄ“ja noskriet 16 minÅ«tÄ“s 30 sekundÄ“s, un tas nebija pa spÄ“kam - atkārtošos - 40% reflektantu. Šo rindu autors pārbaudÄ«ja - nekādu problÄ“mu ātrumam 5 minÅ«tes kilometrā.

Iekšlietu ministrijas ierÄ“dņi pavaddokumentā žēlojas, ka sliktie rezultāti krosā esot saistÄ«ti ar fiziskās sagatavotÄ«bas nodarbÄ«bu mazo stundu skaitu skolās un to, ka fiziskās sagatavotÄ«bas programmas saturs vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s esot vÄ“rsts uz komandu spÄ“lÄ“m, kustÄ«bu mākslu un fiziskām aktivitātÄ“m telpās, bet pārlieku maz laika tiekot atvÄ“lÄ“ts āra fiziskajām aktivitātÄ“m, izturÄ«bas treniņi vispār netiekot praktizÄ“ti.

Un Ministru kabinets ar vieglu rokas mājienu izlemj, ka reflektantiem bÅ«tu jāskrien par 30 sekundÄ“m lÄ“nāk. PatiesÄ«bā ar vienu rokas mājienu prasÄ«bas samazinātas arÄ« visiem jaunākiem iekšlietu sistÄ“mas darbiniekiem: tagad viņi drÄ«kst pieņemties svarā, skriet lÄ“nāk un sportot - nemaz.

Dažas pārdomas. Tie reflektanti, kas gatavojas kļūt par policistiem, ugunsdzÄ“sÄ“jiem vai robežsargiem, taču ir fiziski labāk sagatavotie no jauniešiem, viņi taču nojauš, ka nāksies ātri kāpt pa ugunsdzÄ“sÄ“ju trepÄ“m, skriet gar robežu pakaļ kontrabandistam vai vismaz mukt no apbruņota bandÄ«ta. Ja robežsargu koledžas iestājpārbaudÄ«jumos ļoti vāja fiziskā sagatavotÄ«ba ir 40% jauniešu, kāda tad tā ir starp topošajiem pavāriem un grāmatvežiem? Pajautāju militāristiem - arÄ« viņi žēlojās, ka jaunieši, kas vÄ“las savu dzÄ«vi saistÄ«t ar militāro dienestu, esot vārgi un fiziskā sagatavotÄ«ba Ä«paši samazinājusies pÄ“dÄ“jo divu gadu laikā.

Te nu nonāku pie otra bÅ«tiskā šÄ«s satraucošÄs ziņas aspekta - kaut arÄ« Latvijas Saeima ir atlikusi Valsts aizsardzÄ«bas dienesta likumprojektu un citus rekrutÄ“šanas reformai paredzÄ“tus likumu grozÄ«jumus, jo, iespÄ“jams, tie ir radÄ«ti priekšvÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“ un ir nepilnÄ«gi, bet agri vai vÄ“lu mÄ“s pie Latvijas militāro spÄ“ku paplašināšanas nonāksim, un, manuprāt, likums par obligāto militāro dienestu spÄ“kā stāsies.

Taču, šos likumus skatoties, pirmais satraukums, šÄ·iet, ir – „pateicoties” mājsÄ“dei un kovid-mazkustÄ«bas pandÄ“mijai, Latvijas zÄ“nu vidÅ« šobrÄ«d 32% ir liekais svars vai aptaukošanās, bet vairāk nekā piektajai daļai - dažādas veselÄ«bas problÄ“mas, kas var apgrÅ«tināt dienestu armijā.

No politiÄ·iem esmu dzirdÄ“jis atrunas, ka visi tie jaunieši ar lieko svaru, mazkustÄ«gie un hroniski slimie bÅ«tu jāsÅ«ta uz alternatÄ«vo militāro dienestu - piemÄ“ram, ugunsdzÄ“sÄ«bas un glābšanas dienestā, bet tieši šajā dienestā ļoti liela nozÄ«me ir fiziskai sagatavotÄ«bai. Ukrainas pieredze liecina, ka tieši glābÄ“jiem ir visvairāk rÅ«pju Krievijas agresijas apstākļos, Ä«paši - kad pilsÄ“tās krÄ«t raÄ·etes vai artilÄ“rijas šÄviņi.

Pirmais darbs, kas bÅ«tu veicams jaunajai Saeimai, ja nu tiešÄm tās mÄ“rÄ·is ir nokomplektÄ“t armiju ar jauniesaucamajiem, bÅ«tu nodrošināt katru dienu katram Latvijas skolÄ“nam vismaz vienu stundu fizisko aktivitāšu vai sporta nodarbÄ«bu. VÄ“l vairāk - šÄ«m nodarbÄ«bām bÅ«tu jātiek uzskatÄ«tām par Latvijas valsts drošÄ«bas jautājumu un jānovirza kaut nedaudz lÄ«dzekļu no aizsardzÄ«bai paredzÄ“tajiem 2,5% no IKP.

Katru reizi, kad dažādās auditorijās runāju par to, ka šobrÄ«d - pÄ“c kovid-pandÄ“mijas un Ukrainas kara laikā - mums jauniešiem jānodrošina ikdienas fiziskās aktivitātes, jo mums ir vajadzÄ«gi veseli bÄ“rni, vesela nācija un veseli Dzimtenes sargi, atrodas vaimanātāji ar diviem galvenajiem argumentiem:

• nedrÄ«kst palielināt sporta stundu skaitu skolā, jo jau tāpat bÄ“rniem esot pārlieku liela slodze;

• sporta zāles esot aizņemtas ar visādiem pulciņiem un sporta skolu audzÄ“kņiem, tādēļ skolas bÄ“rniem vietas nepietiek.

Vienkāršotās atbildes - fiziskās audzināšanas stundas (kā sauca senāk) vai sporta nodarbÄ«bas ļoti palÄ«dz bÄ“rniem uzlabot sekmes, Ä«paši uzlabo kognitÄ«vās spÄ“jas, vienlaikus samazina smÄ“Ä·Ä“šanu, alkohola vai narkotisko vielu lietošanu, un uzlabo bÄ“rnu psihisko veselÄ«bu, ko drausmÄ«gi ietekmÄ“ja mājsÄ“de. Otrs arguments: vairāk nodarbÄ«bu ārā - mežā, parkā, uz riteņbraucÄ“ju celiņa, slÄ“pošanas trasÄ“. Somijā un NorvÄ“Ä£ijā katram skolÄ“nam vismaz 2 stundas nedēļā ir sporta stundas ārā - jebkuros laika apstākļos. MÄ“s tagad ar skaudÄ«bu varam paraudzÄ«ties ne tikai uz skandināvu bÄ“rnu veselÄ«bas rādÄ«tājiem, bet arÄ« globālajiem lielā sporta sasniegumiem.

ÄŒeslav Batņa! Es ceru, ka Tu izlasÄ«ji šÄ«s rindkopas. Ja nu mana informācija ir pareiza, ja Tu no Ä€dažu vidusskolas direktora pārtapsi par izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministru, es Tev pirmajā dienā atgādināšu Tavas agrāk paustās rÅ«pes par bÄ“rnu peldÄ“tapmācÄ«bu, izturÄ«bas treniņiem un komandas sporta veidu attÄ«stÄ«bu. Latvijas valsts drošÄ«ba lielā mÄ“rā ir izglÄ«tÄ«bas ministra pārraudzÄ«bā. Un Tev nāksies atjaunot kontrolskaitļus bÄ“rnu fiziskajā sagatavošanā.