Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā
Pēteris Apinis29.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 288 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm"", kas vienkāršoti nozīmēja prasību samazināšanu. Iemesls šim notikumam bija vienkāršs – nav iespējams nokomplektēt Iekšlietu ministrijas koledžās studējošo skaitu.
Vismaz 40% no jauniešiem, kas vēlētos būt policisti vai ugunsdzēsēji, nespēj nokārtot fiziskās sagatavotības prasības. Ministru kabinetā iesniegtā dokumenta sagatavotāji žēlojas, ka lielākā daļa reflektantu vispār nespēj noskriet trīs kilometrus, bet daļa no tiem, kas pārguruši sasniedz finišu, - nespēj iekļauties kaut kādos normatīvu skaitļos. Lai topošais policists, ugunsdzēsējs vai robežsargs tiktu pie viena punkta, viņam 3 kilometrus vajadzēja noskriet 16 minūtēs 30 sekundēs, un tas nebija pa spēkam - atkārtošos - 40% reflektantu. Šo rindu autors pārbaudīja - nekādu problēmu ātrumam 5 minūtes kilometrā.
Iekšlietu ministrijas ierēdņi pavaddokumentā žēlojas, ka sliktie rezultāti krosā esot saistīti ar fiziskās sagatavotības nodarbību mazo stundu skaitu skolās un to, ka fiziskās sagatavotības programmas saturs vispārējās izglītības iestādēs esot vērsts uz komandu spēlēm, kustību mākslu un fiziskām aktivitātēm telpās, bet pārlieku maz laika tiekot atvēlēts āra fiziskajām aktivitātēm, izturības treniņi vispār netiekot praktizēti.
Un Ministru kabinets ar vieglu rokas mājienu izlemj, ka reflektantiem būtu jāskrien par 30 sekundēm lēnāk. Patiesībā ar vienu rokas mājienu prasības samazinātas arī visiem jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem: tagad viņi drīkst pieņemties svarā, skriet lēnāk un sportot - nemaz.
Dažas pārdomas. Tie reflektanti, kas gatavojas kļūt par policistiem, ugunsdzēsējiem vai robežsargiem, taču ir fiziski labāk sagatavotie no jauniešiem, viņi taču nojauš, ka nāksies ātri kāpt pa ugunsdzēsēju trepēm, skriet gar robežu pakaļ kontrabandistam vai vismaz mukt no apbruņota bandīta. Ja robežsargu koledžas iestājpārbaudījumos ļoti vāja fiziskā sagatavotība ir 40% jauniešu, kāda tad tā ir starp topošajiem pavāriem un grāmatvežiem? Pajautāju militāristiem - arī viņi žēlojās, ka jaunieši, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar militāro dienestu, esot vārgi un fiziskā sagatavotība īpaši samazinājusies pēdējo divu gadu laikā.
Te nu nonāku pie otra būtiskā šīs satraucošās ziņas aspekta - kaut arī Latvijas Saeima ir atlikusi Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus likumu grozījumus, jo, iespējams, tie ir radīti priekšvēlēšanu gaisotnē un ir nepilnīgi, bet agri vai vēlu mēs pie Latvijas militāro spēku paplašināšanas nonāksim, un, manuprāt, likums par obligāto militāro dienestu spēkā stāsies.
Taču, šos likumus skatoties, pirmais satraukums, šķiet, ir – „pateicoties” mājsēdei un kovid-mazkustības pandēmijai, Latvijas zēnu vidū šobrīd 32% ir liekais svars vai aptaukošanās, bet vairāk nekā piektajai daļai - dažādas veselības problēmas, kas var apgrūtināt dienestu armijā.
No politiķiem esmu dzirdējis atrunas, ka visi tie jaunieši ar lieko svaru, mazkustīgie un hroniski slimie būtu jāsūta uz alternatīvo militāro dienestu - piemēram, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, bet tieši šajā dienestā ļoti liela nozīme ir fiziskai sagatavotībai. Ukrainas pieredze liecina, ka tieši glābējiem ir visvairāk rūpju Krievijas agresijas apstākļos, īpaši - kad pilsētās krīt raķetes vai artilērijas šāviņi.
Pirmais darbs, kas būtu veicams jaunajai Saeimai, ja nu tiešām tās mērķis ir nokomplektēt armiju ar jauniesaucamajiem, būtu nodrošināt katru dienu katram Latvijas skolēnam vismaz vienu stundu fizisko aktivitāšu vai sporta nodarbību. Vēl vairāk - šīm nodarbībām būtu jātiek uzskatītām par Latvijas valsts drošības jautājumu un jānovirza kaut nedaudz līdzekļu no aizsardzībai paredzētajiem 2,5% no IKP.
Katru reizi, kad dažādās auditorijās runāju par to, ka šobrīd - pēc kovid-pandēmijas un Ukrainas kara laikā - mums jauniešiem jānodrošina ikdienas fiziskās aktivitātes, jo mums ir vajadzīgi veseli bērni, vesela nācija un veseli Dzimtenes sargi, atrodas vaimanātāji ar diviem galvenajiem argumentiem:
• nedrīkst palielināt sporta stundu skaitu skolā, jo jau tāpat bērniem esot pārlieku liela slodze;
• sporta zāles esot aizņemtas ar visādiem pulciņiem un sporta skolu audzēkņiem, tādēļ skolas bērniem vietas nepietiek.
Vienkāršotās atbildes - fiziskās audzināšanas stundas (kā sauca senāk) vai sporta nodarbības ļoti palīdz bērniem uzlabot sekmes, īpaši uzlabo kognitīvās spējas, vienlaikus samazina smēķēšanu, alkohola vai narkotisko vielu lietošanu, un uzlabo bērnu psihisko veselību, ko drausmīgi ietekmēja mājsēde. Otrs arguments: vairāk nodarbību ārā - mežā, parkā, uz riteņbraucēju celiņa, slēpošanas trasē. Somijā un Norvēģijā katram skolēnam vismaz 2 stundas nedēļā ir sporta stundas ārā - jebkuros laika apstākļos. Mēs tagad ar skaudību varam paraudzīties ne tikai uz skandināvu bērnu veselības rādītājiem, bet arī globālajiem lielā sporta sasniegumiem.
Česlav Batņa! Es ceru, ka Tu izlasīji šīs rindkopas. Ja nu mana informācija ir pareiza, ja Tu no Ādažu vidusskolas direktora pārtapsi par izglītības un zinātnes ministru, es Tev pirmajā dienā atgādināšu Tavas agrāk paustās rūpes par bērnu peldētapmācību, izturības treniņiem un komandas sporta veidu attīstību. Latvijas valsts drošība lielā mērā ir izglītības ministra pārraudzībā. Un Tev nāksies atjaunot kontrolskaitļus bērnu fiziskajā sagatavošanā.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
