Jaunais VID Finanšu izlūkošanas daļas vadītājs gadiem saņēmis dāsnus naudas dāvinājumus no vecākiem
PIETIEK16.08.2016.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Aizrotētā Māra Vītola vietā bez konkursa ieceltais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes Finanšu izlūkošanas daļas vadītājs, līdzšinējais vecākais muitas eksperts Maksims Bogdanovs gadiem ilgi ir regulāri saņēmis dāsnus naudas dāvinājumus no vecākiem un pirmām kārtām no tēva – bijušā odiozā kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes vadītāja Leonīda Bogdanova.
Kā zināms, kad šā gada sākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka runāt par VID attīrīšanu no šaubīgiem darbiniekiem, kā viens no „šaubīguma” kritērijiem tika minētas regulāri dāvinājumos saņemtas lielas naudas summas. Taču nu Bogdanovs, kurš taisījis izcilu karjeras lēcienu no vecākā muitas eksperta uz Finanšu izlūkošanas daļas vadītāja posteni, tieši šim kritērijam atbilst – viņš pēdējos gados vērā ņemamas summas no vecākiem ir saņēmis regulāri.
Kā rāda Bogdanova amatpersonas deklarācijas, pērn viņš atalgojumā VID saņēmis nedaudz vairāk nekā 14 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas, savukārt oficiāli deklarētā dāvinājumā no tēva un sievasmātes Elijas Sinijas kopumā sešus tūkstošus eiro. 2014. gadā tēvs viņam uzdāvinājis 4000 eiro (Bogdanova paša gada atalgojums bijis aptuveni 11 000 eiro), bet 2013. gadā – 2500 latu (3500 eiro).
Interesanti, ka vecāku dāsni tikusi apdāvināta arī Bogdanova dzīvesbiedre – Finanšu policijas vecākā izmeklētāja Kristīne Bogdanova. Viņas māte Elija Sinija, kas strādā oficiāli neienesīgā amatā Maltas pagasta pašvaldībā, meitai pērn uzdāvinājusi 1500 eiro (un vīramāte – 730 eiro), 2014. gadā – 2400 eiro (un vīramāte – 830 eiro), 2013. gadā - 700 latu, 2012. gadā dāvinājuma nav bijis, 2011. gadā - 250 latu, 2010. gadā - 550 latu, 2009. gadā - 950 latu.
Ļoti interesanta saistībā ar jautājumiem par jauniecelto Finanšu izlūkošanas daļas vadītāju bija VID oficiālā reakcija. Sākotnēji uz jautājumu, kāds pašlaik ir Maksima Bogdanova ieņemamais amats VID un kad tieši viņš šajā amatā iecelts, pašreizējā VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā nevēlējās atbildēt.
Savukārt uz jautājumu, ar kā rīkojumu Bogdanovs iecelts jaunajā amatā, oficiālā VID atbilde bija: „Informējam, ka šobrīd Maksims Bogdanovs ieņem Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības vadītāja amatu. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37.pantu ierēdni var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā ar šī iestādes vadītāja lēmumu. Cita informācija par M.Bogdanova dienesta gaitu nav izpaužama pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu un Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktu un 8.pantu.”
Tikai pēcāk VID sniedza plašāku atbildi: "Šobrīd Maksims Bogdanovs ieņem Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes nodaļas vadītāja amatu. VID Finanšu policijas pārvaldes nodaļas vadītāja amatā M.Bogdanovs pārcelts 30.05.2016. ar VID ģenerāldirektora rīkojumu. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37.pantu ierēdni, lai nodrošinātu civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, kā arī veicinot ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, motivējot pārcelšanas lietderību un pieļaujamību, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā. Pirms M.Bogdanova pārcelšanas amatā tika izvērtēta viņa profesionālā kvalifikācijas un darba pieredzes atbilstība amatam, kā arī iespējamie interešu konflikti Finanšu policijas pārvaldei noteikto funkciju un uzdevumu jomā."
Cik zināms, Maksima Bogdanova tēvs Leonīds Bogdanovs pēc vairākiem īpatniem karjeras pavērsieniem ir pametis darbu iekšlietu struktūrās un pašlaik ir naftas produktu tranzītuzņēmuma LatRosTrans drošības direktors.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
