Jaunais trilleris „Nauda” jau sešas nedēļas vispieprasītākais Latvijas grāmatnīcās
Izdevēji17.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau sešas nedēļas jaunais politiskais trilleris „Nauda” („Bailes –
Kad nodrukātā 6000 eksemplāru tirāža būs pārdota, bešā palikušajiem interesentiem, kurus būs satraukusi jau kārtējā „Naudas” autora Indriķa Latvieša „pilnībā izdomāto” notikumu aizdomīgā līdzīga ar Latvijas valsts aktualitātēm, nāksies vien doties uz bibliotēkām, lai romānu meklētu tur.
Ilmāra Rimšēviča jaunās apsūdzības, viņa attiecības ar uzņēmēju Māri Martinsonu, Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošana pa labi un kreisi, eirokomisāra Valda Dombrovska attiecības ar „Rietumu banku”, šīs bankas īpašnieku kārie skati uz Latvijas budžetu „ebreju kompensāciju” sakarā, - nedēļu pēc nedēļas Latvijas valstī notiek procesi, kuru līdzinieki atrodami „caurcaurēm izdomātajā” grāmatā. Un kas tik vēl nestāv priekšā…
„Manā uztverē dažos konkrētos prologos pārāk daudz personiskas autora nepatikas, faktiski pretīguma. Grāmata tikai iegūtu, ja tas nebūtu tik uzkrītoši. Tāpat jau viss skaidrs,” – tā sociālajā tīklā Twitter raksta pazīstamā žurnāliste un izdevēja Inga Gorbunova.
Savukārt Indriķis Latvietis jūtas patiesi iepriecināts, ka viņa personiskā attieksme pret grāmatas „varoņiem” – alkatīgajiem „valstiskās elites” pārstāvjiem jaunajā romānā „Nauda” ir nolasāma vēl skaidrāk nekā iepriekšējās divās grāmatās.
Tālākā nākotnē Indriķa Latvieša un izdevēju plānos teorētiski varētu ietilpt arī iecere vienā pamatīgā „ķieģelī” izdot uzreiz visu triloģiju – arī pirmos, ar „Naudu” sižetiski nesaistītos romānus „Bailes” un „Vara”, taču tas noteikti nenotiks ne šogad, ne nākamgad.
Vēl vairāk, ir ļoti iespējams, ka triloģijas pirmās divas grāmatas pirms atkārtotas izdošanas tiks pamatīgi pārstrādātas, ņemot vērā gan lasītāju ieteikumus un kritiku, gan arī no jauna klāt nākušos materiālus.
To vidū var minēt, piemēram, nule izdevēju rīcībā nonākušo pirms septiņiem gadiem izdoto Andra Grūtupa „slepeno” pirmsnāves grāmatu „Katarse”, kuras saturs var būtiski mainīt triloģijas pirmās daļas „Bailes” saturu un sižetiskos pavērsienus.
Vēl iespējamāka gan ir varbūtība, ka uz visu „Baiļu” triloģiju vienā sējumā lasītājiem nāksies gaidīt vēl ilgāk, jo pašlaik Indriķa Latvieša nākamajos radošajos plānos ietilpst romāns ar, šķiet, jau pietiekami daiļrunīgo nosaukumu „PИGA
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.