Jaunais Rīgas teātris: Hermanis nav devis atļauju atklāt viņa no valsts saņemto algu
PIETIEK25.06.2013.
Komentāri (104)
Iesaki rakstu: 
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis nav devis teātra vadībai publiskot atalgojumu, ko viņš saņem no valsts dotētā teātra līdzekļiem, - tas izriet no Pietiek saņemtā teātra vadības oficiālā skaidrojuma. Tikmēr no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas secināms - tieši teātra vadība nokārtojusi Hermanim atbrīvošanos no valsts amatpersonas statusa, kas iepriekš viņam uzlika par pienākumu publiskot savus ienākumus.
Informācija par Hermaņa "noslēgtajiem darba līgumiem un to būtiskajām sastāvdaļām, ir informācija par fiziskas personas privāto dzīvi, kas ar likumu ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija", un, tā kā Hermanis nav devis piekrišanu to publiskot, valsts SIA Jaunais Rīgas teātris to nevar atklāt, - šādu oficiālu atbildi Pietiek sniedza teātra valdes locekle Gundega Palma.
Pati Palma jau kopš 2000. gada ir valsts amatpersonas statusā, un viņai savi no valsts saņemtie ienākumi ir jāatklāj obligāti: kā rāda viņas pēdējā amatpersonas deklarācija, teātra vadītāja pērn atalgojumā saņēmusi 15 772 latus.
Vēl pirms dažiem gadiem valsts amatpersonas statusā bija arī Hermanis, kuram līdz ar to nācās publiskot arī savus ienākumus. 2005. gadā viņa kopējie ienākumi teātrī bija 44 tūkstoši latu, 2006. gadā – 68 tūkstoši latu, bet 2007. gadā jau pārsniedza 110 tūkstošus latu.
Taču pēc tam Hermanim izdevās atbrīvoties no valsts amatpersonas statusa. No Valsts ieņēmumu dienesta otrdien sniegtā skaidrojuma kļuva skaidrs, ka šo atbrīvošanos no nepieciešamības lumpeņiem ziņot par no viņu nodokļiem saņemto atalgojumu Hermanim nodrošinājusi tieši Palma.
"Institūcijas vadītājs izvērtē, vai institūcijā strādājošās personas veicamajos amata pienākumos ietilpst tādu funkciju veikšana, kas atbilst likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrajā daļā norādītām valsts amatpersonas pazīmēm un nepieciešamības gadījumā personai nosaka valsts amatpersonas statusu, iekļaujot institūcijas valsts amatpersonu sarakstā," Pietiek paskaidroja VID.
Savukārt no Palmas Pietiek otrdien neizdevās noskaidrot, kādu iemeslu dēļ viņa 2007. vai 2008. gadā pēkšņi nolēmusi, ka Hermanis vairs nebūtu uzskatāms par valsts amatpersonu, vai arī šī statusa maiņa notikusi kādu citu iemeslu dēļ.
Kā jau ziņots, to, cik tad īsti pats Hermanis pēdējos gados saņēmis atalgojumā no nodokļu maksātāju līdzekļiem Pietiek vēlējās noskaidrot pēc tam, kad pazīstamais režisors Hermanis nāca klajā ar virkni skaļu paziņojumu par nepieciešamību "mācīt šos lumpeņus" un nepieļaujamību "atdot nabagiem citu cilvēku nopelnīto naudu".
Tāpēc Pietiek vērsās pie valsts SIA Jaunais Rīgas teātris valdes locekles Palmas ar pieprasījumu sniegt ziņas par to, kāds ir bijis VSIA Jaunais Rīgas teātris darbinieka Hermaņa atalgojums 2010., 2011. un 2012. gadā latos pirms nodokļu nomaksas un kas ir veidojis šo atalgojumu.
Taču, kā izrādījās, teātra formālā vadītāja uzskata, ka lumpeņiem nav tiesību uzzināt, kādas summas no nodokļu maksātāju līdzekļiem Hermanis ir saņēmis pēdējos gados, - šādu ziņu publiskošana, kā uzskata teātra pārstāve, būšot informācijas atklāšana par fiziskas personas privāto dzīvi.
Jaunā Rīgas teātra darbinieku mēneša darba algas daļēji tiek segtas no finansējuma, kas saņemts saskaņā ar kultūras ministres 2012. gada 21. decembrī apstiprināto tāmi un piešķirts teātrim, starp VSIA Jaunais Rīgas teātris un LR Kultūras ministriju noslēgtajā „Deleģēšanas līgumā" deleģēto kultūras funkciju veikšanai no valsts budžeta, bet atlikusī summa un atalgojuma mainīgā daļa tiek segta un ir arī tieši atkarīga no teātra paša ieņēmumu apmēra.
Precīzas summas teātra vadība atsakās nosaukt, savukārt Kultūras ministrija otrdien nespēja sniegt nekādu informāciju par šo deleģēšanas līgumu un ministres apstiprināto tāmi.
Saskaņā ar Palmas skaidrojumu teātris kategoriski atsakoties arī nosaukt atalgojumu attiecīgajā amatu grupā, ko valsts iestādēm obligāti reizi mēnesī pieprasa publiskot normatīvie akti.
Teātra vadības skaidrojums ir šāds: "Hermanis ir teātra mākslinieciskais vadītājs, kas savā amatu grupā ir vienīgais šāds amats Jaunajā Rīgas teātrī. Informācija par šī amata mēneša darba algu būtu tieši identificējama ar konkrētu personu, tādejādi saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu, tāpat kā informācija par jebkādas konkrētas personas noslēgtajiem darba līgumiem un to būtiskajām sastāvdaļām, ir informācija par fiziskas personas privāto dzīvi, kas ar likumu ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija."
Starp Hermaņa iepriekšējiem publiskajiem paziņojumiem ir arī šādi - "latviešiem visvairāk skādē tas, ka viņi nemitīgi veic divas pilnīgi pretrunīgas darbības un ir pārliecināti par abām šīm darbībām”, un „krīzi individuālā līmenī cilvēki risina nevis no nacionālas valsts interesēm, bet personīgā labklājība ir pirmajā vietā”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.