Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē Latvijas desmit visbagātāko cilvēku sarakstu, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.

1. Arnis Riekstiņš – 123,71 miljons eiro

Dz. 1962.gada 29.septembrī

Pēc gada pārtraukuma miljonāru saraksta galvgalī atgriežas sakaru iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls puses kapitāldaļu īpašnieks. Pagājušā gada pauze gan bija saistīta nevis ar turības zaudēšanu, bet gan finanšu datu iesniegšanu jau pēc miljonāru saraksta veidošanas beigām. Mikrotīkla pašu kapitāls sasniedzis jau 250,67 miljonus eiro, apgrozījums pērn bija 353,62 miljoni eiro, bet peļņa – 82,40 miljoni eiro. Uzņēmējam vienpersoniski piederošās SIA Classic Air pašu kapitāls ir 73 tūkstoši eiro, bet SIA Starjt, kur viņam pieder puse kapitāldaļu, ir negatīvs pašu kapitāls 3,39 miljonu eiro apmērā.

2. Džons Martins Tallijs – 123,55 miljoni eiro

Dz. 1967.gada 16.janvārī

SIA Mikrotīkls otrs līdzīpašnieks miljonāru sarakstā tiek iekļauts pirmo reizi, jo iepriekš oficiālajos reģistros nebija norādīts viņa Latvijas personas kods, līdz ar to viņu nevarēja uzskatīt par Latvijai īsti piederīgu. Tomēr pēc būtības Dž. Tallijam būtu bijis jābūt blakus savam partnerim jau daudzus gadus iepriekš. Viņam simtprocentīgi piederošā SIA Maksīna strādā ar negatīvu pašu kapitālu 91 tūkstoša eiro apmērā, arī viņam pieder 50% SIA Starjt, kurai arī ir negatīvs pašu kapitāls 3,39 miljonu eiro apmērā.

3. Ernests Bernis (3.) – 97,33 miljoni eiro

Dz. 1973.gada 27.aprīlī

Kādreizējās ABLV bankas līdzīpašnieks arī pēc bankas aizvēršanas ir viens no bagātākajiem mūsu valstī. Viņš joprojām savus aktīvus pārvalda caur 96,37% akciju paketi holdingkompānijā AS Syzygy Capital, kuras pašu kapitāls ir 101 miljons eiro (pēc aktuālākajiem datiem, patiesās labuma guvējas kompānijā nu jau ir citas Berņu ģimenes pārstāves). Saistībā ar ABLV likvidācijas izmaksām gada laikā šis pašu kapitāls gan varētu sarukt līdz 30-40 miljoniem. Kompānijas zaudējumi pērn sasniedza 20 miljonus eiro.  

4. Arkādijs Suharenko – 82,64 miljoni eiro

Dz. 1959. gada 30. maijā

Šis miljonāru saraksta veterāns ir viens no Rietumu bankas lielākajiem īpašniekiem, kuram bankas akcijas oficiāli pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA Suharenko Family Investments, un šoreiz pat kāpinājis savu turīgumu (cik lielā mērā akcijas patiešām pieder viņam vai tomēr ir viņa sievastēva Leonīda Esterkina īpašums, - to nu droši zina tikai pati ģimene). Viņam piederošā uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 82,64 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka šis kungs ir viens no aktīvākajiem cīnītājiem par ebreju īpašumu restitūcijas likumprojektā paredzēto 40 miljonu eiro iegūšanu.

5. Nadežda Fiļa (-) – 80,09 miljoni eiro

Dz. 1950.gada 7.septembrī

ABLV Bank pārtraucot darbu, kādreizējā līdzīpašnieka Oļega Fiļa holdingkompānija SIA OF Holding labi saprotamu iemeslu dēļ oficiāli simtprocentīgi pieder viņa mātei. Šī uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 80,09 miljonus eiro. Administratīvo lietu ietvaros Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatējusi, ka viņa ieguvusi netiešu būtisku līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā ABLV Asset Management, pirms FKTK iesniegts paziņojums par nodomu iegūt būtisku līdzdalību un pirms saņemta FKTK atļauja.

6. Jānis Zuzāns – 78,10 miljoni eiro

Dz. 1957. gada 16. septembrī

Azartspēļu biznesa veterāns turpina kāpt pa miljonāru saraksta kāpnēm arvien augstāk, gada laikā par četriem miljoniem eiro audzējot savu turīgumu par spīti tam, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņa pamatbizness tika nopietni un, kā atzina Satversmes tiesa, nepamatoti ierobežots. SIA FVR Invest, caur kuru viņš realizē savu līdzdalību laimētavu Fēnikss īpašniekos - SIA Admirāļu klubs un SIA Alfor, pašu kapitāls sasniedzis 77,83 miljonus eiro, kamēr peļņa – 3,85 miljoni eiro. Mākslas centra SIA Zuzeum pašu kapitāls ir negatīvs – mīnus 27,60 tūkstoši eiro. Kopumā J. Zuzāns ir sešu uzņēmumu dalībnieks.

7. Ivo Zonne – 60,89 miljoni eiro

Dz. 1968. gada 19. maijā

Iepriekšējā krīzē smagi cietušās nekustamo īpašumu nozares pārstāvji turpina audzēt savu kapitālu. Uzņēmējs tāpat kā jau pirms gada visus savus aktīvus koncentrējis viņam simtprocentīgi piederošajā SIA Barons kvartāls, kuras pašu kapitāls ir 60,89 miljoni eiro. Šis uzņēmējs savu dāsnumu vērsis sporta virzienā, atbalstot basketbolu.

8. Jurijs Adamovičs – 49,82 miljoni eiro

Dz. 1981. gada 6. septembrī

AS Industra Bank padomes priekšsēdētājs nu jau ceturto gadu pēc kārtas ir starp bagātākajiem Latvijā. Vērtīgākais viņa aktīvs ir 51% naftas pārstrādes produktu ražotājā SIA Baltic new technologies, kuras pašu kapitāls ir 89,06 miljoni eiro. Tāpat viņš ir vienīgais īpašnieks SIA J.A. Investment Holdings un 51% līdzīpašnieks SIA APF Holdings, kam pieder olu ražošanas uzņēmums SIA Alūksnes putnu ferma.

9. Nataļja Milova – 49,31 miljons eiro

Dz. 1948. gada 14. februārī

Šai uzņēmējai tagad oficiāli pieder visas kapitāldaļas daudznozaru uzņēmumā SIA LNK (Latvijas novitātes komplekss), kas pazīstams kā celtniecības, nekustamo īpašumu attīstīšanas un ražošanas kompānija. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 36,96 miljonus eiro, bet apgrozījums pērn bija 1,51 miljons eiro, savukārt peļņa – 6,39 miljoni eiro. Kopumā viņa ir dalībniece astoņās kompānijās.

10. Vitālijs Čmihovs – 45,72 miljoni eiro

Dz. 1964. gada 9. februārī

Kokapstrādes uzņēmuma SIA Gaujas koks vienīgais īpašnieks neiztrūkstoši ir starp bagātākajiem, turklāt šogad ievērojami audzis viņa turīgums. Uzņēmuma pašu kapitāls sasniedzis 45,72 miljonus, bet peļņa pērn bija 6,63 miljoni eiro.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...