Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē to desmit cilvēku sarakstu, kuri pērn cietuši vislielākos zaudējumus, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.

1. Nadežda Fiļa (-) –  64 345 903 eiro

Rekordlielus zaudējumus cietusi likvidējamās AS ABLV bankas līdzīpašnieka Oļega Fiļa māte, kurai tagad oficiāli pieder visas kapitāldaļas holdingkompānijā OF Holding. Šis uzņēmums pērn strādājis ar 64,35 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.

2. Valdis Lejnieks (-) - 32 162 172 eiro

Ceļu būves uzņēmuma AS A.C.B. valdes priekšsēdētājam iespaidīgākos zaudējumus – 48,29 miljonus eiro - pērn ir sagādājis būvniecības uzņēmums SIA ACB Holdings, kurā viņam pieder 66,60%. Pārējās divas kompānijas, kurās viņam pieder kapitāldaļas, strādājušas ar niecīgu peļņu.

3. Ernests Bernis (70.) – 22 165 100 eiro

Jau otro gadu pēc kārtas ievērojamus zaudējumus cieš bijušās ABLV bankas līdzīpašniekam piederošā holdingkompānija AS Syzygy Capital, kurā viņam saskaņā ar publiski pieejamiem datiem pieder kontrolpakete jeb 96,37%. Šīs kompānijas zaudējumi pērn bija 23 miljoni eiro.

4. Aleksejs Jeļisejevs (-) – 19 208 090 eiro

Pirms diviem gadiem šis uzņēmējs debitēja miljonāru sarakstā, bet pērn bija lielāko pelnītāju vidū ar 19,35 miljonu eiro peļņu, par ko varēja pateikties viņam simtprocentīgi piederošajai holdingkompānijai un finanšu pakalpojumu sniedzējai SIA Telecom Investments. Šoreiz šī pati kompānija sarūpējusi 19,23 miljonu eiro zaudējumus. Ar peļņu strādājusi otra viņam vienpersoniski piederošā SIA CAC, kura gada laikā guva 26 238 eiro peļņu. 12 738 eiro zaudējumi pērn bijuši SIA Wprod logistic, kurā uzņēmējam pieder puse kapitāldalu.

5. Edvīns Tankelsons (-) – 12 333 019 eiro

Arī otrs ceļu būves kompānijas SIA ACB Holdings līdzīpašnieks, kuram pieder 25,54% kapitāldaļu, iekļuvis starp lielākajiem zaudētājiem. Arī viņam pieder kapitāldaļas vēl divos uzņēmumos, kas strādājuši ar minimālu peļņu.

6. Mihails Gaņevs (-) – 11 895 918 eiro

Vēl pērn šis stividorkompānijas SIA Strek lielākais līdzīpašnieks bija lielāko pelnītāju topā. Šoreiz tieši Strek, kurā viņam pieder 58,27% kapitāldaļu, strādājusi ar ievērojamiem 21,20 miljonu eiro zaudējumiem. Vēl viņam pieder puse kapitāldaļu SIA Omega Coal Terminal, kas 2020.gadu noslēgusi ar 921 708 eiro peļņu.

7. Andris Šķēle (28.) – 6 865 452 eiro

Atšķirībā no savas dzīvesbiedres un meitām, kuras visas trīs pērn var lepoties ar iespaidīgu peļņu, bijušais premjers jau otro gadu pēc kārtas ir lielāko zaudētāju topā. 6,91 miljona eiro zaudējumus viņam sarūpējusi vienpersoniski piederošā SIA TA sabiedrība. Savukārt SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kurā viņam pieder 40%, pērn strādāja ar 103 697 eiro peļņu.

8. Tatjana Omeļčenko (-) –  6 148 561 eiro

Stividorkompānijas SIA Strek iepaidīgie zaudējumi 21,20 miljonu eiro apmērā lielāko zaudētāju topā noveduši arī otru līdzīpašnieci, kurai pieder 35,06% kapitāldaļu. Pārējie divi uzņēmumi, kuros viņai pieder kapitāldaļas, pērn strādājuši ar peļņu.

9. Anna Voicehoviča (-) -  3 795 943 eiro

Arī trešā ceļu būves uzņēmuma SIA ACB Holdings līdzīpašniece atrodama pie lielākajiem zaudētājiem, jo viņai pieder 7,86% no šī uzņēmuma. Citas kompānijas viņai nepieder.

10. Undīne Būde (-) – 3 385 045 eiro

Pirms četriem gadiem šī atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmēja bija bagātāko un pelnošāko sieviešu topā, taču šoreiz viņa iekļuvusi starp lielākos zaudējumus cietušajiem, pateicoties vienpersoniski piederošās SIA LZP 2, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadzinībās, darbības rezultātiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...