Jaunais Bordāna padomnieks Krastiņš – ābols nekrīt tālu no...
Pietiek lasītājs29.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pirms Saeimas vēlēšanām tika solīts, ne ministriju, ne ministru skaits nav samazināts, savukārt katram ministram ir no padomniekiem sastāvošs birojs. Par šo biroju personālsastāvu tauta ik pa laikam pašūmējas, iesmej un aizmirst. Bet velti, jo politiķi ir tik īpaši, ka to darbībām jāseko cauru diennakti.
Pirms neilga laika par tieslietu ministra padomnieku kļuva Carnikavas novada domes deputāts Imants Krastiņš. Pats par sevi it kā ikdienišķs gadījums, bet ne šoreiz, jo ne katrs uzreiz pēc iecelšanas pazema līmeņa politiskas amatpersonas statusā atļaujas ministrijas augstākajiem ierēdņiem norādīt, ka tiem būs turpmāk cienīt, godāt un ņemt vērā visu viņa teikto. Un ko teikt, katrreiz uzsverot, ka "tāds ir ministra viedoklis", viņam ir par ikvienu tematu. Saprotams, tas radīja strauju intereses pieaugumu par jauno padomnieku.
Izrādās, ka no Reģionu apvienības uz Jauno konservatīvo partiju migrējušais Krastiņš ir pat pabijis Carnikavas domes priekšsēža krēslā. Lai nokļūtu šajā amatā, gan nācās vienoties par politisku koalīciju ar Saskaņas centru, kas šībrīža jaunajam konservatīvajām ir licies godājams risinājums. Tomēr pat ar Saskaņas balsīm nepietika, lai amatā noturētos ilgāk par mēnesi un pāris dienām. Vietējie stāsta, ka, lai kļūtu par priekšsēdētāju, esot pieticis ar "saldi pieglaimīgu" runāšanu un solījumiem, bet, lai amatu saglabātu, akūti pietrūkusi spēja būt vadītājam, kur savu lomu nospēlējis arī augstākās izglītības trūkums
Lai gan Krastiņš Jaunās konservatīvās partijas mājas lapā, dibinot Ādažu nodaļu, sevi piesaka kā profesionālu biznesa konsultantu, amatpersonas deklarācijas rāda, ka pēdējo gadu laikā ar viņu izbeigtas visas darba attiecības un viņš ticis atbrīvots no ieņemtajiem amatiem, līdz par pamatdarbu kļuvusi būšana par ierindas deputātu.
Tomēr kādu padomu dot viņš varētu. Tā 2019. gadā Krastiņš algās, kompensācijās un dāvinājumos kopā saņēmis EUR 9157,79. No šīs summas par EUR 7320,80 viņš samazinājis savas parādsaistības, bet ar atlikušo naudu, kas ir EUR 153,08 mēnesī, pieticis komunālo maksājumu segšanai, auto līzinga maksājumiem, degvielai, pārtikai un citām neatliekamām ikdienas vajadzībām. Ja VID un KNAB piekrīt, ka deklarācijā uzrādītie ienākumi un izdevumi ir patiesi, atliek vien tam ticēt un mācīties šādi izdzīvot.
Savukārt, nonācis padomnieka amatā, Krastiņš uzreiz metās iesaistīties kādā ar Tieslietu ministriju saistītā lielā būvniecības projektā. Acīmredzot vēlme tikt pie "siles" bija tik liela, ka pretēji vispārpieņemtajām politkorektuma normām viņš kļuva par iepirkumu komisijas locekli - gan bez papildu samaksas
Tomēr šeit nācās konstatēt savu nekompetenci un pieredzes trūkumu kā būvniecības, tā iepirkumu jautājumos, jo, kad runa ir par profesionāliem jautājumiem, ar "ministrs uzskata šādi" vairs nepietiek. Tādēļ Krastiņš vairākkārt darba sapulcēs publiski pieprasīja sev palīgā ar būvniecību saistītu speciālistu, kuram par padarīto būšot jāsamaksā EUR 10 000 - arhitektu Ervīnu Timofejevu (bijušo Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvvaldes vadītāja vietnieku laikā, kad departamentu vadīja par kukuļņemšanu notiesātie Vilnis Štrams un Pēteris Strancis).
To, kādas darbības veica Imants Krastiņš, Latvijas Arhitektu savienības amatpersonas un pats Timofejevs, cerams, noskaidros KNAB, bet pāris nedēļas pēc Krastiņa izteiktajām prasībām tika saņemts Latvijas Arhitektu savienības ieteikums tieši Timofejevu kā ekspertu iekļaut minētajā iepirkumu komisijā ar atalgojumu virs EUR 10 000. Tas kopumā par dažu dienu darbu pāris mēnešu laikā.
Laikam gan nauda aptumšo cilvēka prātu, jo, kā stāsta zinoši ļaudis, pēdējo nedēļu Krastiņš skraidot no viena ministrijas kabineta uz otru, pieprasot papildus samaksāt Timofejevam arī par piedalīšanos iepirkumu komisijas sēdēs gandrīz EUR 100 stundā. Divas algas par vienu darbu? Bet varbūt pa vienai algai diviem?
Saka, ka nevarot izbēgt no karmas un tiesu izpildītāja. Vai varētu būt tā, ka nesen Krastiņu Tieslietu ministrijā esot panācis tiesu izpildītāja izpildraksts ieturēt zināmu daļu algas par uzturlīdzekļu nemaksāšanu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
